79 gadus vecais ASV prezidents arī nesen ir atkārtojis savu vēlmi padarīt Kanādu par “51. štatu”-problēmu, kas izraisīja spriedzi pirms Kārnija iepriekšējā ceļojuma.
Kanādas valdība sacīja, ka Kārnija “darba vizītes” laikā viņš centās atjaunot divpusējās attiecības un apspriest “kopīgas prioritātes jaunās ekonomiskās un drošības attiecībās starp Kanādu un ASV”.
Atšķirībā no citiem ASV sabiedrotajiem, piemēram, Lielbritānijas un Eiropas Savienības, Kanāda vēl nav samazinājusi vienošanos par visaptverošu tirdzniecības līgumu ar savu Ziemeļamerikas kaimiņu.
Amerikas Savienotās Valstis ir Kanādas galvenais ekonomikas partneris, un 75% Kanādas eksporta tiek pārdoti pāri tās dienvidu robežai. Kanādas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 1,5%, palielinot ekonomisko spiedienu.
Trumps jau ir uzlicis tarifus zāģmateriāliem, alumīnijam, tēraudam un automašīnām. Pirmdien viņš, sākot no 1. novembra, paziņoja par 25% tarifiem smagajām kravas automašīnām.
Pagaidām lielais vairums tirdzniecības joprojām aizsargā USMCA-brīvās tirdzniecības līgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Meksiku.
Wager vienošanās drīz saskaras ar atkārtotām sarunām, un Trump jau ir aicinājis veikt pārskatīšanu, kas atbalstītu ASV nozares.
“Nav izvēles”
Kārnijs mājās ir pakļauts lielam spiedienam, lai noslēgtu darījumu.
“Markam Kārnijam nav izvēles, viņam jāatgriežas no Vašingtonas ar progresu,” sacīja Daniels Belands, Monreālas Makgila universitātes politologs, kā galvenās jomas norādot uz tērauda un alumīnija tarifiem.
Kārnijs saskaras ar īpašu kritiku par koncesiju izdarīšanu, vienlaikus iegūstot maz pretī.
Jūnija beigās Kārnijs atcēla nodokli, kas bija vērsts uz amerikāņu tehnoloģiju milžiem, izdarot spiedienu no Trumpa, kurš to sauca par briesmīgu. Viņš arī atcēla daudzus iepriekšējās valdības noteiktos tarifus.
“Ja jūs atgriezīsities ar attaisnojumiem, lauztiem solījumiem un fotoattēlu operācijām, jums būs neveiksmīgi mūsu darbinieki, mūsu bizness un mūsu valsts,” pirmdien Kārnijam rakstīja konservatīvā opozīcijas līderis Pjērs Poilieve.
Arī Kārnijs saskaras ar riskiem, kā viņš parādās Ovālajā birojā.
Kanādietis droši navigēja savu pirmo parādīšanos tur pirms sešiem mēnešiem, wager Trumps iepriekš ir izveicis ārvalstu līderu apmeklējumu apzeltītā telpā, ieskaitot Ukrainas prezidentu Volodmiru Zelenskyy.
“Šīs sanāksmes var viegli iziet no ceļa, un viss notiek publiski,” sacīja Otavas universitātes politologs Genevieve Tellier.
Pagājušajā nedēļā Trumps atkal izvirzīja iespēju aneksēt Kanādu runas laikā ASV ģenerāļiem un admiraliem, atsaucoties uz valsts iespējamo līdzdalību jaunā “Zelta kupola” raķešu vairogā.
“Kanāda man piezvanīja pirms pāris nedēļām, viņi vēlas būt daļa no tā,” apgalvoja Trump. “Ko es teicu, labi, kāpēc jūs vienkārši nepievienojaties mūsu valstij” un “Kļūsti par 51. valsti, un jūs to saņemat bez maksas”.
– Agence France-Presse
