Home Jaunumi Kā dokumentu deficīts var riskēt atcelt nabadzīgos, iznīcinot uzticību vēlēšanu komisijai

Kā dokumentu deficīts var riskēt atcelt nabadzīgos, iznīcinot uzticību vēlēšanu komisijai

13
0

Šī ziņojuma pirmajā daļā, kas publicēts Hindu Sestdien (2025. gada 16. augustā) mēs uzsvērām ievērojamos pilsoņu piekļuves dokumentu ierobežojumus, ko pieprasa vēlēšanu komisija (EK). Šajā otrajā daļā mēs meklējam atbildes uz diviem jautājumiem: kurš zaudē īpašās intensīvās revīzijas (SIR) procesā un to, ko tas nozīmē pilsoņu uzticības ziņā vēlēšanām un EK.

Raugoties uz to un jo īpaši salīdzinoši labāk novietotiem pilsoņiem, dokumentu prasība var šķist “saprātīga” un viegli izpildāma. Guess, rūpīgāk pārbaudot, kļūst skaidrs, ka, virzoties pa sociālajām kāpnēm, šī prasība kļūst biedējoša un izslēgta.

Nevienmērīga piekļuve

Aadhaar kartes ir gandrīz universālas visās kastu grupās, guess citi dokumenti parāda būtiskas variācijas (1. tabula)Apvidū Piemēram, Pan karšu īpašumtiesības ir visaugstākās starp respondentiem vispārīgajā kategorijā, un deviņiem no katriem 10 respondentiem ir panna, guess ietilpst nedaudz vairāk nekā puse starp plānotajām kastēm (SC). Pases visās sociālajās grupās ir reti sastopamas, un tikai apmēram katrai piecās vispārējā kategorijā un tikai 5% un 4% starp SC un plānotajām ciltīm (ST) attiecīgi, kurai ir viena. Desmitās klases un dzīvesvietas sertifikāti seko līdzīgam modelim ar augstāku īpašumu starp citām atpalikušajām klasēm (OBC) un vispārējām grupām. Interesanti, ka kastu sertifikāti ir daudz izplatītāki ST respondentiem, četriem no katriem pieciem ir viens. Asamā visās grupās gandrīz vispārēji tiek turēti Nacionālais pilsoņu reģistrs (NRC) dokumenti (95–99%).

Šīs nepilnības attiecas arī uz dzimšanas apliecības īpašumtiesībām, kā parādīts 2. tabulaApvidū Mazāk nekā pusei no jebkuras kastu grupas ir viena, ar SC, kas parāda zemāko pārklājumu (apmēram viens no četriem), savukārt vispārējā kategorija ir labāka (divi no katriem pieciem). Apsverot visas mājsaimniecības (3. tabula)to ģimeņu īpatsvars, kurā katram pieaugušajam loceklim ir dzimšanas apliecība, ir vēl mazāka-mazāk nekā viena ceturtā daļa vispārējā grupā un tikai vairāk nekā viena no katrām 10 starp SC.

Vecāku dokumentācijas statuss stāsta līdzīgu stāstu par nevienmērīgu piekļuvi. Liels skaits visās kastu grupās ziņo, ka viņu vecākiem trūkst galveno dokumentu, piemēram, SSC sertifikātu vai dzimšanas apliecības. Starp SC respondentiem vairāk nekā astoņām no katrām 10 mātēm nav dzimšanas apliecības, un trim no katriem pieciem tēviem trūkst kastu sertifikāta. Kaut arī vispārējā kategorija parāda nedaudz labākus skaitļus, plaisa joprojām ir būtiska (4. tabula).

Ekonomiskais statuss

Ekonomiskais statuss vēl vairāk padziļina plaisu. Aadhaar segums ir gandrīz universāls visās ienākumu grupās, guess turīgākajiem respondentiem ir daudz lielāka iespēja iegūt PAN kartes, pases un izglītības sertifikāti. Gandrīz puse no bagātajiem ir pases, salīdzinot ar tikai vienu no 20 starp nabadzīgajiem. Arī dzīvesvietas un kastu sertifikāti strauji palielinās ar ienākumiem. Interesanti redzēt, ka zemes/māju piešķīruma sertifikāti pieder gandrīz pusei respondentu dažādās ekonomikas grupās (5. tabula)Apvidū

Ekonomiskā atrašanās vieta ir līdzīgi būtisks faktors, kas saistīts ar pilsoņu izslēgšanu dokumentu glabāšanā (5. tabula)Apvidū Tam ir izšķiroša loma dzimšanas apliecības glabāšanā gan individuālā, gan mājsaimniecības līmenī, kā parādīts attiecīgi 6. un 7. tabulā. Starp visnabadzīgākajiem respondentiem mazāk nekā vienam no katriem četriem ir oficiāla dzimšanas apliecība, un sešām no katrām 10 vispār nav, savukārt vairāk nekā pusei labi strādājošajiem respondentiem ir dzimšanas apliecība. Šī atšķirība attiecas uz veselām ģimenēm – tikai apmēram viena no katrai 10 nabadzīgajām mājsaimniecībām sacīja, ka katram pieaugušajam loceklim ir dzimšanas apliecība, salīdzinot ar vienu no katriem trim bagātajiem.

