Vecākās Izraēlas amatpersonas šonedēļ paziņoja, ka viņu militārā kampaņa pret Irānu varētu izraisīt režīma krišanu – notikumu, kam būtu milzīga ietekme uz globālo naftas tirgu.
Naftas tirgus ir reaģējis ar ievērojamu savaldību, jo Izraēla astoņas taisnas dienas ir bombardējusi trešo lielāko jēlnaftu ražotāju OPEC, bez skaidras zīmes, ka konflikts drīz beigsies.
Naftas cenas ir palielinājušās par aptuveni 10%, kopš Izraēla pirms nedēļas uzsāka savu uzbrukumu Irānai, taču līdz šim līdz šim netraucētajiem naftas piegādēm gan ASV jēlnaftas, gan globālā etalona Brent paliek zem 80 USD par barelu.
Pieaugošs dangers
Tomēr joprojām palielinās piegādes traucējumu dangers, kas izraisa lielu cenu pieaugumu, jo ilgāks laiks ir saistīts ar enerģijas analītiķiem.
Prezidents Donalds Trumps ir draudējis Irānas augstākā līdera Ajatolla Ali Khamenei dzīvībai un apsver iespēju palīdzēt Izraēlai iznīcināt Islāma Republikas kodolprogrammu. No savas puses Irānas vadība, visticamāk, ir vērsta uz reģionālajām naftas telpām, ja tā uzskata, ka tās pastāvēšana ir apdraudēta, sacīja analītiķi.
Izraēlas galvenais mērķis ir pasliktināt Irānas kodolprogrammu, sacīja Skots Fashions, konsultāciju firmas Rapidan Power Group izpilddirektors. Guess Jeruzalemei, šķiet, ir arī sekundārs mērķis sabojāt Irānas drošības iestādi tādā mērā, ka valsts iekšējā opozīcija var pieaugt pret režīmu, sacīja Modells.
“Viņi nesauc to par režīmu pārmaiņu no ārpuses, viņi to sauc par režīma izmaiņām no iekšpuses,” sacīja Modells, bijušais CIP virsnieks un Irānas eksperts, kurš kalpoja Tuvajos Austrumos.
Oficiāla atteikuma
Premjerministrs Bendžamins Netanjahu noliedz, ka režīma maiņa ir Izraēlas oficiālais mērķis, ceturtdien paziņojot sabiedriskajai raidorganizācijai, ka iekšējā pārvaldība ir iekšējs Irānas lēmums. Guess premjerministra askningled Khamenei režīms konflikta rezultātā varētu samazināties.
Aizsardzības ministrs Izraēla Katzs piektdien lika Izraēlas militārajam spēkam pastiprināt Streikus uz Irānu ar mērķi “destabilizēt režīmu”, uzbrūkot “tās varas pamatiem”. Tiek ziņots, ka Izraēla centās nogalināt Khamenei savas kampaņas sākuma dienāswager Trumps veto plānu.
Nav pazīmju, ka režīms Irānā atrodas uz sabrukuma robežas, sacīja Modells.
Guess turpmāka politiskā destabilizācija Irānā “varētu izraisīt ievērojami augstākas naftas cenas, kas ilgstoši saglabājušās,” sacīja Nataša Kaneva, JPMorgan globālo preču pētījumu vadītāja, šonedēļ klientiem.
Kopš 1979. gada lielākajās naftas ieguves valstīs ir bijuši astoņi režīma maiņas gadījumi, vēsta JPMorgan. Naftas cenas pēc šīm izmaiņām vidēji palielinājās par 76%, pirms atgriezās atpakaļ, lai stabilizētos par cenu par aptuveni 30% augstāku, salīdzinot ar pirmskrīzu līmeni, liecina bankas dati.
Piemēram, naftas cenas gandrīz trīskāršojās no 1979. gada vidus līdz 1980. gada vidum pēc tam, kad Irānas revolūcija deponēja Šahu un atveda Islāma Republiku pie varas, vēsta JPMorgan. Tas izraisīja pasaules mēroga ekonomisko lejupslīdi.
Pavisam nesen Lībijas revolūcija, kas apgāza Muammar Kadafi naftas cenas no 93 USD par barelu 2011. gada janvārī līdz USD 130 par barelu līdz tā gada aprīlim, saskaņā ar JPMorgan. Šī cenu pieaugums sakrita ar Eiropas parāda krīzi un gandrīz izraisīja globālu lejupslīdi, norāda banka.
Lielāka par Lībiju
Režīma maiņai Irānā būtu daudz lielāka ietekme uz globālo naftas tirgu nekā 2011. gada revolūcija Lībijā, jo Irāna ir daudz lielāka ražotāja, sacīja Modell.
“Mums būtu jāredz daži spēcīgi rādītāji, ka valsts tuvojas, ka režīma maiņa sāk izskatīties reālas, pirms tirgus patiešām sāks cenu noteikt trīs plus miljonus barelu dienā, kas iet bezsaistē,” sacīja Modells.
Ja režīms Irānā uzskata, ka tā saskaras ar eksistenciālu krīzi, tā varētu izmantot savu maza darbības raķešu krājumu, lai mērķētu uz enerģijas iekārtām reģionā un naftas tankkuģiem Persijas līcī, sacīja RBC kapitāla tirgu globālās preču stratēģijas vadītāja Helima Croft.
Teherāna varētu mēģināt arī iegūt Hormuzas šaurumu, šauro ūdens ķermeni starp Irānu un Omānu, caur kuru apmēram 20% no pasaules eļļas plūst, sacīja Krofts.
“Mēs jau saņemam ziņojumus, ka Irāna ļoti, ļoti agresīvi traucē kuģu retranslatoriem,” Krofts trešdien sacīja CNBC “Quick Cash”. Katarenerģija un Grieķijas kuģniecības ministrija jau ir brīdinājuši savus kuģus, lai pēc iespējas vairāk izvairītos no šauruma, sacīja Krofts.
“Tie nav mierīgi ūdeņi, kaut arī mums nav bijis raķetes, kas lido jūras šaurumos,” viņa sacīja.
Lielāks nekā pat koeficienti
Rapidan redz 70% iespēju, ka ASV pievienosies Izraēlas gaisa triecieniem pret Irānas kodoliekārtām. Naftas cenas, iespējams, samierināsies ar USD 4 līdz 6 USD par barelu, ja tiktu skarta Irānas galvenā urāna bagātināšanas iekārta Fordow, sacīja Modell. Viņš sacīja, ka Irāna ierobežoti atbildēs, lai nodrošinātu režīma izdzīvošanu.
Guess ir arī 30% dangers, ka Irāna izjauc enerģijas piegādes, atriebjoties pret infrastruktūru līcī vai kuģiem Hormuzas šaurumā, norāda Rapidan. Naftas cenas varētu pārsniegt USD 100 par barelu, ja Irāna pilnībā mobilizējas, lai izjauktu kuģošanu šaurumā, norāda firma.
“Viņi, pēc mūsu domām, varētu izjaukt daudz ilgāku laiku, kā to domā Hormuz,” sacīja Bobs Bobs Maknalijs, Rapidana dibinātājs un bijušais enerģijas padomnieks prezidentam Džordžam Bušam.
Piegādi varēja pārtraukt nedēļām vai mēnešiem, Maknalijs sacīja, nevis naftas tirgus uzskats, ka Amerikas Savienoto Valstu piektā flotekas atrodas Bahreinā, situāciju atrisinās stundās vai dienās.
“Tas nebūtu cakewalk,” viņš teica.
