Premjerministrs Marks Kārnijs sāk divu dienu pieturu otrdien Nīderlandē, kur NATO alianses locekļi ir gatavi izlemt, vai vairāk nekā divkāršot aizsardzības izdevumu mērķi.
Galvenās sarunas Hāgā nenotiks tikai trešdien, kad Kārnijs pirmo reizi piedalījās vairākās divpusējās sanāksmēs.
Kārnijs tiksies ar Latvijas Edgars Rinkēvičs prezidentu un Nīderlandes Dika Schoof premjerministru. Viņš tiksies arī ar Ziemeļvalstu vadītājiem sarunām, kas vērstas uz Arktikas un transatlantisko drošību.
Premjerministrs tiksies arī ar karaļa Vilema-Aleksandru un Nīderlandes karalieni Máxima.
Ārlietu ministre Anita Anand ir paredzēts runāt ar žurnālistiem šodien divreiz, vispirms Hāgā ap plkst. 7:15 ET un pēc tam praktiski pulksten 8:30 ET.
ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets un NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte ir teikuši, ka viņi sagaida, ka alianses locekļi apņemsies sasniegt jaunu mērķi, lai iztērētu piecu procentu IKP ekvivalentu aizsardzībai, salīdzinot ar pašreizējo divu procentu mērķi, kas noteikts 2014. gadā.
Neviens no NATO 32 locekļiem tik daudz iztērēja aizsardzībai 2024. gadā, saskaņā ar pašas alianses datiem. Viņi visi apņemas sasniegt divu procentu skaitli šogad, ieskaitot Kanādu pirmo reizi kopš mērķa izveidošanas.
Kanādas valdības amatpersona, kas pirms brauciena laikā informēja žurnālistus par fonu, sacīja, ka izdevumu mērķis un tā laika grafiks joprojām ir gatavs diskusijai. Daži sabiedrotie ir norādījuši, ka viņi dotu priekšroku septiņu gadu laika grafikam, guess citi vēlas, lai desmit gadu laikā sasniegtu piecu procentu mērķi.
Kanādas aizsardzības izdevumi kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem nav sasnieguši piecus procentus no IKP. NATO lēš, ka Kanāda 2024. gadā iztērēja 41 miljardu dolāru aizsardzībai vai 1,37 procentus no IKP. 2014. gadā Kanāda aizsardzībai iztērēja 20,1 miljardu USD jeb 1,01 procentu no IKP.
2014. gadā, kad pirmo reizi tika noteikts pašreizējais divu procentu mērķis, tikai trīs NATO dalībnieki sasniedza atzīmi – ASV, Lielbritāniju un Grieķiju.
Saņemiet nacionālās ziņas
Lai iegūtu ziņas, kas ietekmē Kanādu un visā pasaulē, reģistrējieties, lai parādītu jaunumus, kas tiek piegādāti tieši jums, kad tie notiek.
Jebkuras jaunas izdevumu vadlīnijas ir jāveic, vienojoties ar visām 32 NATO dalībvalstīm, un neviens dalībnieks šobrīd nav tuvu. ASV – 3,38 procenti 2024. gadā, bija visaugstākais, guess prezidents Donalds Trumps ir teicis, ka šis skaitlis nedrīkst attiekties uz Amerikas Savienotajām Valstīm – tikai saviem sabiedrotajiem.
Paredzams, ka Rutte plāns, kas tiks izvirzīts virsotnē, satur nelielu vietu, lai palīdzētu sabiedrotajiem sasniegt šo augsto skaitli.
Tas būtu saistīts ar biedriem iztērēt 3,5 procentus no gada IKP pamattiesības vajadzībām-piemēram, strūklām un citiem ieročiem-un 1,5 procentus no aizsardzības līdzdalības jomām, piemēram, infrastruktūras, kiberdrošības un rūpniecības jomā.
Iekšējās dalījumi ir parādījušies, gatavojoties virsotnei.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančezs svētdien sacīja, ka Spānija noslēdza vienošanos ar NATO, lai viņu izslēgtu no jaunā izdevumu mērķa. Tāpat kā Kanāda, Spānija jau sen ir cīnījusies, lai sasniegtu divu procentu mērķi, un ir noraidījusi jauno priekšlikumu.
Rutte pirmdien brīdināja, ka neviena valsts nevar atteikties no mērķa un ka četros gados netiks pārskatīts progress jaunā mērķa sasniegšanā.
NATO aizsardzības uzkrāšanās ir arī pretrunīga Itālijā, kur aizsardzības ministram Guido Krosetto nesen sacīja, ka aliansei “vairs nav iemesla pastāvēt”.
Valstis, kas ir daudz tuvāk Krievijai, Baltkrievijai un Ukrainai, visas ir vienojušās sasniegt mērķi, tāpat kā tuvumā esošajā Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Nīderlandē, kas rīko divu dienu samitu, sākot no otrdienas.
Kanādas aizsardzības ministrs Deivids Makgjintijs sacīja, ka “sekojiet līdzi”, kad šomēnes jautāja, vai Kanāda piekritīs piecu procentu plānam.
Jans Techau, vecākais līdzstrādnieks Transatlantiskās aizsardzības un drošības programmā Eiropas Politikas analīzes centrā, sacīja, ka kopējais ambīciju līmenis Eiropā aizsardzībā pēdējos gados ir “ievērojami” palielinājies, reaģējot uz Krievijas agresiju.
“Jo tuvāk Krievijai jūs esat, jo ambiciozāks jūs esat,” viņš teica.
Runājot ar žurnālistiem Militārā kapsētā Antverpenē pirmdien, Beļģijas premjerministrs Barts de Vevers sacīja, ka, lai arī viņam nav patīkams piecu procentu mērķis, ir svarīgi, lai valsts paliktu NATO. Viņš arī sacīja, ka ierosinātais 3,5 un 1,5 procentu sadalījums “nedaudz palīdz”.
Laurens Speranza, Eiropas Politikas analīzes centra līdzstrādnieks, sacīja, ka NATO samits notiek “ļoti nestabilā brīdī”, ko raksturo nenoteiktība par ASV apņemšanos Eiropā, slīpēšanas konfliktu starp Krieviju un Ukrainu un pastāvīgo spriedzi pār transatlantisko tirdzniecību.
Speranza sacīja, ka sanāksme sniegs zināmu ieskatu par to, kā Trumpa administrācija vērsīsies pie alianses, kas turpināsies uz priekšu, pēc tam, kad tās kritika par NATO un aicina Eiropu uzņemties lielāku atbildību par savu aizstāvību.
Pirmdien Rutte sacīja, ka nesenie ASV streiki pret Irānas kodoliekārtām nav starptautisko tiesību pārkāpums.
Premjerministrs Kārnijs, kurš ir aicinājis uz diplomātisku krīzes risinājumu, pirmdien sacīja, ka Irāna ir īstenojusi kodolieročus, vienlaikus paužot vēlmi likvidēt Izraēlas valsti.
Svētdienas paziņojumā Kārnijs sacīja, ka Irānas kodolprogramma ir “nopietns drauds” starptautiskajai drošībai un ka Kanādai ir bijis “konsekventi skaidrs”, ka Irānai “nekad nevar ļaut attīstīt kodolieroču”.
Otrdienas grafikā ietilpst arī uzņemšana un sociālās vakariņas, kuras rīko Nīderlandes karalis un karaliene.
– ar failiem no Kyle Duggan Otavā un Related Press
& kopija 2025. Kanādas prese
