Galvenā NATO dalībnieku jaunā apņemšanās iztērēt vismaz piecus procentus no sava IKP aizsardzībai ietver līdz 1,5 procentiem, kas apņēmušies veikt infrastruktūru un citus ar aizsardzību saistītus ieguldījumus-un tā ir plaši definēta.
Premjerministrs Marks Kārnijs sacīja trešdien pēc tam, kad ikgadējā NATO līderu samita laikā atbalstīja izdevumu plānu Hāgā, ka kritisko minerālu projekti un citas jomas, kur Kanāda jau tērē naudu, varētu palīdzēt sasniegt šo 1,5 procentus.
“Mēs to darīsim pareizāk,” viņš teica. “Mums tas ir jāparāda, un mums par to jābūt apzinātiem un stratēģiskiem.”
Aizsardzības un ekonomikas politikas eksperti ir vienisprātis, ka NATO līgums ir pietiekami plašs, ka tas sabiedrotajiem dod daudz iespēju, lai noteiktu projektu attaisnošanu kā ar aizsardzību saistītu.
Tomēr viņi atzīst, ka valdībām būs jāparāda savs darbs.
“Mums joprojām būs jāspēj parādīt, ka, ja mēs ieguldīsim tiltā, tas notiek tāpēc, ka šis tilts, kā piemērs, palīdzēs aizsardzības piederumiem samazināt līdz Halifaksas ostai un, iespējams, nogādās tos Kanādas Karaliskajā Jūras spēku kuģī vai zemūdenē,” sacīja Deivids Perijs, Kanādas Globālo lietu institūta prezidents Deivids Perijs.
“Es domāju, ka tur ir daudz vairāk platuma, lai tur būtu iekļautas dažādas lietas, wager man ir grūti domāt, ka tā vienkārši būs tukša pārbaude.”
Oficiālajā NATO vadītāju deklarācijā teikts, ka līdz 1,5 procentiem no IKP būtu jānovirza plaši noteiktas iniciatīvas, lai “aizsargātu mūsu kritisko infrastruktūru, aizstāvētu mūsu tīklus, nodrošinātu mūsu civilo sagatavotību un noturību, atbrīvot jauninājumus un stiprināt mūsu aizsardzības rūpniecības bāzi”.
Kanādas valdības vecākā amatpersona, kas trešdien runāja ar žurnālistiem par fonu NATO samitā, sacīja, ka tā varētu ietvert projektus ar divkāršām komerciālām un militārām funkcijām, piemēram, ceļiem.
Perijs norādīja, ka Kanādai to var būt grūtāk attaisnot nekā citiem sabiedrotajiem.
Piemēram, Vācijas Autobahn būtu galvenais veids, kā atvieglot kustīgu karaspēku un aprīkojumu uz austrumiem, lai aizstāvētos pret turpmāku Krievijas uzbrukumu, tāpēc uzlabojumi, piemēram, nocietinātie tilti un ceļu remonts varētu uzskatīt par aizsardzības ieguldījumiem.
To pašu principu varētu piemērot ASV starpvalstu šoseju sistēmai, kas sākotnēji tika uzbūvēts aukstā kara laikā daļēji, lai uzlabotu valsts aizsardzībuieskaitot militāros transporta un evakuācijas ceļus.
Turpretī civili domājošāks Trans-Kanādas šoseja “ir mazliet atšķirīga dinamika”, sacīja Perijs, “ar daudz vairāk pelēkas zonas”.
“Es domāju, ka Kanādas kontekstā es nedomāju, ka katrs ceļš, katrs ostas iekārta, katrs tilts kaut kā būs tiesīgs,” viņš teica.
“Ja mēs veicam ieguldījumus automaģistrālēs, tam vajadzētu būt lielceļiem, lai varētu piekļūt dažādām ziemeļu daļām, kā piemēru.”
Kādi projekti varētu saskaitīt?
Valdības amatpersona sacīja, ka Otava mēģinās izskatīt lietu, ka tādi projekti kā dzelzceļa infrastruktūras uzlabošana atbalsta valsts vai ekonomisko drošību.
NATO ķīla varētu aptvert arī tādus galvenos projektus kā Arktikas ostas, kuras Carney vēlas būvēt, izmantojot ātrās izsekošanas pilnvaras Invoice C-5, kas ceturtdien kļuva par likumu.
Saņemiet nacionālās ziņas
Lai iegūtu ziņas, kas ietekmē Kanādu un visā pasaulē, reģistrējieties, lai parādītu jaunumus, kas tiek piegādāti tieši jums, kad tie notiek.
Ontario premjerministrs Dougs Fords ir virzījis uz ugunsgrēka gredzena attīstību, kas atrodas daudzos kritiskos minerālos, kas tiek izmantoti aizsardzībā un auto ražošanā, lai būtu nākamo projektu saraksta augšgalā, kas apstiprināti saskaņā ar šo tiesību aktu.
Pēdējās dienās Kārnijs vairākkārt ir norādījis uz kritisku minerālu ieguvi, kā arī vietējās piegādes ķēdēm un eksportēt uz sabiedrotajiem kā potenciālu galveno ieguldījumu tās NATO apņemšanās un viņa mērķi Kanādas ekonomikai.
“Kanādā ir viens no lielākajiem un daudzveidīgākajiem kritisko minerālu atradnēm, un mēs tos attīstīsim,” CNN sacīja intervijā CNN, kas otrdien tika demonstrēts pirms NATO samita.