Vecāku dokumentācija seko tam pašam modelim (8. tabula)ar nabadzīgām mājsaimniecībām, visticamāk, ziņo, ka vecākiem trūkst izglītības vai identitātes dokumentu. Piemēram, vairāk nekā astoņi no katriem 10 nabadzīgajiem respondentiem apgalvo, ka viņu mātei nav SSC sertifikāta, salīdzinot ar nedaudz vairāk kā divām no katrām piecām bagātīgajās mājsaimniecībās. Tas var būt tāpēc, ka vecākām paaudzēm nabadzīgākās mājsaimniecībās bieži bija ierobežota piekļuve formālajai izglītībai un mazāk iespēju iegūt oficiālu identifikāciju.

Pētījums arī atklāj kopējo dokumentu neesamības apmēru (9. tabula)Apvidū Vairāk nekā pusei respondentu nav pases, katram piektajam nav gan pases, gan kastu sertifikāta, un 5% nav neviena no uzskaitītajiem galvenajiem dokumentiem.

Stāvokļa līmeņa variācijas

10. tabula atklāj pārsteidzošas stāvokļa līmeņa atšķirības vispārējā dokumentā nepieejamībā. Utarpradēša strauji izceļas, gandrīz trīs no pieciem respondentiem trūkst nepieciešamo dokumentu, kam seko Deli, kur vairāk nekā ceturtdaļa saskaras ar to pašu problēmu.

Ievērojamās nepilnības dokumentu glabāšanā, it īpaši dzimšanas apliecībās, visās kastu un klases līnijās rada nopietnas bažas par EK lēmumu padarīt tos obligātus vēlētāju pārbaudei. Starp atstumtajām kastām un nabadzīgākām mājsaimniecībām lielās iedzīvotāju daļas vai nu nekad šādi dokumenti nekad nav izsniegti, vai arī paļāvās uz neformāliem ierakstiem, kas, iespējams, neatrod pieņemšanu.

Sabiedrības uztvere

Pat bez oficiālas informācijas par iespējamo izņēmumu sociālo profilu respondenti apzinās, kurš tiks izslēgts. Kad respondentiem tika jautāts, kurš varētu tikt ietekmēts, ja dzimšanas apliecības kļūs obligāti (11. tabula)analfabēti cilvēki un vecāka gadagājuma cilvēki bija sarakstā, un katrs no tiem minēja vairāk nekā divus no katriem pieciem respondentiem. Nabadzīgie, lauku iedzīvotāji un migranti tika uzskatīti arī par īpaši neaizsargātiem, kā arī mazākas proporcijas musulmaņu, SC un ST starpā.

12. tabula norāda, ka bažas par nelikumīgu izslēgšanu ir plaši izplatītas. Gandrīz uz pusi (45%) respondentu uzskata, ka patiesos vēlētājus var noņemt no ruļļiem verifikācijas procesa laikā SIR, savukārt tikai ceturtdaļa domā, ka tas nenotiks. Tas norāda uz ievērojamu sabiedrības satraukuma līmeni, ka vingrinājums, ja tas uzstāj uz dokumentiem, kas jautāti Biharas vingrinājumā, varētu atteikties no piemērotajiem pilsoņiem.

13. tabula norāda, ka pārliecība par EK spēju nodrošināt, ka iekļaušana ir mērena. Nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa respondentu sacīja, ka ir “ļoti pārliecināti”, ka visi vēlētāji tiks saglabāti uz sarakstiem, savukārt viena sestā daļa pauda šaubas un sacīja, ka viņiem ir “daudz” uzticība un gandrīz katrai no katriem 10 nebija pārliecības. Šie skaitļi liecina, ka, lai arī daudzi joprojām uzticas EK, lai taisnīgi pārvaldītu procesu, ievērojama sabiedrības daļa joprojām nav pārliecināta.

