Vairāk nekā divi desmiti ārvalstu valsts un valdības vadītāju 2025. gada 3. septembrī ir paredzēti militārā parādē Pekinā, pieminot Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienu.
Lintao Zhang | Getty Photographs Information | Getty Photographs
BEIJING – Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpings trešdien paziņoja, ka pasaule saskaras ar “miera vai kara” un “dialogu vai konfrontācijas” izvēli, jo valsts rīko savu lielāko militāro parādi, kas pieminēja Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienu.
Runa nāca, kad ASV prezidents Donalds Trumps Patiesības sociālajā vietā mudināja Ķīnas līderi atzīt ASV ieguldījumu, lai palīdzētu nodrošināt Ķīnas brīvību, vienlaikus apgalvojot, ka Pekina ir sazvēresta pret Vašingtonu.
“Lielais jautājums, uz kuru jāatbild, ir tas, vai Ķīnas prezidents XI pieminēs milzīgo atbalstu un“ asinis ”, ko Amerikas Savienotās Valstis deva Ķīnai, lai palīdzētu tai nodrošināt savu brīvību no ļoti nedraudzīga ārvalstu iebrucēja,” sacīja Trumps šajā amatā.
“Lūdzu, uzlieciet manus visjaunākos sveicienus Vladimiram Putinam un Kimam Jongam un, kad jūs sazināties ar Amerikas Savienotajām Valstīm,” sacīja Trumps.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ziemeļkorejas Kims Jong Un ir vieni no līderiem no vairāk nekā 20 valstis, kas apmeklē “Uzvaras dienas” militārā parāde Pekinā Tiananmenas laukumā.
Savā runā Sji arī apņēmās atbalstīt valsts militārās spējas aizstāvēt Ķīnas suverenitāti un teritoriālo integritāti, liecina viņa runas cnbc tulkojums ķīniešu valodā.
Parādē būs raķetes un tanki, kas rībo garām Tiananmenas laukumam, karavīri zosu stipendiāti veidošanā un iznīcinātāju strūklās, kas rāpo virs galvaspilsētas, jo Ķīna demonstrē savu militāro veiklību.
Spēcīgi horeogrāfiskais pasākums ir paredzēts, lai parādītu dažus no valsts vietējiem un jaunākajiem ieročiem un aprīkojuma.
“Apmeklētās ārvalstu delegācijas demonstrēs mainīgos modeļus Ķīnas ietekmē, un rietumu līderi lielākoties nav,” piezīmē sacīja Džeremijs Čans, vecākais analītiķis Ķīnā un Ziemeļaustrumu Āzijā, Eirāzijas grupā. Viņš norādīja, ka apmeklēs astoņi līderi no Dienvidaustrumu Āzijas, atspoguļojot Ķīnas pieaugošo reģionālo ietekmi.
“Dienvidkorejas prezidents atteicās no Ķīnas ielūguma, savukārt Kima pārsteiguma apmeklētība liecina par sasilšanas saitēm starp Pekinu un Phenjanu,” sacīja Čans. “Ķīna, visticamāk, cenšas noturēt Kimu tuvu, saskaroties ar pieaugošo sadarbību starp Ziemeļkoreju un Krieviju, kā arī atjaunotu diplomātisko saziņu no Seulas un Vašingtonas līdz Phenjanai.”
Ziemeļkorejā ir Tiek ziņots, ka nosūtīja karaspēku uz Krieviju Atbalstot savu karu pret Ukrainu, savukārt Pekina ir atteikusies saukt Maskavas uzbrukumu par iebrukumu un mēģināja uzņemties miera veidotāja lomu. ASV ir apsūdzējusi Pekinu par Atbalstot Krievijas militāros spēkuskas Ķīnā ir noliegtsApvidū
Daudzi no Pekinas militāro parādes dalībniekiem-ieskaitot Putinu-arī nedēļas nogalē atradās Tianjinā uz Šanhajas sadarbības organizācijas lielāko samitu. Indijas premjerministrs Narendra Modi nepalika parādē – viņa foto un video ar Putinu un Xi Tjandzjinā, daloties smieklos, virsotnes malā bija kļuvis vīruss.
Xi sēdēja blakus Putinam pie a Līdzīga militārā parāde Maskavā maijā. Abi līderi otrdien tikās Pekinā, un valstis parakstīja juridiski saistošu vienošanos, lai izveidotu Sibīrijas 2 gāzes cauruļvada ilgi aizkavēto spēku.
Ķīna turēja savu jaunāko militāro spēku Parāde 2019. gadā pieminēt Ķīnas komunistiskās partijas likuma 70. gadadienu. Runājot no ikoniskajiem pilsētas vārtiem, ar kuriem paveras skats uz Tiananmenas laukumu, Sji tolaik sacīja, ka “neviens spēks nevar apturēt ķīniešu tautu un ķīniešu tautu, kas virzās uz priekšu”.
Ķīnas līderis, kurš 2013. gadā uzņēmās prezidentūru, 2018. gadā atcēla termiņu ierobežojumus.
Putinam bija Apmeklēja Ķīnas militāro parādi 2015. gadā Saskaņā ar Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļiem pieminēt 70. pasaules kara beigu 70. gadadienu.
Parks Geun-Hye, toreizējais Dienvidkorejas prezidents, bija apmeklējis ASV un Francijas valdības pārstāvjus, teikts 2015. gada ziņojumā, atzīmējot, ka citu dalībnieku vidū ir bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs.
Ķīnas zvanu trešdienas pasākums “80. gadadiena – valsts uzvara pret Japānas agresiju un pasaules uzvara pret fašismu”.