“Daži no izdevumiem, kas attiecas uz šiem pieciem procentiem. Faktiski liela daļa no tā notiks attiecībā uz šiem pieciem procentiem infrastruktūras izdevumu, ostu un dzelzceļa un citu veidu, kā iegūt šos minerālus.”
Nauda, kas jau tiek iztērēta kritisko minerālu projektiem, varētu būt iespējama NATO ķīlas dēļ, vienojas eksperti.
Piemēram, pagājušajā gadā federālās un Britu Kolumbijas valdības paziņoja par kopīgu finansējuma līgumu 195 miljonu ASV dolāru apmērā, lai uzlabotu lielceļu infrastruktūru BC ziemeļrietumos, lai atbalstītu kritisko minerālu attīstību reģionā.
Kārnijs vēlas vēl vairāk palielināt Kanādas kritisko minerālu projektus, uzsverot aizsardzības nozīmi.
Gan NATO, gan G7 samits Kanādā šogad ir īpaši koncentrējusies uz kritisko minerālu piegādes ķēžu veidošanu starp sabiedrotajiem, cenšoties attālināties no paļaušanās uz Ķīnu, kas šobrīd piegādā lielāko daļu minerālu, ko izmanto baterijās, magnētos un pusvadītāju mikroshēmās.
Cik daudz naudas mēs runājam?
Kevins Peidžs, bijušais parlamenta budžeta amatpersona un Otavas Universitātes Fiskālo pētījumu un demokrātijas institūta prezidents, sacīja International Information, ka nepieciešamās infrastruktūras veidošana tikai ugunsgrēka gredzenam – ieskaitot ceļu un dzelzceļa tīklus, lai pārvietotu šos minerālus – maksās “miljardiem un miljardiem dolāru”.
“Mums šobrīd nav šīs piegādes ķēdes,” viņš teica. “Mums pat nav ražošanas bāzes, teiksim, tiem retzemju magnētam (minerāliem). Tātad daudz kas no tā būs jāizraisa.”
Tas prasīs arī laiku. Pat saskaņā ar galvenajiem projektiem likumdošanā apstiprinājumi prasīs līdz diviem gadiem, kas atrodas turpmākajos nozīmīgajos projektu birojā, pirms uzņēmumi var sākt būvēt.
Pa to laiku Peidžs sacīja, ka Kārnijs cenšas izteikt uzticību nākamajiem investoriem un privātajai rūpniecībai, lai pārvarētu nenoteiktību pasaules ekonomikā – lielu daļu no tā ASV tarifu dēļ.
“Viņš gatavojas stratēģiskam gadījumam, ka pašreizējā kontekstā – visa šī globālā nenoteiktība attiecībā uz tirdzniecības tarifiem, pašreizējo vājumu Kanādas ekonomikā, faktu, ka mēs darbojamies krietni zem potenciāla – ka pastāv iespēja, kas atbilst Kanādas fiskālajai pozīcijai, lai palielinātu aizsardzības izdevumus nākamajos nākamajos pāris gados, pat ja tas nav finansēts finansējums, kā palielina izaugsmi,” viņš teica.
Viņš atzīmēja, ka šie galvenie infrastruktūras projekti, kas vēlas būvēt Kārnijs, arī būs nepieciešams valdības finansējums, liekot turpmākām noslogot finanses.
“Viņiem nākamajos gados būs jāfinansē daži no tiem, viņiem būs jāatrod pārdalīšana no tēriņiem,” viņš teica.
“Ja mums būtu vērsts pulkstenis atpakaļ uz 2015. gadu, un mums būtu tādi paši drošības draudi, tāda paša veida sanāksmēm NATO, tās pašas mūsu premjerministra saistības, vai mums būtu bagātināts bērna pabalsts? Vai mums būtu farmakas programma? Vai mums būtu zobārstniecības aprūpes programma? Vai mums būtu bērnu aprūpes programma? Es teiktu, ka nē. Es domāju, ka šīs ir iespējas, kas saistītas ar šāda veida saistībām.
Kārnijs atzīmēja, ka desmitgades beigās kanādiešiem, visticamāk, būs vajadzīgas sarunas ap “kompromisiem”, lai turpinātu augstas aizsardzības izdevumus.
Parlamenta budžeta darbinieks šomēnes paziņoja, ka Kārnija iepriekš paziņoja par 9 miljardu dolāru aizsardzības ieguldījumiem, lai Kanāda sasniegtu divus procentus no IKP, palielināsies deficīts līdz 60 miljardiem USD līdz 70 miljardiem USD.
Tas ir atkarīgs no PBO priekšvēlēšanu aprēķiniem par 42 miljardu dolāru deficītu, kā arī no Carney solījumiem liberālajā platformā.
Lapa sacīja, ka deficīts starp vienu līdz diviem procentiem nav parasts par parastu vāju ekonomikai, piemēram, Kanādas šobrīd, it īpaši, salīdzinot ar lielākām parāda slodzēm Amerikas Savienotajās Valstīs un citās ESAO ekonomikās.
Guess viņš piebilda, ka velns būs detalizēti par to, kā Kārnijs un liberāļi turpmākajos gados plāno izkļūt no parādiem – detaļas, kuras, cerams, var atrast apsolītajā kritiena federālajā budžetā.
“No plānošanas viedokļa tā būs grūta, izaicinoša, aizņemta vasara,” viņš teica. “Es neredzu (Finanšu departamenta personāls), kas ved brīvdienas.”
– ar failiem no International’s Nathaniel Dove un Mackenzie Gray