Analizējot datus no 2019. gada NES aptaujas, 2024. gada NES aptaujas un 2025. gada dokumentācijas pētījumā, mēs redzam pastāvīgu augstās uzticības samazināšanos EK visos sešos štatos un atbilstošu pieaugumu to cilvēku skaitam, kuri neuzticas EK. Piemēram, Utarpradēšā respondentu īpatsvars, kas pauž lielu uzticību, strauji samazinājās no 56% 2019. gadā līdz tikai 21% šajā pētījumā, savukārt “bez uzticības” pieauga gandrīz līdz vienai trešdaļai. Kerala piedzīvoja līdzīgu tendenci, un tajā laikā lielā uzticēšanās samazinājās no 57% līdz 35%, ko papildina mērena un neuzticēšanās. Augsta uzticēšanās tiek aizstāta ar pieaugošiem skaitļiem, kuri pauž tikai mērenu uzticību (14. tabula)Apvidū

Lokniti pētījuma rezultāti norāda uz izaicinājumiem, kas saistīti ar to, kā tiek apsvērta pašreizējā vēlētāju verifikācijas īstenošana. Pilsoņu piekļuve dokumentiem ir sarežģīta problēma.

Pārbaudes course of liek pilsoņiem parādīt dokumentus, guess nodrošina, ka pilsoņi varēs vienmērīgi un regulāri piekļūt dažādiem dokumentiem, ir valdības atbildība. Kā parādīja šī analīze, dokumentu, kas nav saistīti ar dokumentiem, kas izraisa iespējamu atstumto sadaļu izslēgšanu, ir izteikts sociālais raksturs. Kā tūlītējas sekas EK, visticamāk, uzņemsies triecienu par tautas uzticēšanos un pārliecību par to. Tas ir ļoti nopietnas sekas, jo EK augstā leģitimitāte ir svarīga vēlēšanu sastāvdaļa, kas tiek uzskatīta par brīvu un taisnīgu.

Turklāt šī izslēgšana nav tikai nabadzīgo cilvēku un atpakaļ vēlēšanu ruļļu vārdu nomest. Nopietnākā līmenī un kā neparedzētām sera sekām ir parādījies izteikts fakts – mazāk priviliģētie sabiedrības locekļi pastāv riskam tikt pakļauti šaubīgu pilsoņu statusam katrā ziņā. Tā kā valdībām arvien vairāk ir tendence izmantot resursus nabadzīgo un atpalikušo un atpalikušo labumu, iespējamā to pašu sadaļu pazemināšana par pilsonības dokumentu nepiespiešanu padara viņus par neaizsargātākiem un bezpalīdzīgākiem.

(Suhas Palhikar mācīja politikas zinātni un ir galvenais redaktors Pētījumi Indijas politikā; Krišangi Sinha ir pētnieks ar Lokniti-CSD; Sandeep Shastri ir viceprezidents (Bangalore), Nitte Schooling Belief un nacionālais koordinators, Lokniti Community; Sanjay Kumar ir profesors un līdzdirektors, Lokniti-CSD)

Metodes piezīme aptaujai

Pētījumu veica Lokniti-CSD NCR-Delhi un piecos štatos, proti, Asam, Kerala, Madhya Pradesh, Utar Pradesh un West Bengal.

Katrā štatā tika izvēlēti pieci rajoni, paturot prātā lauku un pilsētu iedzīvotājus katrā no šiem pieciem rajoniem. Katrā no pieciem rajoniem tika atlasītas četras vietas, paturot prātā to cilvēku klases profilu, kas dzīvo šajās vietās, tāpēc paraugam ir pietiekams cilvēku attēlojums no zemākām, vidējā un augstākā ienākuma klasēm.

Katrā vietā tika veiktas 25 klātienes intervijas ar tiem respondentiem, kuri bija 18 gadus veci vai vairāk.

Pēc nejaušas pastaigas procedūras tika izvēlēti respondenti paraugu ņemšanas vietās. Vietā lauka izmeklētāji identificēja orientāru, piemēram, skolu, slimnīcu vai jebkuru pieminekli, un sāka no turienes izvēlēties mājsaimniecības. Viņi veica intervijas tādā veidā, ka visa atrašanās vieta tika segta, atstājot dažas mājas starp paraugu ņemšanas mājsaimniecībām. Metode ir ļoti tuvu vienkāršai nejaušai vēlētāju atlasei intervijai.

Kopējais paraugs, par kuru dati ir analizēti, ir 3 054; Aptuveni 500 intervijas katrā štatā. Paraugs pārstāvēja cilvēkus, kas piederēja dažādiem sociālajiem profiliem – 44% bija sievietes, 48% pilsētas vēlētāju, 18% dalītu, 7% Adivasi, 12% musulmaņu un 5% kristiešu (kristieši Keralas paraugā).

avots