Premjerministra Marka Kārnija štāba priekšnieks un valsts augstākais ierēdnis būs atbildīgs par ētikas ekrāna uzturēšanu, kas viņam liedz pieņemt lēmumus, kas nāk par labu viņa bijušajam darba devējam, saka piektdien ētikas komisāra biroja publicētā informācija.
Informācijas atklāšana norāda, ka Kārnijs un komisārs ir vienojušies par interešu konflikta ekrānu, kura mērķis ir novērst jebkādu iespēju turpināt Kārnija intereses “vai arī nepareizi turpināt Brookfield Asset Administration, Brookfield Company un Stripe Inc., kā arī jebkuru uzņēmumu, kas viņiem pieder vai kontrolē”.
Kārnijs strādāja Brookfield Asset Administration, pirms viņš janvārī nolēma kandidēt uz liberālo vadību.
Ekrānu administrē Kārnija štāba priekšnieks Marks-Andrijs Blanšards un Privilēģijas padomes sekretārs Maikls Sabija. Viņiem ir uzdevums nodrošināt, lai Kārnijs netiek informēts, un tie nepiedalās “oficiāli jautājumi vai lēmumu pieņemšanas procesi, kas saistīti ar” Brookfield un Stripe, teikts informācijas atklāšanā.
“Šis ekrāns neļaus man veikt preferenciālu attieksmi pret kādu no uzņēmumiem, kamēr es izmantoju savas oficiālās pilnvaras, pienākumus un funkcijas kā ziņojams par valsts biroja īpašnieku,” atklājot sacīja Kārnijs.
Tā arī atzīmē, ka viņš var piedalīties diskusijās vai lēmumos, kas ietekmē uzņēmumus, ja tie ir “plašas personu klases dalībnieki”.
Saņemiet nacionālās ziņas
Lai iegūtu ziņas, kas ietekmē Kanādu un visā pasaulē, reģistrējieties, lai parādītu jaunumus, kas tiek piegādāti tieši jums, kad tie notiek.
Bijušajam premjerministram Džastinam Trudeau, kamēr viņš bija amatā, bija arī interešu konflikta ekrāns, tāpat kā vairāki viņa kabineta locekļi.
Kad Kārnijs martā tika zvērēts par premjerministru, viņam bija jāiesniedz informācija par saviem aktīviem un iespējamiem interešu konfliktiem ar komisāra biroju.
Likums viņam deva 60 dienas, lai atklātu ētikas komisāram finanšu informāciju, un 120 dienas, lai atklātu, lai kļūtu par publisku.
Likumā arī tiek uzskatīts, ka premjerministra, kabineta ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir jānovirza kontrolētie aktīvi, pārdodot tos rokas garumā vai ieliekot tos aklā uzticībā.
Paziņojumā premjerministra biroja pārstāvis sacīja, ka Kārnijs sadarbojās ar komisāru, lai “pārsniegtu” ētikas noteikumus, izveidojot neredzīgo uzticības dienas pirms viņa zvērināšanas par premjerministru martā.
“Visi viņa ieguldījumi tika ievietoti neredzīgajā fondā, un visi lēmumi par ieguldījumiem tiek pieņemti neatkarīgi no viņa,” sacīja Emīlija Viljamsa.
Konservatīvie uzbruka Kārnijam no brīža, kad viņš paziņoja par savu liberālo vadību, saucot viņu par “nekaunīgu” un apgalvojot, ka viņš izmanto likumu nepilnību, neatklājot savus aktīvus, tiklīdz viņš kļuva par kandidātu.
Toriji arī bija pieprasījuši, lai Kārnijs atbrīvotu pilnu visu savu aktīvu sarakstu un visus iespējamos interešu konfliktus, kas pārsniedz ētikas komisāra biroja izpaušanu.
Ētikas komisāra birojs ir publiskojis akciju sarakstu, kas Kārnijam piederēja pirms neredzīgo uzticības radīšanas. Tajos bija iekļautas akcijas vairākos uzņēmumos, ieskaitot Stripe, kā arī iespējas un atliktas akcijas Brookfield Company un Brookfield Asset Administration.
Viņam piederēja arī vairāk nekā 560 uzņēmumu akcijas, izmantojot “investīciju kontu, kuru pārvalda trešā persona, kuras premjerministrs nekontrolēja un nedeva ieguldījumu izvēli”, teikts informācijas atklāšanā.
Šajā 15 lappušu sarakstā ir iekļauti lielie amerikāņu uzņēmumi, piemēram, Tesla, Google mātesuzņēmums Alphabet, Philip Morris Worldwide, aizsardzības gigants Lockheed Martin, Boeing, Walmart un Fox.
Tas ietver arī lielas Kanādas korporācijas, piemēram, Lululemon Athletica, Kanādas dabas resursus un Kanādas Klusā okeāna Kanzasas pilsētu.
Informācijas atklāšana nenorāda nevienas Kārnija līdzdalības vērtību brīdī, kad tika izveidota neredzīgā uzticība.
& kopija 2025. Kanādas prese
