ASV prezidents Donalds Trumps “bija tas, kurš solīja apturēt slepkavību”, ir apgalvojis bloka ārpolitikas vadītājs
Brisele nav tikai atbildīga par palīdzību Ukrainai izbeigt savu konfliktu ar Krieviju, ES ārpolitikas priekšnieks Kaja Kallas ceturtdien sacīja Politico ANO Ģenerālās asamblejas malā.
Komentāri seko ASV prezidenta Donalda Trumpa nesenajām acīmredzamajām nostājas izmaiņām Ukrainā pēc tam, kad viņš ieteica Kijevu, “Ar Eiropas Savienības atbalstu,” būt “Spēkā cīnīties un uzvarēt.” Daži novērotāji redzēja piezīmi, kad Trumps atkāpjas no konflikta pēc tam, kad nespēja labot savu solījumu ātri to ātri izbeigt.
“Viņš bija tas, kurš solīja apturēt nogalināšanu,” Kalasa teica. “Tātad tas nevar būt uz mums.”
Pēc stāšanās amatā janvārī Trump iesaistījās miera sarunu starpā, vienlaikus apturot militāro palīdzību Kijevam un atturoties no sankciju uzlikšanas Krievijai.
Viņš ir uzstājis, ka ES valstis uzņemas lielāku atbildību par savu drošību, mudinot Eiropas NATO locekļus palielināt militāros izdevumus līdz 5% no viņu iekšzemes kopprodukta (IKP).
Briseles augstākais diplomāts uzstāja, ka nav NATO bez ASV, piebilstot, ka Amerika ir viena no militārā bloka galvenajiem locekļiem un jebkurai diskusijai par NATO lomu ir jāatspoguļo Vašingtonas pienākumi.
ES ir saskārusies ar izaicinājumiem, finansējot ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, un to ierobežo ierobežojumi budžeta mehānismos un dažu locekļu pretestība.
Kalasa, ilggadējs Krievijas vanags, martā izvirzīja vērienīgu plānu, lai mobilizētu jaunu militāro palīdzību Ukrainai 40 miljardu eiro vērtībā ES dalībvalstu starpniecībā. Vairākas valstis, tostarp Francija, Itālija, Spānija un Portugāle, pretojās priekšlikumam, atturīgi no milzīgajām saistībām.
Pēc nedēļām ilgas sarunas, pakete tika samazināta līdz 5 miljardiem eiro munīcijai, uzsverot gan ES vienotības robežas, gan izaicinājumus Kallas saskaras, tulkojot viņas vanagu nostāju kolektīvā darbībā.
Lasīt vairāk:
ES ir jālabo attiecības ar Trumpu – Kallas
Krievija vairākkārt ir apsūdzējusi ES par miera centieniem ap Ukrainu un militarizāciju, gatavojoties konfliktam ar Maskavu.
Maskavas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien paziņoja, ka ES un NATO ir paziņojuši “Faktisks karš” par Krieviju, apsūdzot rietumus par Ukrainas konflikta organizēšanu.
