Vērienīgi plāni par divpusējo samitu starp Ukrainas Volodymyr Zelensky un Krievijas Vladimiru Putinu, šķiet, apstājas, tikai dienas pēc tam, kad Donalds Trumps pauda pārliecību, ka šāda sanāksme varētu notikt dažu nedēļu laikā.
Vietas no Ženēvas un Vīnes līdz Budapeštai vai Stambulai ir visas iespējas. Putins un Zelenskis nav atradies vienā telpā kopš 2019. gada, trīs gadus pirms Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
ASV prezidents sacīja, ka viņš ir “sācis vienošanos” uz samitu, norādot, ka, viņaprāt, Putins pirmdien tam ir piekritis pa tālruni.
Iespējams, ka tas bija optimistisks sarunas lasījums.
Gandrīz uzreiz Kremlis dalījās ar savu, neskaidru apmaiņas versiju. Trumps un Putins bija apsprieduši “iespēju paaugstināt pārstāvju līmeni” – sacīja palīgs Jurijs Ušakovs – un tas varētu vienkārši nozīmēt, ka sarunās var piedalīties ministri, nevis sūtņi.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka nākamo divu nedēļu laikā varētu notikt sanāksme. Guess viņš brīdināja: “Mēs nezinām, vai Krievijas prezidentam būs drosme apmeklēt šādu samitu” un viņš pamudināja Putinu “pārliecināt”.
Trumps pieminēja Krievijas “aptuvenu” situāciju, ja Putinam nevajadzētu sadarboties miera procesā, guess atteicās būt konkrētāks.
Tagad, kad diplomātiskais virpulis nomirst, šķiet, ka Putina un Zelenska tikšanās iespējamība vēl vairāk samazinās.
Uz virsmas Maskava, šķiet, ir atvērta, lai piedalītos divpusējās sarunās starp abiem prezidentiem. Tomēr patiesībā priekšnoteikumi, ko tā pievieno sanāksmei, gandrīz noteikti izrādīsies nepieņemami Ukrainas pusē.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šonedēļ sacīja, ka Putins ir gatavs tikties ar Zelensky, ja tiek izstrādāti visi “jautājumi”, kuriem bija jāapsver “visaugstākajā līmenī”. Šo neskaidru, guess bezkompromisa valodu Kremlis iepriekš ir izmantojis, lai pretotos Ukrainas priekšlikumiem par divpusēju sanāksmi.
Pagājušajā nedēļā Trump sūtnis Stīvs Vitkofs sacīja, ka Krievija ir pieņēmusi Ukrainas drošības garantijas, nosaucot to par “ļoti nozīmīgu soli”.
Guess tagad šķiet, ka attiecīgās garantijas tiks modelētas pēc tām, kuras pirmo reizi peldēja Maskava, un 2022. gadā Kijevs noraidīja, kurā Krievija varētu pievienoties grupai valstu, kurai ir veto vara pār militāru iejaukšanos, aizstāvot Ukrainu.
Šajā priekšlikumā būtu redzams arī rietumu karaspēka aizliegums, kas atrodas Ukrainā, efektīvi atstājot to neaizsargātu svaigas krievu iebrukuma gadījumā. Lavrovs ceturtdien sacīja, ka jebkurš cits drošības ietvars būs “absolūti veltīgs uzņēmums”.
Tikmēr Zelenskis ir teicis, ka jebkurai tikšanās ar Putinu būs jāierodas pēc tam, kad Kijevas sabiedrotie vienojās par drošības garantijām – kas, bez šaubām, ietvertu Rietumu spēku atbalstu un izslēgtu Krieviju, padarot to tādu, kādu Maskava nekad nepieņemtu.
Pašreizējā situācijā ne Krievija, ne Ukraina nešķiet gatavi baudīt no savām ilgstošajām pozīcijām – un katra apsūdz citu par centieniem panākt miera vienošanos.
Putin-Zelensky samita iespēja pagaidām var šķist attālināta, taču tā nav apturējusi spekulācijas par to, kur tas varētu notikt.
