Krievijas analītiķi arī prognozēja, ka jaunais konflikts novērsīs pasaules uzmanību no Krievijas militārās darbības pret Ukrainu un ka no tā izrietošais naftas cenu pieaugums papildinās Krievijas arvien vairāk saspiesto kasi.
Wager, tā kā Izraēla paplašina savus uzbrukumus dziļāk Irānas pilsētās un pilsētās, mērķējot uz enerģijas ražošanu un ražošanas iekārtām, Krievijā pieaug nervozitāte, ka Izraēlas uzbrukumi varētu izraisīt režīma maiņu Irānā un potenciāli zaudēt vienu no Krievijas vissvarīgākajiem sabiedrotajiem tās centienos radīt “pretestību aliansi”.
“Situācija attīstās bīstamā virzienā Krievijai,” sacīja Konstantīns Zatulīns, Maskavas ietekmīgā CIS institūta vadītājs, kas atrodas tuvu Krievijas drošības dienestiem, rakstot uz telegrammu.
Institūts rīt rīkos konferenci NZT kopā ar Irānas Ārlietu ministriju par “Krievijas un Irānas sadarbību mainīgā pasaulē”.
Viens Krievijas akadēmiskais, kas tuvs vecākajiem Krievijas diplomātiem, sacīja, ka viņš sagaida, ka Krievijas dalībnieki konferences laikā cieši vēro viņu Irānas kolēģus par visiem signāliem par režīma trauslumu.
“Nav skaidrs, ka Izraēlas spiediens novedīs pie režīma vājināšanās. Ārējie draudi varētu izraisīt pretējo un apvienoto sabiedrību,” viņš sacīja, runājot par anonimitātes nosacījumu, ka atklāti runātu par šo tēmu.
“Ja ir šīs stabilitātes robežas – tas ir vissvarīgākais jautājums. Ir grūti spriest.”
Citi Krievijas analītiķi sacīja, ka baidās, ka Irānas režīms ir arvien trauslāks.
Kopš pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, Maskava ir tuvinājusies savam ilgstošajam sabiedrotajam Teherānai.
Tas lielā mērā paļāvās uz vienmērīgu lētu Irānas dronu un raķešu piegādi, lai bombardētu Kijevu un citām Ukrainas pilsētām, vismaz vēl nesen, kad tā uzsāka savas dronu ražošanas līnijas.
Maskava un Teherāna janvārī parakstīja stratēģiskās partnerības līgumu, kas formalizēja viņu ciešās saites, guess apstājās, izveidojot pilnīgu militāro aliansi.
“Lielākais drauds ir tas, ka saskaņā ar jebkuru krīzes rezolūciju reģionā pastāv Krievijas stāvokļa dangers.
“Ja [Israeli Prime Minister Benjamin] Netanjahu var spiedt uz Islāma Republiku un izraisīt režīma maiņu, tad ir ticamāk, ka neatkarīgi no tā, kāds būs jaunais režīms – laicīgs, vai reliģisks, militārs, liberāls vai konservatīvs -, tas nebūs tik pozitīvs pret Maskavu kā pašreizējais, ”sacīja akadēmiķis.
Pat ja režīms iztur ilgstošus uzbrukumus, “tad, iespējams, izplatīsies kodolieroču izplatības course of Tuvajos Austrumos, kas arī nav Krievijas interesēs”, piebilda akadēmiķis. “Šeit ir grūti atrast situāciju, kur uzvarētu Krievija.”
Pēc vēl viena ilgstoša Maskavas sabiedrotā krišanas Sīrijā jebkurš Irānas režīma sabrukums būtu daudz nopietnāks trieciens, viņš piebilda.
“Irāna ir lielāka un ir kaimiņvalsts, un ir vēl vēsturiskākas ilgstošas attiecības.”
