Krievija sāk lielāko gaisa triecienu kopš kara sākuma, apgalvo Ukrainas amatpersonas

Svaigs krievu gaisa triecienu vilnis nogalināja vismaz vienu cilvēku un ievainoja sešus citus Ukrainā, cerot uz izrāvienu centienos izbeigt trīs gadus vecs karš tika tālāk pārtraukti.

Krievija Ukrainā izšāva pavisam 537 gaisa ieročus, ieskaitot 477 dronus un mānekļus un 60 raķetes, paziņoja Ukrainas gaisa spēki. Tas bija “masīvākais gaisa uzbrucējs” kopš kara sākuma pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī, Ukrainas gaisa spēku komunikāciju vadītājs Jurijs Ihnats pastāstīja The Related Press komunikāciju vadītājs

Gaisa spēki sacīja, ka 249 droni tika nošauti un 226 tika zaudēti, iespējams, ka tie ir elektroniski iestrēguši.

Uzbrukums bija vērsts uz vairākiem reģioniem, ieskaitot Rietumu Ukrainu, tālu no frontes līnijas.

Viens cilvēks gāja bojā drona streikā Khersona reģionā, sacīja Gov Oleksandrs Prokudins, wager cits tika nogalināts, kad drons trāpīja automašīnai Kharkiv reģionā, saskaņā ar tā gubernatoru Oleh Syniehubov. Saskaņā ar reģionālo guberņu datiem Cherkasy, ieskaitot bērnu, tika ievainoti seši cilvēki, ieskaitot bērnu.

Tālajā Rietumu LVIV reģionā rūpniecības objektā Drohobihas pilsētā pēc drona uzbrukuma izcēlās liels ugunsgrēks, kas arī pilsētas daļās samazināja elektrību.

Ukrainas gaisa spēki sacīja, ka viens no saviem F-16 kara lidmašīnām, ko piegādāja tās rietumu partneri, avarēja pēc tam, kad tika nodarīti bojājumi, nošaujot gaisa mērķus. Pilots nomira.

“Pilots izmantoja visus savus borta ieročus un nošāva septiņus gaisa mērķus. Šaujot pa pēdējo, viņa lidmašīna tika sabojāta un sāka zaudēt augstumu,” sacīja gaisa spēki uz telegrammas ziņojumapmaiņas lietotni, vēsta Reuters.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā nakti ir nošāvusi trīs Ukrainas dronus.

Divi cilvēki tika ievainoti citā Ukrainas dronu uzbrukumā Bryanskas pilsētai Krievijas rietumos, svētdienas rītā sacīja reģionālais valdnieks Aleksandrs Bogomazs, piebilstot, ka septiņi Ukrainas droni ir nošauti virs reģiona.

Tikmēr Krievija svētdien apgalvoja, ka tā ir pārņēmusi kontroli pār Novoukrainkas ciematu daļēji Krievijas okupētajā Doņeckas reģionā.

Krievijas spēki dažos punktos ir lēnām slīpējuši uz priekšu aptuveni 1000 kilometru (620 jūdžu) frontes līnijā, lai gan to pieaugošais ieguvums ir dārgi karaspēka zaudējumu un bojāto bruņu ziņā.

Citos notikumos Krievijas ārvalstu izlūkošanas priekšnieks Sergejs Naryshkins sacīja, ka viņš pa tālruni ir runājis ar savu ASV kolēģi CIP direktoru Džonu Ratklifu.

“Man bija telefona zvans ar savu amerikāņu kolēģi, un mēs viens otram rezervējām iespēju jebkurā laikā piezvanīt un apspriest mūs interesējošos jautājumus,” Naryshkin sacīja piezīmēs valsts TV reportierim Pāvelam Zarubinam, kurš svētdien tos ievietoja savā telegrammas kanālā.

Svētdienas uzbrukumi seko Krievijas prezidenta Vladimira Putina komentāriem pirms divām dienām, ka Maskava ir gatava svaigai kārtai Tiešās miera sarunas StambulāApvidū

Tomēr karš neliecina par mazināšanas pazīmēm, jo ​​ASV vadītie starptautiskie miera centieni līdz šim nav izraisījuši izrāvienu. Divas nesenās sarunu kārtas starp Krievijas un Ukrainas delegācijām Stambulā bija īsas un nedeva progresu izlīguma sasniegšanai.