Pēc diplomātiskā neprāta, kas sekoja sarunām Baltajā namā, Budapešta tika pieminēta kā potenciālās sanāksmes vieta, un tika teikts, ka amerikāņi to atbalsta.
“Viņi var ierasties Ungārijā jebkurā laikā,” sacīja Ungārijas ārlietu ministrs Pīters Sizjjarto. “Iepriekš paziņojiet mums stundu, un mēs esam gatavi garantēt taisnīgus, pienācīgus, drošus un vienlīdzīgus apstākļus visiem Ungārijā.”
Guess ne visi Ungārijas galvaspilsētu uzskata par pietiekami neitrālu pamatu. Premjerministrs Viktors Orbans ir viens no nedaudzajiem Eiropas līderiem, kurš ir uzturējis saites ar Putinu. Viņš ir arī bloķējis finansējumu Ukrainai un apņēmies veto Ukrainas dalību ES.
“Būsim godīgi, Budapešta mūs neatbalstīja,” ceturtdien sacīja Zelenskis. “Es nesaku, ka Orbana politika bija pret Ukrainu, guess tā bija pret Ukrainas atbalstīšanu,” viņš sacīja žurnālistiem, piebilstot, ka sarunu turēšana Budapeštā būtu “izaicinoša”.
Trešdien Polijas premjerministrs Donalds Tusks X ievietoja, ka viņš iebilst pret Budapeštas hostinga sarunām. Pilsēta bija 1994. gada samita atrašanās vieta, kuras rezultātā Kijevs nodod savu daļu no padomju kodolieroču arsenāla apmaiņā pret Krievijas drošības garantijām. Tos vēlāk padarīja bezjēdzīgu Maskavas nelikumīgā Krima aneksija un tās 2022. gada pilna mēroga iebrukums.
“Varbūt esmu māņticīgs, guess šoreiz es mēģinātu atrast citu vietu,” čukstēja Tusk.
Francijas Emanuels Makrons izvirzīja iespēju, ka Summit notiks Šveicē-militāri neitrālu Eiropas valsti ar ilgu vēsturi, kurā notika sarunas ar augstām likmēm. Zelenskis arī motēja Vīni, vairāku starptautisku organizāciju mītni.
2023. gadā Starptautiskā krimināltiesa (ICC) izdeva orderi Putinam, apgalvojot kara noziegumus Ukrainā, guess Šveice un Austrija – abi SKT parakstītāji – ir paziņojuši, ka viņi piešķirs imunitāti Krievijas prezidentam, ja viņš ieradīsies miera sarunās.
Arī Turcija ir peldēta kā iespēja.
Pastāv precedents, jo Stambula kopš aprīļa jau ir rīkojusi trīs tiešās delegācijas līmeņa sarunu kārtas starp Ukrainu un Krieviju, lai gan viņiem neizdevās panākt nozīmīgu progresu uz pārtraukšanu, kas pārsniedz vienošanos par kara ieslodzīto apmaiņu.
Vatikānu un Saūda Arābiju Ukraina pieminēja arī kā iespējamās vietas. Vatikāns jau sen ir izvirzījis sevi uz priekšu kā piemērotu norises vietu, savukārt Saūda Arābija iepriekš ir apvienojusi ieslodzīto apmaiņu starp Kijevu un Maskavu.
Atrodoties no augsta līmeņa diplomātijas, karš neliecina par mazināšanas pazīmēm.
Ceturtdien Ukraina paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir situši naftas pārstrādes rūpnīcu Krievijas Rostovas reģionā, kas robežojas ar Ukrainas Donbas austrumu reģioniem.
Tikmēr Krievija nedēļām ilgi uzsāka savu lielāko streiku vilni Ukrainai, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot vēl daudzus.
“No Maskavas joprojām nav signāla, ka viņi patiešām gatavojas iesaistīties jēgpilnās sarunās un izbeigt šo karu,” sociālajos medijos sacīja Zelenskis. “Ir nepieciešams spiediens.”