Tā kā Netanjahu apņemas apņēmīties panākt pašreizējo Irānas vadību arvien skaidrāku, mudinot irāniešus “piecelties un ļautu dzirdēt jūsu balsis”, viņš sacīja, ka Putinam darboties kā efektīvam starpniekam, šķiet, mazinās.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs vakar atkārtoja Maskavas piedāvājumu starpnieks starp Izraēlu un Irānu, guess līdz šim nav bijis tūlītēju pārņēmēju.
Šķiet, ka Trump to apsvēra, kad nedēļas nogalē pa tālruni runāja ar Putinu, guess vairāki Eiropas vadītāji šo ideju ir noraidījuši.
Vistuvākais Krievijas svētīgs kopš konflikta sākuma ir Krievijas Urals-sajaukšanas naftas cenu pieaugums, kas, pēc Reuters domām, tagad ir atjaunots līdz līmenim, kas pēdējo reizi redzams aprīlī, virs USD 60 cenu ierobežojuma, ko Krievijas nafta noteikusi septiņu valstu grupa, kā daļu no centieniem samazināt Maskavas spēju finansēt savu karu Ukrainā.
Naftas cenas arvien pieauga Krievijas budžetā, izraisot naftas un gāzes ieņēmumu ienākumus par trešdaļu līdz USD 6,55 miljardiem maijā, liecina Krievijas Finanšu ministrijas dati.
“Lai arī naftas cena ir augsta, Krievija var iegūt miljardiem dolāru, potenciāli desmitiem miljardu dolāru papildu ieņēmumi, un tas vienmēr ir noderīgi,” sacīja Sergejs Markovs, ar Kremli savienots politiskais analītiķis.
Turklāt jebkurš naftas krājumu samazinājums no Irānas padarītu Ķīnu vairāk atkarīgu no Krievijas piederumiem, Pekinai, potenciāli vēl tuvāk Maskavai, un padarot to mazāku iespēju pakļauties sankciju draudiem.
Papildu tūlītējs ieguvums Maskavai būtu nepieciešamība ASV novirzīt raķešu aizsardzības sistēmas tās bāzēs Tuvajos Austrumos un tur esošajiem sabiedrotajiem, ieskaitot Saūda Arābiju, Apvienotos Arābu Emirātus un Kataru.
“Ukraina var aizmirst par vairāk gaisa aizsardzības sistēmu iegūšanu,” sacīja Markova.
“Wager stratēģiski, ja notiek režīma maiņa, tad anti-Rietumu koalīcija būs mazāka,” viņš teica.
Daži Krievijas politiķi ir brīdinājuši, ka karadarbības uzliesmojums starp Izraēlu un Irānu varētu virzīt pasauli uz III pasaules kara robežu.
“Viņi mēģina pasniegt mierīgu kodolenerģijas attīstību kā kodoldraudus, tādējādi aizdedzinot III pasaules kara uguni,” brīdināja Krievijas parlamenta Ārlietu komitejas Leonid Slutsky vadītāja.
“Visas pasaules parlamentiem vajadzētu izteikties pret konflikta eskalāciju, kas varētu izplatīties tālu aiz Tuvo Austrumu robežām.”
Ja Irāna izvērš savu reakciju, kas pārsniedz streikus uz Izraēlas mērķiem, “tas būtu sliktākais scenārijs pašreizējā grūtajā situācijā”, sacīja Konstantīns Kosačevs, Federācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Krievijas parlamenta augšējā palātā.
Pieaug arī iespējamība, ka tas varētu pārvērsties par globālu konfliktu, sacīja Markova.
Krievija varētu sākt sniegt turpmāku palīdzību Irānai, cenšoties atbalstīt savu Tuvo Austrumu sabiedroto, tostarp piegādājot vairāk gaisa aizsardzības sistēmu un lielāku militāro palīdzību, kā arī pārtiku un citu palīdzību, lai atvieglotu iekšējo spriedzi.
“Kad visur deg konfliktu ugunsgrēki, ir skaidrs, ka šie ugunsgrēki varētu sākt apvienoties, un var sākties milzīga konflikācija visā pasaulē,” sacīja Markova.
“Rietumi ir radījuši nosacījumus, lai jebkurš karš būtu labs Krievijai.”
