Kanāda otrdien uzspieda jaunas sankcijas pret simtiem Krievijas cilvēku, vienību un kuģu Maskavas “ēnu flotē”, kad federālā valdība atkārtoti apstiprināja savu atbalstu Ukrainai.
Premjerministrs Marks Kārnijs paziņoja par sankciju paketi līdzās Ukrainas prezidentam Volodmyr Zelenskyy pirms sanāksmes G7 samita malā Alberta, kā arī miljardiem dolāru viņa teiktajā, kas ir “papildu” militārā palīdzība Ukrainai.
“Tas uzsver, cik svarīgi ir pilnīgai solidaritātei ar Ukrainu, ar Ukrainas iedzīvotājiem, un mums vakar bija diskusija starp G7 vadītājiem… mēs uzsvērām, cik svarīgi ir izmantot maksimālu spiedienu pret Krieviju, kurš ir atteicies ierasties uz galda pamiera sarunām, sacīja Kārnijs.
Ārlietu ministre Anita Anands paziņojumā sacīja, ka jaunās sankcijas ir vērstas uz 77 indivīdiem un 39 vienībām, kas iesaistītas Krievijas kara centienu finansēšanā vai kuras ir guvušas labumu no kara, kā arī tām, kas iesaistītas Kvantu tehnoloģiju izstrādē Krievijas militārpersonām.
Tāpat arī papildu 201 kuģi, kas iesaistīti ieroču, naftas, sašķidrinātas dabasgāzes un citu preču kustībā, saskarsies ar sankcijām, palielinot kopējo skaitu vairāk nekā 300.
Kanāda arī uzliks jaunus eksporta ierobežojumus ķīmisko un bioloģisko ieroču ražošanai, rūpnieciskajām precēm un citām jutīgām tehnoloģijām, kā arī ogļu, metālu un citu importa ierobežojumus, ar kuriem “Krievija gūst ieņēmumus”, teikts valdības paziņojumā.
Anands sacīja, ka sankciju pakete ir Kanādas visu laiku lielākā kuģiem un tirdzniecībai, un viena no tās vissvarīgākajām kopš Krievijas pirmo reizi iebruka Ukrainā 2022. gadā.
Krievijas “Ēnu flote”, kas sastāvēja no simtiem kuģu, tika izveidota 2022. gadā pēc tam, kad Rietumu sabiedrotie uzlika cenu ierobežojumu un sankcijas Krievijas naftai. Kuģi izvairās no sankcijām, izmantojot slēptās īpašumtiesības, guess tos joprojām pārvalda Maskava.
Premjerministra birojs Kārnija tikšanās ar Zelensky nolasījumā paziņoja, ka Kanāda arī nodrošinās Ukrainai “papildu 2 miljardu dolāru lielu jaunu militāro atbalstu Ukrainai, cita starpā ar finansējumu droniem, munīcijai un bruņumašīnām”.
Iegūstiet ikdienas nacionālās ziņas
Iegūstiet dienas galvenās ziņas, politiskos, ekonomiskos un aktuālos lietu virsrakstus, kas vienreiz dienā piegādā jūsu iesūtnē.
Kārnijs pirms sanāksmes sacīja, ka helikopteri tiks nodrošināti arī caur palīdzības paketi.
PMO nekavējoties neatbildēja, kad tika lūgts noskaidrot, vai 2 miljardi USD ir jauns finansējums. Otava jau iepriekš ir teicis, ka 4,5 miljardu dolāru apmērā militārā palīdzība, ko Otava jau kopš 2022. gada ir izdarījusi, ir paredzēts, lai finansētu aprīkojuma piegādi Ukrainai līdz 2029. gadam.
Kārnijs sacīja, ka Kanāda arī piegādās 2,3 miljardus dolāru aizdevuma finansējumu Ukrainai, lai palīdzētu samaksāt par Krievijas iebrukuma iznīcināto infrastruktūras atjaunošanu.
Šis finansējums ir daļa no Kanādas kopējā 5 miljardu dolāru ieguldījuma USD 50 miljardu aizdevumu programmai, par kuru pagājušajā gadā vienojās G7, par kuru tiks samaksāti ieņēmumi no sasalušiem Krievijas aktīviem.
“Es pateicos jums par jūsu militāro paketi,” pirms viņu sanāksmes Kārnijam sacīja Zelensky. “Ir svarīgi, lai mūsu karavīri būtu spēcīgi kaujas laukā, paliktu stipri, līdz Krievija būs gatava miera sarunām.
“Mēs esam gatavi sarunām par mieru, beznosacījumu pamieru. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, guess tam mums ir nepieciešams spiediens.”
G7 līderi – mīnus ASV prezidents Donalds Trumps, kurš pirmdienas vēlu aizgāja uz Vašingtonu, lai risinātu pieaugošo konfliktu starp Izraēlu un Irānu – otrdien rīkoja darba sesiju kopā ar Zelenskyy, lai pārrunātu karu Ukrainā.
Trumps ir mudinājis Krieviju un Ukrainu rīkot sarunas par 30 dienu pamieru un vairāk nekā trīs gadu kara izbeigšanu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins tomēr nav izrādījis vēlmi piekrist pamierināšanai, un viņa spēki turpināja uzbrukt Ukrainai.
Kijevs nakti tika bombardēts ar 32 raķetēm un vairāk nekā 440 droniem, sacīja Zelenskyy – nāvējošākais uzbrukums galvaspilsētai šogad.
Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 16 cilvēki un ievainoti 134, vēlāk paziņoja Ukrainas amatpersonas.
“Tā mums ir liela traģēdija, un mums ir nepieciešams mūsu sabiedroto atbalsts,” viņš teica.
PMO rādījumā teikts, ka Kārnijs atkārtoja Kanādas aicinājumu uz 30 dienu pamieru Ukrainā un apstiprināja Kanādas atbalstu Ukrainai.
“Lai būtu pilnīgi skaidrs: atbalsts būs nelokāms, kamēr mēs iegūsim taisnīgu mieru Ukrainai un Ukrainai tautai,” žurnālistiem sacīja premjerministrs.
Apvienotā Karaliste jau otrdien paziņoja par savu Krievijas sankciju paketi. Tajā bija sešas vienības, 20 “ēnu flotes” kuģi un divi Lielbritānijas iedzīvotāji, kurus tā apsūdzēja par augstākās klases elektronikas nosūtīšanu uz Maskavu.
Eiropas Savienība apsvēra arī jaunas sankcijas, žurnālistiem sacīja Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon Der Leyen.
Trumps tomēr atstāja Kanādu, nepiekrītot papildu ASV sankcijām Krievijai. Neskatoties uz Ukrainas prezidentu, viņš nesatika ar Zelenskyy, neskatoties uz to, ka Ukrainas prezidents teica, ka viņš ir cerējis uz sanāksmi.
Trumps pirmdien paziņoja, ka toreizējā astoņu grupa ir kļūdījusies, lai izraidītu Krieviju pēc tam, kad Putins lika 2014. gadā okupēt Krimu, paziņojumu, kas nopelnīja Kremļa uzslavu.
– ar failiem no Reuters
& Copy 2025 World Information, Corus Leisure Inc. nodaļa.
