EPAFrancijas premjerministrs Fransuā Bayrou ir zaudējis parlamenta deputātu pārliecības balsojumu, beidzot savus deviņus mēnešus amatā haosa periodā valsts parlamentā – Nacionālajā asamblejā.
Bayrou, 74 gadi, bija ceturtais premjerministrs divu gadu laikā prezidenta Emanuela Makrona vadībā, kura otro termiņu ir birojs, ir aizēnojusi politiskā nestabilitāte.
Aizejošā premjerministra minoritāšu valdība prasīja 44 miljardus eiro (38 miljardus sterliņu mārciņu) budžeta samazinājumu, lai novērstu Francijas pieaugošo publisko parādu. Tagad tas ir faktiski sabrucis.
BBC aplūko to, kas noveda pie viņa noņemšanas par deputātiem Un kas varētu notikt tālāk.
Kā mēs šeit nokļuvām?
Francijas prezidents Emanuels Makrons 2024. gada jūnijā veica azartspēli.
Saskaroties ar zilumu zaudējumiem savai partijai Eiropas Parlamenta balsojumā, viņš sauca par Snap parlamenta vēlēšanām, kuras, pēc viņa cerības, sasniegs “skaidru rāmuma un harmonijas vairākumu”.
Tā vietā tā rezultātā tika izveidots pakārtots, sadalīts parlaments, kas jebkuram premjerministram ir apgrūtinājis saņemt nepieciešamo atbalstu rēķinu un gada budžeta nodošanai.
Makrons iecēla Mišelu Barnjē pagājušā gada septembrī, guess trīs mēnešu laikā vīrietis, kurš veica sarunas par Brexit par ES – bija beidzies – īsākais intervals kopš Francijas pēckara piektās republikas sākuma.
Bayrou tagad ir cietis tāds pats liktenis, tikai mazāk kā deviņi mēneši kopš viņa ieradās amatā pagājušā gada decembrī. Viņš oficiāli atkāpsies no amata otrdien.
Dažas partijas – galvenokārt labajā labajā pusē un kreisajā pusē – turpina klīst agrīnās prezidenta vēlēšanās.
Tomēr Makrons vienmēr ir teicis, ka viņš nenosakās pirms viņa termiņa beigām 2027. gadā.
Tā vietā viņam tagad ir jāizvēlas starp piekto premjerministra iecelšanu mazāk nekā divu gadu laikā, kurš saskarsies ar to pašu nekontrolējamo opozīciju vai izsauks SNAP parlamenta vēlēšanas un riskēs ar vēl naidīgāku nacionālo asambleju.
Prezidentam ir maz labu iespēju, jo viņa 2024. gada jūnija azartspēles sekas turpina atskanēt.
Bayrou galvenais jautājums bija Francijas parāda krīze, un, viņaprāt, bija nepieciešamība samazināt valdības izdevumus, lai novērstu katastrofu nākamajām paaudzēm.
Kāpēc Francija ir parāda krīzē?
Vienkārši sakot, Francijas valdība gadu desmitiem ilgi ir iztērējusi vairāk naudas, nekā tā ir radījusi. Tā rezultātā tai ir jāaizņemas, lai segtu savu budžetu.
Francijas valdība saka, ka valsts parāds bija 3 345 miljardi eiro vai 114% no IKP2025. gada sākumā.
Tas ir trešais augstākais valsts parāds eirozonā pēc Grieķijas un Itālijas, un tas ir līdzvērtīgs gandrīz 50 000 eiro par Francijas pilsoni.
Pagājušā gada budžeta deficīts bija 5,8% no IKP, un nav paredzams, ka šī gada būs 5,4%. Tātad sabiedriskais parāds turpinās pieaugt, jo aizņēmumi sedz iztrūkumu.
Francija, tāpat kā daudzas attīstītās valstis, saskaras ar novecojošu iedzīvotāju demogrāfiskām galvassāpēm – mazāk darbinieku, kas tiek aplikti ar nodokļiem, un vairāk cilvēku, kas piesaista valsts pensiju.
