Zinātnieki saka, ka baktēriju suga pārraksta vēsturi, kad Amerikā pirmo reizi ieradās infekcijas un potenciāli nāvējoša slimība. Un tas bija ilgi pirms Eiropas pētnieku ierašanās.
Pētnieki no Institut Pasteur Parīzē, Francijā, ar ASV universitātes palīdzību, nesen ziņu paziņojumā paziņoja, ka otra baktēriju suga ir atbildīga arī par slimību, kas pazīstama kā spitālība vai Hansena slimība, Amerikā.
Iepriekšējos gadosdaudzi uzskatīja, ka baktērija, kas pazīstama kā Mycobacterium leprae izraisīja spitālību un to, ka to Amerikā izplatīja tikai agrīnie Eiropas pētnieki un kolonisti.
Tomēr otrās baktērijas atklāsme liek šo vainīgo teoriju uz galvas uz galvas, jo esošais celms jau bija kontinentos, kas sauca Jaunās pasaules mājās.
Pirmais zināmais retā MPOX celma gadījums, kas apstiprināts Amerikas Savienotajās Valstīs
Parīzes institūta pastere paziņoja, ka ir atradusi otro baktēriju sugu, kas ir atbildīga par šo slimību Amerikā. (Netflix/Paramount)
Baktērija Mycobacterium lepromatoze Pētnieki apgalvo, ka pastāvēja un inficēja cilvēkus 1000 gadus pirms eiropiešu ierašanās.
Dr Maria Lopopolo, pirmā pētījuma autore un Mikrobu paleogenomikas laboratorijas pētniece Institut Pasteur, sacīja, ka tas maina visu, kas attiecas uz spitālību Amerikā.
“Šis atklājums pārveido mūsu izpratni par spitālības vēsturi Amerikā. Tas parāda, ka slimības forma jau bija endēmiska pamatiedzīvotāju vidū krietni pirms eiropiešu ierašanās,” viņa sacīja paziņojumā.
Potenciāli nāvējošais zoonozes vīruss, kas atrodams ASV, izraisot bažas par izplatīšanos cilvēkiem
Pētījumu vadīja zinātnieki Parīzes Institut Pasteur, līdzās Francijas Nacionālajam zinātnisko pētījumu centram un Kolorādo universitātei. (Istock)
Pētījums – zinātnieki no Mikrobu paleogenomikas laboratorijas Institut Pasteur līdzās Francijas Nacionālajam zinātnisko pētījumu centram un Kolorādo universitāte ASV – sākās pēc tam Mycobacterium lepromatoze tika atrasts Meksikas pacientam 2008. gadā un sarkanās vāveres Lielbritānijas salās 2016. gadā.
Izmantojot uzlabotas ģenētiskās metodes, lai rekonstruētu genomus Mycobacterium lepromatoze No senajiem indivīdiem no Argentīnas un Kanādas zinātnieki atklāja, ka abi celmi no dažādiem reģioniem ir ģenētiski tuvu Mycobacterium Genoma dzimtas koks, kas nozīmē, ka baktērijas strauji izplatījās visā kontinentā.
Izlaidumā teikts, ka rezultāti to apstiprināja Mycobacterium lepromatoze jau bija izplatījušies visā Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
Pētnieki varēja izpētīt vairāk nekā 800 dažādus DNS paraugus no senām cilvēku atliekām un nesenajiem medicīniskajiem gadījumiem, kas parādīja spitālības pazīmes. (Istock)
Pētnieki strādāja sadarbībā ar pamatiedzīvotāju kopienām, dažādām starptautiskām institūcijām un arheologiem, saskaņā ar paziņojumu un varēja izpētīt vairāk nekā 800 DNS paraugi no senām cilvēku mirstīgajām atliekām un nesenajiem medicīniskajiem gadījumiem, kas parāda spitālības pazīmes.
Nicolás Rascovan, galvenais pētījuma autors Institut Pasteurteica, ka pētījums pierāda, ka cilvēces vēsturi var mainīt.
“Mēs tikai sākam atklāt šī nesen identificētā patogēna daudzveidību un globālās kustības,” viņš teica. “Šis pētījums ļauj mums izvirzīt hipotēzi, ka varētu būt nezināmi dzīvnieku rezervuāri.”
Noklikšķiniet šeit, lai iegūtu lietotni Fox Information
Līdz Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) saka, ka spitālība var ietekmēt pacientu nervus, ādu un acis, un to ārstē ar antibiotikām. Līdz 225 cilvēkiem ASV un 250 000 cilvēku visā pasaulē, saskaņā ar CDC līgumu ar Hansena slimību.
Niks Butlers ir Fox Information Digital reportieris. Vai jums ir kādi padomi? Sazinieties ar nick.butler@fox.com.
