Premjerministrs Marks Kārnijs nerunās par lielu runu par ārpolitiku Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai, kad viņš nākamnedēļ apmeklēs Ņujorku.
Tā vietā ārlietu ministre Anita Anands valdības vārdā pievērsīsies globālajiem vadītājiem no zaļā marmora pjedestāla.
11. jūlijā ANO izdeva pagaidu skaļruņu sarakstu, kura Kārnijs bija paredzēts runāt 27. septembra rītā. Atjaunināts saraksts, kas izdots 5. septembrī, teikts, ka Anands ir Kanādas delegāts un uzrunās Ģenerālo asambleju 29. septembrī.
Kārnija birojs sacīja, ka viņš atradīsies Ņujorkā no svētdienas līdz trešdienai.
Piektdienas paziņojumā presei Kārnija birojs sacīja, ka premjerministrs piedalīsies ANO pasākumos par “centieniem stabilizēt šausmīgo situāciju Haiti”, darbs Kanāda veic, lai atvieglotu Ukrainas bērnu atgriešanos, kuru nolaupījusi Krievija, un konfliktu Tuvajos Austrumos.
Viņš arī apmeklēs samitu par attīstības projektu finansēšanas reformēšanu, jo valdības samazināja ārvalstu palīdzību un finansējumu klimata pielāgošanai.
“Bīstamākā un sadalītākā globālā ainavā Kanāda stiprina mūsu starptautiskās partnerības, lai veidotu labklājību un attīstītu kopīgus risinājumus pasaules aktuālākajiem izaicinājumiem,” teikts ziņu izlaidumā.
Anands piektdienas rītā sacīja, ka, lai gan Kanāda oficiāli atpazīs Palestīnas valstiskumu ANO, tas nenozīmē tūlītēju diplomātisko saišu normalizāciju vai Palestīnas pašpārvaldes delegācijas uzlabošanu Otavā līdz pilnīgai vēstniecībai.
Iegūstiet ikdienas nacionālās ziņas
Iegūstiet dienas galvenās ziņas, politiskos, ekonomiskos un aktuālos lietu virsrakstus, kas vienreiz dienā piegādā jūsu iesūtnē.
“Atzīšana ir bināra. Jūs vai nu atpazīstat, vai arī jūs to nedarāt,” Anands sacīja žurnālistiem Mehiko. “Normalizēšana ir course of, un normalizācijas course of ietver diplomātisko attiecību palielināšanos. Tas ietver vēstniecību atvēršanu.”
Anands sacīja, ka, lai arī Saiknes normalizēšanas course of ar Palestīnas pilnvarām notiks pēc Kanādas ieskatiem, atzīšana ir jānotiek tagad, jo dažādiem reģiona spēlētājiem ir grūtāk padarīt Palestīnas valstiskumu par realitāti.
Valdība ir paziņojusi, ka Izraēlas valdības militārā kampaņa Gazā un tās politika, kas vērsta uz Palestīnas teritorijām, kuru tā aizņem – kopā ar Hamas vardarbību – ir destabilizējušas reģionu.
“Ņemot vērā to, kas notiek Gazā, atzīšana tagad ir ārkārtīgi svarīga un nepieciešama, jo divu valstu risinājuma dzīvotspēja ir iznīcinoša,” sacīja Anands.
NDP parlamenta deputāts Jenny Kwan iesniedza privāta locekļa likumprojektu piektdien, kura mērķis bija slēgt “nepilnības”, kas ļauj ASV iegādāties dažus Kanādas ieročus un nosūtīt tos uz ārzemēm, apejot dažus Kanādas pārbaudīšanas protokolus.
Likumprojekts, kas galvenokārt ir paredzēts, lai novērstu noteiktu ieroču sasniegšanu Izraēlā, attieksies arī uz dažiem ieroču sūtījumiem, kas saistīti ar Saūda Arābiju, viņa sacīja.
“Šī nepilnība ir kļuvusi par Kanādas ieroču, komponentu un tehnoloģiju aizmugurējām durvīm. Viņi netraucēti šķērso robežu bez atļaujām, bez pārraudzības un ziņojumiem,” Kvans piektdien sacīja preses konferencē Parlamenta kalnā.
Valdība uzstāj, ka tā ir aizliegusi Kanādas ieroču eksportu uz Izraēlu, ko varētu izmantot Gazā, vienlaikus ļaujot eksportēt ieročus un tehnoloģiju, ko izmanto civiliedzīvotāju aizsardzībai, piemēram, raķetēm vai ķēdes platēm dzelzs kupola raķetes vairogam.
Aktīvisti saka, ka ierobežojumi nav pietiekami stingri, un desmitiem senatoru ir prasījuši lielāku skaidrību.
“Liberālā valdība kanādiešiem ir devusi puspatiesības un tukšus solījumus par ieroču eksportu uz Izraēlu,” sacīja Kvans.
Alekss Patersons no kanādiešiem par taisnīgumu un mieru Tuvajos Austrumos sacīja, ka balsojums par Kvana likumprojektu izlems, vai Kanāda ir “apņēmusies ievērot uz noteikumiem balstītu starptautisku kārtību”, vai arī ir “blakus esošais divu galēji labējo valstis, kas vēlas tos apbruņot neatkarīgi no tā, ko ķermenis skaitās”.
& kopija 2025. Kanādas prese
