Ko mēs zinām par Irānas un Izraēlas pamieru

Šajā rakstā ir spēcīga valoda.

Donalds Trumps ir brīdinājis Izraēlu par turpmāku uzbrukumu atklāšanu Irānai, stundas pēc tam, kad viņš teica, ka pamiers starp abām pusēm ir stājies spēkā.

ASV prezidents kritizēja abas puses, pēc tam, kad katrs apsūdzēja otru par ASV un Kataras starpniecības pamieru laušanu, izmantoja izsmeļošu.

Tas nāca pēc tam, kad Izraēla sacīja, ka Irāna ir pārkāpusi darījumu un apsolīja atbildēt ar “spēcīgiem streikiem”.

Irāna noliedza atlaist visas raķetes Izraēlai, un valsts augstākā drošības organizācija ir apsolījusi reaģēt uz turpmāku Izraēlas agresiju.

Lūk, ko mēs līdz šim zinām.

Tieši pēc otrdienas plkst. 05:00 GMT Trump paziņoja, ka pamiers ir stājies spēkā.

“Lūdzu, nepārkāpjiet to!” Viņš mudināja abas puses amatā uz savas patiesības sociālās platformas.

Izraēlas valdība paziņoja, ka tā ir piekritusi ASV pamiera priekšlikumam tieši pēc plkst. 06:00 GMT otrdien, pēc tam, kad Irāna norādīja, ka tā pārstātu uzbrukt, ja Izraēla rīkotos tāpat.

Tomēr stundas vēlāk Izraēla apsūdzēja Irānu par turpmākiem uzbrukumiem tās teritorijai.

Trumps vispirms sacīja, ka īsumā pēc pirmdienas GMT ir “pilnībā vienojies” pamiers, kas, viņaprāt, izbeigs to, ko viņš sauca par “12 dienu karu”.

Tas nāca pēc Irānas Pirmdien Katarā palaistas raķetes ASV bāzē Katarātā teiktā, nedēļas nogalē bija atriebība par amerikāņu streikiem pret tās kodolmācītājiem.

Patiesības sociālajā ziņojumā Trumps mudināja Izraēlu “neizmetiet šīs bumbas” Irānā.

Runājot ar žurnālistiem ārpus Baltā nama neilgi pēc tam, Trump teica, ka viņš nav “laimīgs” ar Izraēlu.

“Bija viena raķete, kas, manuprāt [have] Jāslāpa, “viņš teica.

Prezidents turpināja: “Mums principā ir divas valstis, kuras cīnās tik ilgi un tik smagi, ka viņi nezina, ko viņi dara.”

Vēlākā amatā viņš teica: “Pame ir spēkā.”

Divas stundas pēc tam, kad Izraēla paziņoja, ka ir piekritusi pamieriem, Izraēlas aizsardzības spēki (IDF) paziņoja, ka tā ir identificējusi no Irānas palaistas raķetes.

Katzs apsūdzēja Irānu no “pilnīga terminu” pārkāpuma, piebilstot, ka viņš ir devis norādījumu militārpersonām “turpināt intensīvu darbību, uzbrukt Teherānai, lai kavētu režīma mērķus un teroristu infrastruktūru”.

Irānas militārpersonas noliedza, ka tā ir izšāvusi raķetes pēc pamiera stāšanās spēkā.

Vēlāk Irānas islāma revolucionārā gvardes korpuss (IRGC) sacīja, ka “pēdējos brīžos pirms pamiera uzlikšanas ienaidniekam” Izraēlā tas bija pārsteidzis “militāros un loģistikas centros”.

Ar IRGC saistītā ziņu aģentūra Tasnim ziņoja, ka Izraēla pēc pamiera ir sākusi “trīsfāzu” militāru streiku savā teritorijā.

Irānas Augstākās Nacionālās drošības padome iepriekš sacīja, ka Izraēlas uzbrukumi tiks “tikušies ar izšķirošu, stingru un savlaicīgu Irānas reakciju”.

Izraēlas militārpersonas apsūdzēja Irānu par raķešu palaišanu uz tās teritoriju pēc tam, kad otrdien stājās spēkā pamiers, ko Irāna ir noliegusi.

Pirms pamiera sākuma Irāna un Izraēla apmainījās ar smagu uguni.

IDF sacīja, ka vairākas streiku kārtas skāra valsti pirmdienas vakarā līdz otrdienai. Glābšanas darbinieki sacīja, ka četri cilvēki tika nogalināti un 22 ievainoti Beersheba pilsētā.

Tajā laikā Irānas štata plašsaziņas līdzekļi sacīja, ka Irāna ir uzsākusi “pēdējo raķešu kārtu” pret Izraēlu.

Nakti Irānas štata TV ziņoja, ka galvaspilsēta Teherāna izturēja dažas no visintensīvākajām pretgaisa aizsardzības sadursmēm, kopš karš izcēlās 13. jūnijā, un iedzīvotāji stāstīja BBC persieša, ka viņi dzirdēja skaļus sprādzienus.

IDF paziņoja, ka tas pārsteidza un iznīcināja raķešu palaišanas ierīces Irānas rietumos, ka tā teica, ka ir “gatavi atlaist Izraēlas teritorijā”.

Teherāna sacīja, ka pirms vienošanās spēka tika nogalināts cits kodolzinātnieks.

Izraēla piektdien, 13. jūnijā, uzbruka kodolieroču un militārajām vietām Irānā, apgalvojot, ka Irāna ir tuvu kodolieroča celtniecībai.

Izraēla sacīja, ka tai nav citas izvēles, kā bombardēt Irānu pēc tam, kad diplomātiskās sarunas, kuru mērķis ir ierobežot valsts kodolprogrammu.

Izraēlas ofensīva notika arvien pieaugošā starptautiskā bažā, ka Irāna ir palielinājusi bagātinātā urāna ražošanu – galvenā sastāvdaļa kodolieroču izgatavošanā.

Tomēr nav starptautiskas vienprātības par to, cik tuvu Irāna ir ieradusies paša kodolieroču veidošanā.

Nākamajās dienās Izraēla mērķēja uz Irānas infrastruktūru, pēc kuras tā teiktā varētu izmantot “kodolieroču attīstībai”.

Vēlāk ASV pievienojās streikiem, nometot tā dēvētās bunkuru Bustera bumbas Fordo vietā-kodolieroču bagātināšanas iekārta, kas aprakta dziļi zem kalna ārpus Teherānas.

Otrdienas atjauninājumā Irānas Veselības ministrijas pārstāvis sacīja, ka ir nogalināti 610 cilvēki un 4746 ievainoti Izraēlas streikos kopš konflikta sākuma.

Pēc Izraēlas veselības ministrijas datiem, otrdien tika nogalināti četri cilvēki, kas no 13. jūnija izraisīja kopējo nāves gadījumu skaitu līdz 28. jūnijam.

Irāna saka, ka tā civiliem mērķiem darbojas pilnīgi mierīga kodolprogramma.

Tomēr ANO kodola sargsuns pagājušajā mēnesī brīdināja, ka Irāna ir bagātinājusi vairāk nekā 400 kg urāna līdz 60% tīrībai – gandrīz ieroču pakāpes tīrībai, kas ir krietni virs līmeņa, ko izmanto civiliem mērķiem.

ASV amatpersonas saka, ka ASV un Izraēlas streiki, kas tiek veikti pret Irānas kodolieroču vietām, ir ievērojami kavējušas kodolieroča veidošanu Teherānā.

Tomēr Irānas valsts raidorganizācijas politiskā direktora vietnieks Hasans Abedini apgalvoja, ka trīs ASV mērķētās vietas ir evakuētas pirms “pirms tam”, un ka Irāna “necieta lielu triecienu, jo materiāli jau bija izņemti”.