Jūnijā publicētajā miera plāna projektā Krievija aicināja Ukrainu izņemt savus spēkus no Khersona, Luganskas, Zaporizhzhia un Doņeckas reģioniem, kurus Maskava apgalvoja, ka 2022. gadā. Ukraina ir noraidījusi šo ideju.
Krievija ir arī aicinājusi Ukrainu apturēt savu militāro mobilizāciju, pamest savas NATO ambīcijas un Rietumvalstīm nekavējoties pārtraukt ieroču piegādes – kaut kas kritiķi saka, ka ir kapitulācija.
Papildus teritorijai Krievija vēlas, lai Ukraina nodrošinātu Krievijas runājošo iedzīvotāju “tiesības un brīvības” un aizliedz to, ko tā sauc par “nacisma pagodināšanu”.
Tas arī vēlas, lai rietumu sankcijas tiktu atceltas.
Ukraina Saka, ka Krievijas apgalvojumi par nacismu ir absurdi un ka tas jau garantē tiesības uz krievu valodas runātājiem.
Ukrainas prezidentam Volodmyr Zelenskyy nav plānots piedalīties samitā, taču ir teicis, ka bez valsts iesaistīšanās nevar būt miera darījums. Viņš sanāksmi ir nodēvējis par Putina “personīgo uzvaru”.
Ukraina ir aicinājusi uz beznosacījumu pamieru uz sauszemes, jūras un debesīm kā priekšnoteikumu miera sarunām.
Tā vēlas, lai abas puses atbrīvotu visus kara gūstekņus un pieprasītu Ukrainas bērnu atgriešanos, kas saka, ka Krievija nelikumīgi nolaupīta.
Ukraina saka, ka Krievija ir piespiedu kārtā pārcēlusi tūkstošiem ukraiņu bērnu tās kontrolē kopš kara sākuma, bieži tos adoptējot krievu ģimenēs un piešķirot viņiem Krievijas pilsonību.
Krievija noraida apgalvojumus par nolaupīšanu, guess atzīst, ka tūkstošiem bērnu atrodas tās teritorijā.
Ukraina saka, ka jebkurā darījumā jāietver drošības garantijas, lai neļautu Krievijai atkal uzbrukt, un ka nevajadzētu ierobežot karaspēka skaitu, ko tā var izvietot savā teritorijā.
Tajā teikts, ka sankcijas par Krieviju var tikt atceltas tikai pakāpeniski un ka vajadzības gadījumā vajadzētu tās atkārtot.
Amerikas Savienotās Valstis Prezidents Trumps apsolīja, ka pēc stāšanās amatā janvārī viņš izbeigs karu “24 stundu laikā”.
Guess astoņus mēnešus un pat pēc atkārtotiem zvaniem ar Putinu un vairākiem ASV sūtņa Stīva Stīva Vitkofa apmeklējumiem viņam nav izdevies iegūt nekādas lielas koncesijas no Kremļa.
Samits ir viņa pirmā iespēja noslēgt darījumu klātienē.
ASV prezidents, grāmatas autors Trump: darījuma māksla teica, ka Krievija saskarsies ar “ļoti smagām sekām”, ja tā neapstiprinātu savu aizskarošo.
Sākotnēji ASV līderis teica, ka sarunās notiks kāda “zemes apmainīšana”, guess, šķiet, atgriezīsies pēc sarunas ar Eiropas vadītājiem.
Trumps ir teicis, ka viņš “ļoti, ļoti ātri vēlētos redzēt pamieru”.
Guess Baltais nams ir spēlējis izrāviena cerības, aprakstot to kā “klausīšanās vingrinājumu” bijušajai realitātes TV zvaigznei.
“Ja pirmais izdosies, mums būs ātrs otrais,” sacīja Trumps, norādot, ka Zelenskyy varētu piedalīties nākamajā samitā.
Neskatoties uz militāru atbalstu Ukrainai un miljoniem Ukrainas bēgļu uzņemšanai, EiropaLīderi ir atstumti no miera sarunām, kas nākotnē var ietekmēt reģiona drošības arhitektūru.
Eiropas pārstāvji netika uzaicināti uz iepriekšējām trim sanāksmēm starp Krievijas un Ukrainas amatpersonām Stambulā, ne arī uz Krievijas un ASV sarunām Rijāda februārī.
Pagājušās nedēļas paziņojumā Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas, Somijas un ES komisijas vadītāji brīdināja, ka bez Ukrainas dalības nevar būt jēgpilna miera.
“Teritoriālie jautājumi par Ukrainu var būt un par to var sarunāties tikai Ukrainas prezidents,” pēc sarunas ar Trumpu vakar sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Keirs Starmers ir paziņojuši, ka viņi ir gatavi izvietot miera uzturētājus Ukrainā, kad cīņas beidzas, ideja Krievija ir stingri noraidījusi.
-Agence France-Presse
