Plaši diplomātiskajā maiņā vairāki galvenie Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotie tagad gatavojas oficiāli atpazīt Palestīnu par suverēnu valsti.Šī attīstība palielinās globālo spiedienu uz Izraēlu un mainīs to, kā pasaule uzskata Palestīnas valstiskumu. 1988. gadā Indija kļuva par vienu no pirmajām valstīm, kas atzina Palestīnas stāvokli.
Šeit ir 10 lielas lietas, kas jāzina:
147 no 193Līdz šim 147 no 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm atzīst Palestīnu par valsti. Paredzams, ka šis skaits pieaugs, kad Francija, Lielbritānija un Kanāda – trīs tuvu ASV sabiedrotie un galvenie globālie spēlētāji – paziņo par plāniem pievienoties sarakstam nākamajos mēnešos.NATO un G20 Starp NATO 32 dalībvalstīm 14 jau atzīst Palestīnas valsti. Ja Lielbritānija, Francija un Kanāda sekos cauri, šis skaits palielināsies līdz 17. G20 ietvaros, 10 valstis šobrīd paplašina atzīšanu. Jaunākie paziņojumi šo kopsummu palielinātu līdz 13.Indijas nostājaIndija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Palestīnas stāvokli pēc tās deklarācijas 1988. gadā. Pat iepriekš, 1974. gadā Indija bija atzinusi Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PLO) par vienīgo likumīgo palestīniešu tautas pārstāvi, parādot tās ilgstošo atbalstu Palestīnas cēloņam.Indija ir gatava piedalīties ANO augsta līmeņa konferencē par mierīgu Palestīnas jautājuma un divu valstu risinājumu. Līdz šim 123 valstis un organizācijas ir parakstījušās uz trīs dienu sanāksmi, sākot no pirmdienas. Pasākumu līdzpriekšsēdētājs būs Francija un Saūda Arābija. ANO Drošības padomes dalīšanaFrancija apstiprināja, ka tā pagarinās atzinību līdz septembrim, savukārt Lielbritānija ir saistījusi savu lēmumu ar to, vai Izraēla piekrīt pamieru ar Hamas Gazas joslā.Ja Lielbritānija un Francija formalizē savus lēmumus, Amerikas Savienotās Valstis būs vienīgais ANO Drošības padomes loceklis, kurš neatzīs Palestīnu. Ķīna un Krievija jau to dara.
Kanādas nostāja un Trumpa atbildeKanāda ir paredzēta, lai oficiāli atzītu Palestīnas stāvokli 2025. gada septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas laikā, kā to paziņoja premjerministrs Marks Kārnijs. Kārnijs sacīja, ka humāno stāvokļu pasliktināšanās Gazā un pastāvīga apmetņu paplašināšana ir padarījusi divu valstu risinājumu neizturamu bez starptautiskas darbības. ASV prezidents Donalds Trumps ir paudis noraidījumu, brīdinot, ka, ja Kanāda pievienojas valstīm, kas atbalsta Palestīnu, valstij var kļūt grūtāk turpināt tirdzniecību ar kaimiņu.Lasiet arī: “Ļoti grūti mums”: Trump mērķē Kanādai, lai atpazītu Palestīnas valstiskumu; Brīdina par tirdzniecības darījumu riskuArābu līga pārtrauc jaunu pamatuVēsturiskā maiņā visas 22 Arābu līgas valstis ir kopīgi aicinājušas Hamas izbeigt tās valdību Gazā, atteikties no ieročiem un atbrīvot ķīlniekus. Tas tika paziņots augsta līmeņa ANO konferencē Ņujorkā, koncentrējoties uz divu valstu risinājuma sasniegšanu.Starptautiska atbalsta arābu deklarācijasArābu līgas paziņojumu atbalstīja visas 27 Eiropas Savienības valstis un 17 citas tautas. Tas aicināja uz “pagaidu starptautisku stabilizācijas misiju” Gazā, pēc Palestīnas pašpārvaldes ielūguma un kuru uzrauga Apvienoto Nāciju Organizācija.Jauns ceļvedis: Ņujorkas deklarācijaANO konference, ko atbalstīja Francija un Saūda Arābija, pulcēja delegātus no 125 valstīm. Iegūtajā “Ņujorkas deklarācijā” ir aprakstīts pakāpenisks ceļvedis Izraēlas un Palestīnas konflikta izbeigšanai. ANO dalībvalstīm līdz septembra Ģenerālās asamblejas sesijai ir, lai to apstiprinātu.Austrālija, Somija, Malta, Portugāle un Jaunzēlande arī ir paudusi interesi atpazīt Palestīnu pirms gaidāmās ANO Ģenerālās asamblejas.Hamas reaģē uz deklarācijuHamas atbildēja, sveicot starptautisku atbalstu Palestīnas tiesībām, guess aicināja uz valstiskuma “beznosacījumu starptautisku atzinību”. Tas tieši nerunāja par Arābu līgas aicinājumu uz atbruņošanos. “Palestīnas situācija ir mūsu cilvēku iekšējā lieta,” sacīja grupa.Kara humānās izmaksasIzraēlas notiekošā militārā kampaņa Gazā, kā ziņots, ir nogalinājusi vairāk nekā 58 000 palestīniešu, liecina Gazas Veselības ministrija. Gandrīz 2 miljoni cilvēku tagad saskaras ar ārkārtēju izsalkumu un grūtībām. Izraēlas uzbrukums sākās, reaģējot uz Hamas 2023. gada 7. oktobri, uzbrukums Izraēlai.Gan Izraēla, gan Amerikas Savienotās Valstis ir kritizējuši atzinības centienus, sakot, ka tā atlīdzina Hamas un grauj pašreizējās pamiera sarunas.Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un citi līderi brīdina, ka starptautiski atzinības centieni apdraud Izraēlas drošību. No savas puses Hamas denonsēts aicina uz reģionālo normalizāciju ar Izraēlu, sakot, ka šādi centieni “apbalvo ienaidnieku par saviem noziegumiem”.
