Ķīna joprojām ir apņēmusies pirkt Krievijas naftu, neskatoties uz ASV tarifu draudiem, sacīja Vašingtonas Valsts kases sekretārs Skots Bessens.
Runājot pēc divām dienām ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām Stokholmā otrdien, Bessents atzina, ka Pekina ir uzsvērusi, ka tā aizstāvēs savu enerģijas suverenitāti, ja Vašingtonas likumdevēji ratificētu jaunas plašas sankcijas.
Pirmdien ASV prezidents Donalds Trumps samazināja savu 50 dienu termiņu Ukrainas miera darījumam tikai līdz 10–12 dienām, brīdinot par slaucāmām sankcijām, ja nav vienošanās, ieskaitot 100% sekundāro tarifus Krievijas eksporta pircējiem.
Krievijas amatpersonas ir kritizējušas Trumpa draudus, apgalvojot, ka tā mazina centienus panākt mieru Ukrainā.
Bessens sacīja, ka ierosinātie tiesību akti, kas pašlaik pirms Kongresa, kas pilnvaros prezidentam Trumpam noteikt tarifus līdz 500% no sankcionētās Krievijas naftas pircējiem, var pamudināt mums sabiedrotos pieņemt līdzīgus pasākumus, kuru mērķis ir aizrīties no Maskavas enerģijas ieņēmumiem.
“Es domāju, ka ikvienam, kurš pērk sankcionētu krievu naftu, tam vajadzētu būt gatavam,” Bessens sacīja žurnālistiem.
Tomēr Ķīnas amatpersonas sarunu laikā skaidri pateica, ka Pekina enerģētiski uzskata par nacionālās suverenitātes jautājumu un turpinās pirkt Krievijas naftu, pamatojoties uz iekšējās politikas prioritātēm.
“Ķīnieši ļoti nopietni uztver savu suverenitāti. Mēs nevēlamies kavēt viņu suverenitāti, tāpēc viņi vēlas maksāt 100% tarifu,” Bessents teica.
Ķīna joprojām ir lielākais Krievijas naftas pircējs, kurš dienā importē vairāk nekā 2 miljonus barelu – gandrīz 20% no tā kopējā jēlnaftas importa, ko seko Indija un Turcija.
Rietumu sankcijas pirms trim gadiem tika uzspiestas pārveidotas globālās enerģijas plūsmas un pamudināja Maskavu uz austrumiem.
Kopš 2022. gada gan Ķīna, gan Indija ir strauji palielinājuši savus Krievijas naftas pirkumus. Maijā Indija kļuva par otro lielāko Krievijas fosilā kurināmā pircēju, kura imports tika lēsts 4,9 miljardi USD, no kuriem aptuveni 72% bija neapstrādāts, liecina enerģijas un tīra gaisa pētījumu centrs.
Jūs varat dalīties ar šo stāstu sociālajos medijos: