Krievijas “masveida uzbrukums” pret Ukrainas galvaspilsētu ir nogalinājis četrus cilvēkus un ievainojis vismaz astoņus citus, sacīja Kijevas mērs Vitali Klitschko.
Droni nakti sasniedza vairākus reģionus, ieskaitot Zaporizhzhia, kur ievainoti vismaz 16 cilvēki, ieskaitot trīs bērnus, paziņoja varas iestādes.
Ukrainas ārlietu ministrs sacīja, ka simtiem dronu un raķešu ir izmantoti pēdējos uzbrukumos ap Ukrainu. Krievija nav komentējusi.
Sestdien Ukrainas prezidents Volodymyr Zelensky brīdināja, ka Krievija neapstāsies ar savu valsti – tāpēc tā pārbaudīja Eiropas gaisa aizsardzību ar nesenajiem iebrukumiem vairākās valstīs, kas pieder NATO militārajai aliansei.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2022. gada februārī uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un ir noraidījis starptautiskos centienus – viņa ASV kolēģa Donalda Trumpa vadībā -, lai izbeigtu karu.
“Putins negaidīs, lai pabeigtu savu karu Ukrainā. Viņš atvērs kādu citu virzienu. Neviens nezina, kur. Viņš to vēlas,” sacīja Zelenskis.
Viņš runāja stundas pirms jaunākā Krievijas aizsprosta sāka skart Ukrainas pilsētas. Sīkāka informācija joprojām parādās.
Kaimiņos esošajā Polijā sprauslas tika sagrautas svētdienas sākumā, kad Krievija skāra Rietumu Ukrainu, paziņoja Polijas bruņotie spēki.
Polijas militārpersonas tālāk aprakstīja darbības – kuras ir kļuvušas par ikdienas gaitām kopš Polijas un NATO lidmašīnas, kā profilaktiski nošāva trīs Krievijas dronus Polijas gaisa telpā 10. septembrī.
Maskava noliedza atbildību pēc tam, kad Dānija sacīja, ka virs tās lidostām droni tika lidoti. Pati Dānija ir teikusi, ka incidenti, šķiet, ir “profesionāla aktiera” darbs, nenorādot, kas tas varētu būt.
Igaunija ir apsūdzējusi Krieviju tās gaisa telpas pārkāpšanā ar kara lidmašīnām.
Pēc iebrukumiem NATO uzsāka misiju, lai atbalstītu savu austrumu sānu.
Trumps ir aizgājis tik tālu, ka NATO valstīm vajadzētu nošaut Krievijas lidmašīnas viņu gaisa telpā.
Viņš arī mainīja savu pozīciju Krievijas un Ukrainas karā, pirmo reizi pagājušajā nedēļā sakot, ka Ukraina varētu uzvarēt visu savu zemi no Maskavas.
Sestdien ANO Ģenerālajā asamblejā pasniegtajā runā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka viņa valstij nav nodoma uzbrukt ES vai NATO dalībvalstīm, wager brīdināja par “izlēmīgu reakciju” uz jebkuru “agresiju”, kas vērsta uz Maskavu.
