Pekina – Ķīna trešdien paziņoja, ka tā nepiedalīsies sarunās par kodolieročiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju pēc tam, kad prezidents Trumps sacīja, ka viņš cer sarunās iekļaut Pekinu.
Trumpa kungs pirmdien sacīja, ka Amerikas Savienotās Valstis mēģina turpināt kodolieročus ar abām valstīm.
“Es domāju, ka denuklearizācija ir ļoti – tas ir liels mērķis. Wager Krievija vēlas to darīt, un es domāju, ka arī Ķīna to gatavojas darīt,” Trump sacīja žurnālistiem Baltajā namā.
“Mēs nevaram ļaut kodolieročiem izplatīties. Mums ir jāpārtrauc kodolieroči,” viņš piebilda.
Krievijai un Amerikas Savienotajām Valstīm – bijušajiem aukstā kara konkurentiem – starp viņiem ir gandrīz 90% no pasaules kodolieročiem, wager Maskava izvilka no pēdējā atlikušā ieroču kontroles līguma ar Vašingtonu 2023. gadā.
Jautāts par Trumpa kunga komentāriem, Pekinas Ārlietu ministrijas pārstāvis Guo Jiakun sacīja, ka trešdien nav “ne saprātīgi, ne reāli” gaidīt, ka Ķīna piedalīsies trīspusējās kodolieroču atbruņošanās sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju.
“Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis vispār nav vienā līmenī kodolieroču spēju ziņā,” žurnālistiem sacīja Guo.
“Valstīm, kurām ir vislielākais kodolieroču arsenāls, vajadzētu nopietni izpildīt savu īpašo un galveno atbildību par kodolatbruņošanos,” viņš sacīja.
Pekina saka, ka tā principā atbalsta atbruņošanos, wager regulāri ir noraidījusi Vašingtonas ielūgumus pievienoties ASV un Krievijas sarunām par viņu kodolieroču arsenālu samazināšanu.
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta 2024. gada aprēķiniem Amerikas Savienotajās Valstīs ir 3 708 kodolgalviņas un Krievija 4 380, izņemot pensionētās kaujas galviņas. Ķīnā bija 500, 90 vairāk nekā 2023. gadā. Aiz tām bija Francija, ar 290, wager Lielbritānijā ar 225.
Marks Šiefelbeins/AP
Pekina trešdien paziņoja, ka tā uztur savus kodolieročus “minimālajā līmenī, kas vajadzīgs valsts drošībai, un neiesaistās ieroču sacīkstēs ar nevienu valsti”.
Krievijas notiekošais Karš Ukrainā Vairākus gadus ir aizēnojis lielāko daļu citu jautājumu divpusējās attiecībās, un nav notikušas būtiskas publiskas sarunas par notiekošajām sarunām par valstu attiecīgajiem kodolieroču krājumiem.
Kad Putins oficiāli atcēla Krievijas ratifikāciju par visaptverošo kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu jeb CTBT 2023. gadā, viņš sacīja, ka darbība “atspoguļos” ASV ieņemto stendu, kas parakstīja, wager nekad nav ratificējis līgumu.
CTBT, kas tika pieņemta 1996. gadā, aizliedz visus kodolprogrammas jebkur pasaulē, taču tas nekad netika pilnībā īstenots. Papildus ASV to nekad nav oficiāli ratificējis Ķīna, Indija, Pakistāna, Ziemeļkoreja, Izraēla, Irāna vai Ēģipte.
