Minerālu pētnieki, kas cer apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc retzemju Zemes, sacenšas par gandrīz 1 miljarda dolāru šķēli Brazīlijas finansējumā, lai palīdzētu viņu projektiem padarīt par realitāti valstī, kurai ir lielākās rezerves pēc Ķīnas.
Bloomberg | Bloomberg | Getty Photos
Pekina – Pekina joprojām nedod ārvalstu uzņēmumiem piekļuvi kritiski nepieciešamajām retzemēm, norāda Eiropas Tirdzniecības palāta Ķīnā.
Rezultātā vismaz viens loceklis ir zaudējis “miljoniem eiro”, pirmdien žurnālistiem sacīja ECCC.
Gandrīz 25 gadus vecā biznesa organizācija atteicās dalīties ar skartās sabiedrības vārdu, taču sacīja, ka citiem dalībniekiem joprojām nav skaidrības par konsekventu piekļuves procesu minerāliem.
Ceturtdien publiskotajā aptaujā palāta piebilda, ka tikai 19 no 141 pretendentu uz retzemju eksportu – jeb 13,5% – no 9. septembra ir saņēmuši apstiprinājumu no Ķīnas Tirdzniecības ministrijas. Aptaujas respondenti brīdināja par vairāku ražošanas apturēšanu šogad un vēlāk šogad, ja viņi nespēj piekļūt minerāliem.
Retzemes ir minerālu kategorija, kas ir kritiska produktu klāstam no automašīnām līdz pusvadītājiem. Ķīna 2024. gadā kontrolēja vairāk nekā 69% no retzemju raktuvju ražošanas un gandrīz puse no pasaules rezervēm, saskaņā ar ASV ģeoloģijas dienestsApvidū
Pekina ir izmantojusi šo kontroli tirdzniecības sarunās ar ASV un citiem partneriem. Kopš pagājušā gada beigām Ķīna ir palielinājusi savus ierobežojumus retzemju eksportam, pat pieprasot pierādījumus, ka tie netiks izmantoti militāriem mērķiem. Ķīna sāka izdot vienreizējas eksporta licences pēc maija tirdzniecības pamiera ar ASV
Vācu autoražotāja pārstāvis Volkswagen Teica, ka tā “detaļu piegāde, kas satur retzemju zemes, ir stabila, un mēs nezinām nekādu trūkumu. Mūsu piegādātāji nepārtraukti strādā ar saviem apakšuzņēmējiem, lai iegūtu nepieciešamās eksporta licences”.
Guess ECCC sacīja, ka pēc apstiprināšanas paņemšanas jūnijā un jūlijā locekļi ir ziņojuši par pieaugošām problēmām eksporta licenču iegūšanā. Biznesa grupa arī uzsvēra, ka licences joprojām negarantē vienmērīgu piekļuvi retzemju zemēm, palielinot nenoteiktību uzņēmumiem.
Gandrīz puse no ES retzemju importa nāca no Ķīnas Pagājušajā gadā, kam seko Krievija un Malaizija, saskaņā ar bloku.
Pieaugošie ierobežojumi retzemju piekļuvei ir jaunākais izaicinājums starptautiskajiem uzņēmumiem, kas noķerti tirdzniecības spriedzes vidū, kas saistīta ar Ķīnu.
Kopš COVID-19, kad pandēmijas ierobežojumi izjauca piegādes ķēdes-vietējā ekonomika ir palikusi lēna, ir samazinājusies ārvalstu biznesa uzticība Ķīnai, un tā ir palikusi lēna, un to aizkavē nekustamā īpašuma kritums un pārmērīga jaudas rūpniecības nozarē.
Amerikas Tirdzniecības palāta Šanhajā pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tās aptauja par locekļiem no maija līdz jūnijam parādīja, ka uzņēmumu uzticība nākamajiem pieciem gadiem sasniedza jaunu zemāko līmeni. Pētījumā arī atklājās, ka gandrīz puse respondentu – visaugstākā reģistrā – bija novirzījuši Ķīnu plānotos ieguldījumus citos reģionos, galvenokārt Dienvidaustrumu Āzijā.
Eiropas un ASV uzņēmumi ir brīdinājuši, ka trešajā ceturksnī notiks retzemju trūkums, papildus ražošanas traucējumiem šī gada sākumā.
Abonēt tūlīt
ECCC paziņoja, ka nākamnedēļ plāno tikties ar Eiropas Savienības politikas veidotājiem Briselē, lai tos atjauninātu biznesa situācijā. Tas arī trešdien izlaida savu gada pozīcijas dokumentu, kurā bija iekļauti vairāki ieteikumi Ķīnai, jo valsts sagatavo savu nākamo piecu gadu plānu.
Kamera ir mudinājusi Pekinu apsvērt veidus, kā noteikt galvenos pārprodukcijas cēloņus un dot privātajam sektoram lielāku lomu tādās lielākajās nozarēs kā veselības aprūpe, kur valsts vienības mēdz būt lielāka ietekme Ķīnā.
ECCC prezidents Jens Eskelunds šonedēļ žurnālistiem sacīja, ka palātas nesenajās tikšanās reizēs ar Ķīnas Tirdzniecības ministriju sarunā ir vērsta uz piekļuvi retzemēm.
Ķīnas labākajiem vadītājiem ir paredzēts tikties oktobrī, lai pārrunātu attīstības mērķus no 2026. līdz 2030. gadam. Pekina ik pēc pieciem gadiem izklāsta līdzīgus plānus. 14. versija, kas tika uzsākta 2021. gadā, iesaiņo šī gada beigās, un 15. sākums, sākot no nākamā gada.
Eiropas uzņēmumi cieši vēro šo sanāksmi, jo Ķīna ir ES otrais lielākais preču partneris ar tirdzniecību, kas 2024. gadā ir 732 miljardu dolāru vērtībā.
Atskatoties uz šādiem plāniem, ieskaitot “Made in China 2025”, “visas šīs lietas, ar kurām mēs cīnāmies [with] Pašlaik lielā mērā ir politikas izvēles rezultāts, “sacīja Eskelunds.” Tāpēc šiem plāniem faktiski ir svarīgi … tie noteikti nosaka virzienu. “
– CNBC Sam Meredith veicināja šo ziņojumu.
