Kipra ir atzinīgi novērtējusi Apvienotās Karalistes tirdzniecības sūtņa atkāpšanos uz Turciju, Afzal Khan, sakot, ka tas sūta “skanīgu vēstījumu”, plaši kritizējot leiboristu parlamenta deputāta neseno vizīti salas pārtrauktajā Turcijas okupētajā ziemeļdaļā.
Kāns bija aizstāvējis savu ceļojumu 8. augustā vēstulē Lielbritānijas premjerministram Keiram Starmeram, apgalvojot, ka tas tika veikts “personīgā amatā parlamentārā padziļinājuma laikā”.
Guess, atzīstot furoru, kuru bija izraisījis vizīte, Mančestras Rusholme deputāts, kurš saskārās ar aicinājumiem atkāpties no amata, arī sacīja, ka, viņaprāt, ir “vislabāk stāvēt šajā laikā, tāpēc nenovērst uzmanību no smagā darba, ko valdība dara, lai nodrošinātu vislabākos iespējamos šīs valsts tirdzniecības darījumus”.
Sestdien, dažu stundu laikā pēc Lielbritānijas valdības, kas apstiprināja atkāpšanos, Kipras Ārlietu ministrija lēmumu nosauca par “svarīgu attīstību”, kas parādīja, ka var būt nulles tolerance uz vienību, kuru atzīst neviena valsts, izņemot Turciju.
Paziņojumā teikts: “Nesenā Lielbritānijas parlamenta deputāta Afzal Khan nelikumīgā vizīte Kipras Republikas apgabalos, ko okupēja Turkiye, kā arī viņa tikšanās ar [the territory’s leader] Ersin Tatar kungs bija nepieņemamas un provokatīvas darbības. ”
Epizodē, piebilda Ārlietu ministrija, nosūtīja skanīgu ziņojumu “ka nav vietas iecietībai”.
“Ir skaidrs… tur ir un var būt politiskas sekas attiecībā uz [the north] … Īpaši tiem, kas to veicina, palīdz vai pieļauj. ”
Kipra ir sadalīta kopš 1974. gada, kad apvērsums, kas paredzēts arodbiedrībai ar Grieķiju, kuru vadīja cieti labējā hunta, kas toreiz pie varas Atēnās, pamudināja Ankaru uzsākt militāru operāciju, lai aizsargātu salas nācijas Turcijas Kipras minoritāti.
Pēc gadiem ilgas starpkomunālu vardarbības pēc neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas divfāžu iebrukums izraisīja Turcijas karaspēku, kas konfiscēja 37% Kipras teritorijas un izraisīja masas pārvietojumu, lielākajai daļai grieķu kipras populācijas pārvietojoties uz dienvidiem no neaturētas pamiera līnijas un turku cypriots, kas bēga pretējā virzienā.
1983. gadā nobriedušais ziemeļdaļa vienpusēji pasludināja neatkarību – pamudinot Lielbritāniju, galvotāja pilnvaru, nekavējoties sasaukties ANO Drošības padomes sanāksmē, kas nosoda deklarāciju kā “likumīgi nederīgu”. Kopš tā laika secīgas valdības Londonā un citur ir atteikušās iesaistīties diplomātiskajās attiecībās ar uzņēmumu.
Neskatoties uz Turcijas Kipras varas iestāžu nerimstošajiem centieniem iegūt atzinību, tiek atzīta tikai Starptautiskā Kipras Republika grieķu valodā runājošajos dienvidos. Kad Keirs Starmers pagājušajā gadā vairāk nekā 50 gadu laikā piedalījās Lielbritānijas premjerministra pirmajā oficiālajā vizītē salā, Starmers atteicās tikties ar Tatāru, tā vietā rīkojot sarunas ar Kipras prezidentu Nikos Christodoulides.
Turcija līdz šai dienai uztur apmēram 35 000 karaspēku ziemeļos.
Pēc biļetenu veicināšanas
Sestdien tatārs, hardline nacionālists, kurš iestājas par divu valstu risinājumu Kipras problēmas risināšanai, nolēma Hanam izdarīto spiedienu, sakot, ka Lielbritānijas parlamenta deputāts ir apmeklējis pašpasludināto mini štatu pēc sava ielūguma. “Fakts, ka ievēlētais parlamenta deputāts bija spiests atkāpties no viņa kā Apvienotās Karalistes tirdzniecības sūtņa uz Turciju, vienkārši tāpēc, ka viņi ir saistīti ar Turcijas Kipras tautu, ir brīdinājuma zīme visiem, kas tic demokrātijai un vienlīdzībai,” sacīja Tatārs.
Diasporas grupas Apvienotajā Karalistē, kur pēc 1974. gada apmetās liels skaits grieķu un turku kipriešu, sacīja, ka Khan vizīte ir bijusi īpaši “politiski nejutīga”, jo tā sakrita ar iebrukuma 51. gadadienu, kuras otrais posms sākās 1974. gada augusta vidū, kā arī turpināja centienus atjaunot sarunas uz salu.
“Afzal Khanam bija taisnība, ka pēc viņa dziļi nepiemērotās un nepieņemamās vizītes okupētajā uz ziemeļiem no Kipras ir atkāpušies no Lielbritānijas tirdzniecības sūtņa Turcijai,” sacīja Kristoss Karaolis, kurš vada Nacionālo Kipras federāciju Lielbritānijā.
“Viņa rīcība apdraudēja Apvienotās Karalistes ilgstošo ārpolitiku attiecībā uz Kipru, pretojās starptautiskajām tiesībām un necienīja mūsu Lielbritānijas Kipras kopienas dzīvojošo pieredzi, no kuriem daudzi ir bēgļi vai pēcnācēji tiem, kurus piespiedu kārtā pārcēla Turcijas 1974. gada iebrukums.