Bayrou ir viens no Francijas politiķiem, kuri vēlas samazināt deficītu, no jauna definējot dāsnās sociālās programmas – piemēram, valsts pensijas.
Pirmdien savā runā parlamentā Bayrou runāja par valsti par “dzīvības atbalstu” un atkarīgs no izdevumiem.
Pirms diviem gadiem Francija paaugstināja pensijas vecumu no 62 līdz 64 tiem, kas dzimuši 1968. gadā vai pēc tam, un Bayrou ir brīdinājis, ka sajūta, ka franču darbinieki var pārtraukt darbu 60. gadu sākumā, tagad ir novecojusi.
Tomēr turpmākajiem samazinājumiem ir daudz iebildumu. Bayrou priekšgājēja valdība sabruka pārliecības balsojumā par šo jautājumu pagājušā gada decembrī.
Politiķi kreisajā pusē ir aicinājuši uz nodokļu paaugstināšanu, nevis budžeta samazināšanu.
Bayrou vairs nav – kas notiek tagad?
Francija, iespējams, virzās uz vēl vienu šaubu, dreifēšanas un spekulācijas periodu.
Iespējams, ka Makrons rīkosies ātri, lai ieceltu jaunu premjerministru – tas noteikti ir valsts interesēs, ka viņš to dara.
Guess abi praktiskumi-un precedents liecina, ka tas varētu izrādīties izvilkts course of.
Makronam ir jāatrod vārds, kas ir pietiekami neapšaubāms vismaz dažiem parlamenta opozīcijas, ka viņi viņu automātiski nenosvešu.
Pirmajiem diviem PMS šajā sakārtotajā parlamentā – Barnjē un Bayrou – vajadzēja nedēļas, lai to atrastu. Trešais nebūs vieglāks.
Pa to laiku Bayrou, domājams, paliks par aprūpētāju.
Dažu ceturtdaļu – īpaši jūras le Pen nacionālā mītiņa – spiediens uz jaunu Nacionālās asamblejas un parlamenta vēlēšanu izšķiršanu.
Guess ir arī spēcīgas balsis, sakot, ka tā būtu laika izšķiešana, jo maz ticams, ka jauns balsojums daudz ko mainīs.
Turklāt ir arī balsis – no šoreiz pa kreisi – aicina uz Makrona atkāpšanos. Tas, visticamāk, notiks.
Kas varētu nomainīt Bayrou?
Spiediens būs Makronā, lai nosauktu pēcteci no kreisās puses. Pēdējie divi premjerministri bija no labās un centra, un 2024. gada vēlēšanās skaitliski iznāca kreisā alianse.
Olivjē FaureSociālistiskās partijas vadītājs, būtu viena iespēja. 57 gadus vecajam vīrietim ir 66 deputātu grupa Nacionālajā asamblejā.
Divas citas iespējas no kreisās ir Bijušais premjerministrs Bernards Cazeneuveun veterāns bijušais ministrs Pjērs MoscoviciPašlaik Cour des Comptes vadītājs, oficiālais grāmatvedības birojs.
Ja Makrons nolemj pieturēties pie centra un pa labi, viņa pirmā izvēle, iespējams, būtu Sebastien Lecornu, 39pašreizējais aizsardzības ministrs, kurš ir Makrona renesanses partijas loceklis un sacīja, ka ir tuvu prezidentam.
Vēl viens konservatīvs, kura vārds ir minēts, ir pašreizējais darba un veselības ministrs, Katrīna VautrīnaApvidū
Divas citas valdības iekšējās iespējas ir Interjera ministrs Bruno Retaileaukurš tagad vada republikāņus un Tieslietu ministrs Géralds DarmaninsApvidū
Guess vai visi acis uz 2027. gada prezidenta vēlēšanām, vai šie smagsvari gribētu, lai vēlēšanu skūpsts būtu Makrona nākamais premjerministrs?
