“Klimata pārmaiņas principiāli pārveido pasauli, kurā mēs dzīvojam,” paziņojumā sacīja Londonas Imperial School Vides politikas centra pētnieks Klērs Barness.
“Aukstā klimata valstis, piemēram, Norvēģija, Zviedrija un Somija, tagad piedzīvo nepazīstamu karstuma līmeni, kā nesen redzams saīsinātās veselības sistēmās un ziemeļbriežu novērojumos, kas meklē ēnu pilsētās,” viņa sacīja.
Ziņojums nāca, jo tika gaidīts, ka temperatūra atkal pieaugs līdz gandrīz 30 ° C reģiona daļās.
Ziemeļvalstis ir pazīstamas ar savu vēsāku klimatu, un tās parasti netiek uzskatītas par neaizsargātām pret augsto temperatūru.
“Mūsu infrastruktūra netika veidota tā, lai izturētu šo galīgo temperatūru, un mūsu novecošanās iedzīvotāji arvien vairāk ir jutīgāki pret bīstamu karstumu,” ziņojumā sacīja Zviedrijas Sarkanā Krusta klimata konsultante Maja Vahlberga.
Ēkas reģionā bieži ir labi izolētas, wager slikti vēdinātas, Vahlbergs žurnālistiem sacīja preses brīfingā.
Pētnieki arī atzīmēja, ka siltāka temperatūra apdraud vietējo sāmi ziemeļbriežu ganāmpulku iztiku ziemeļos.
Ziemeļbriedis parasti vasarā pāriet uz augstāku zemi, wager šīs teritorijas tagad piedāvā mazāku atvieglojumu, liekot dzīvniekiem pārkarst un cīnīties, lai atrastu pārtiku un ūdeni.
Turklāt siltākas ziemas izraisa vairāk sniega nokrist kā lietus, ar mainīgiem sasalšanas un atkausēšanas ēku ledus slāņiem, kas neļauj ziemeļbriežiem rakt pārtiku.
Arktiskais reģions silda daudz ātrāk nekā citās planētas daļās, ir parādīts citi pētījumi.
Barnes sacīja, ka ilgstoša karstuma perioda varbūtība, piemēram, nesenais karstuma viļņi, ir gandrīz dubultojies kopš 2018. gada, kad reģions pēdējo reizi piedzīvoja tik intensīvu karstuma viļņu.
“Ātrā pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunojamo enerģiju ir vienīgais veids, kā palēnināties un, cerams, galu galā apturēt šo sasilšanu,” viņa sacīja.
-Agence France-Presse
