Krievija ir paziņojusi, ka ir nepareizi gaidīt ātru sasniegumu Ukrainas sarunās pēc tam, kad Maskava noraidīja Kijevas aicinājumu uz beznosacījumu pamieru sarunās Stambulā.
Puses vienojās par liela mēroga sagūstīto karavīru apmaiņu un diskusijās, kas ilga mazāk nekā divas stundas, apmainījās ar mieru vai tā sauktajiem “memorandiem”.
Vairāk nekā trīs gadus pēc Krievijas ofensīvas – kas abās pusēs ir nogalinājis desmitiem tūkstošu un piespieda miljonus no savām mājām Ukrainas austrumos – abas puses šķiet tikpat nesavienojamas kā jebkad.
“Izlīguma jautājums ir ārkārtīgi sarežģīts un saistīts ar lielu skaitu nianšu,” otrdien žurnālistiem sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
“Būtu nepareizi gaidīt tūlītējus risinājumus un izrāvienus,” viņš piebilda.
Maskava pieprasīja, lai Ukraina izvilktu karaspēku no četriem austrumu un dienvidu reģioniem, kurus Maskava apgalvo, ka ir pievienojis priekšnoteikumu tā aizskarošajai apturēšanai, teikts dokumentā, kas tika nodots Ukrainiešiem, kurus publicēja Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļi.
Kijevs bija spiests uz pilnu un beznosacījumu pamieru. Tā vietā Krievija dažās frontes jomās piedāvāja daļēju pamieru divu līdz trīs dienu laikā, pēc sarunām sacīja tās galvenais sarunu vedējs.
Ukrainas ārlietu ministrs Andriy Sybiha otrdien nosodīja Krieviju par “veco ultimātu iesniegšanu, kas situāciju nepakļaus patiesam mieram” un par to, ka viņš “līdz šim ir noraidījis jebkādus jēgpilnus formātus pamierināšanai”.
Peskovs iepriekš arī noraidīja ideju par samitu starp Krievijas, Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu prezidentiem.
“Tuvākajā nākotnē tas ir maz ticams,” Peskovs žurnālistiem sacīja, kad jautāja par līderu sanāksmes iespējām, piebilstot, ka šāds samits varētu notikt tikai pēc tam, kad Krievijas un Ukrainas sarunu vedēji sasniedz “vienošanos”.
Baltais nams pirmdien bija teicis, ka ASV prezidents Donalds Trumps ir “atvērts” idejai, kuru atbalsta arī Ukrainas Volodymyr Zelensky un Turcijas Recep Tayyip Erdogan.
Mērķis civiliedzīvotājiem
Zelenskyy kungs otrdien apsūdzēja Krieviju “apzināti”, kas vērsti uz civiliedzīvotājiem raķešu uzbrukumā Sumijas pilsētai, apmēram 30 kilometru (18 jūdzes) no Krievijas robežas, kurā tika nogalināti četri cilvēki.
Krievijas karaspēks ir paātrinājis savu progresu, cenšoties noteikt, ko Putins sauca par “buferzonu” Ukrainas ziemeļaustrumu Sumy reģionā.
Zelenskyy kungs ievietoja videoklipu no neatliekamās palīdzības dienestiem, kur parādījās iznīcinātas automašīnas un viena upura ķermenis, kas atrodas uz ceļa.
Uzbrukums “saka visu, kas jāzina par Krievijas tā dēvēto” vēlmi “izbeigt šo karu”, viņš piebilda, aicinot no Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropai “izlēmīgas darbības”, lai Krieviju piespiestu pamieru.
“Katru dienu Krievija sniedz jaunus iemeslus stingrākām sankcijām un spēcīgāku atbalstu mūsu aizsardzībai,” viņš teica.
Septiņus gadus veca meitene bija starp 20 ievainotajiem, un ārsti “cīnījās par savu dzīvību”, sacīja Sumija aktiermeistarības mērs Artem Kobzars. Trīs cilvēki tika nogalināti arī raķešu uzbrukumā Harkivas ziemeļaustrumu reģionā.
Maskavas armija paziņoja, ka tā ir sagūstījusi Andriivka ciematu Sumija reģionā, kas atrodas apmēram piecus kilometrus (trīs jūdzes) no Krievijas robežas.
Zelenskyy kungs pagājušajā nedēļā sacīja, ka Krievija maskē apmēram 50 000 karavīru par ofensīvu reģionā.
Tikmēr Ukrainas SBU drošības dienests apgalvoja, ka tas ir sasniedzis Krimas tilta stabu, kas pievienoto pussalu savieno ar Krieviju ar zemūdens sprādzienbīstamu ierīci.
Pēc uzbrukuma pagaidu slēgšanas uz tilta aizvēršanos nebija skaidrs, ka bojājuma apjoms nebija skaidrs.
Augstāko Ukrainas amatpersonu delegācija arī Vašingtonā nolaidās sarunās ar ASV amatpersonām aizsardzības un ekonomikas jautājumos, ieskaitot jaunu sankciju iespēju, paziņoja Zelensky birojs.
Andriy Yermak, Zelensky kunga labākā palīga un delegācijas loceklis, tikās ar ASV sūtņiem Stīvu Vitkofu un Keitu Kelloggu.
“Es uzsvēru, ka Krievija apstājas un manipulē ar sarunu procesu, mēģinot izvairīties no Amerikas sankcijām, un tai nav patiesa nodoma pārtraukt karadarbību,” Yermaks rakstīja sociālajos medijos.
“Tikai spēcīgas sankcijas var piespiest Krieviju iesaistīties nopietnās sarunās.”
Tikmēr Krievijas augstākā drošības amatpersona Sergejs Šoigu trešdien atradās Phenjanā sarunās ar Ziemeļkorejas līderi Kim Jong Un.
Abas valstis pēdējos gados ir tuvinājušās, un Ziemeļkoreja sūta karaspēku un ieročus, lai atbalstītu Maskavas kara centienus. Paredzams, ka Krievijas ziņu aģentūras ziņoja, ka Shoigu un Kims apspriedīs jautājumus, tostarp Ukrainu.
Trumpa kungs, kurš sacīja, ka viņš varētu ātri izbeigt konfliktu, kad janvārī atgriezās Baltajā namā, vairākkārt ir izteicis dusmas gan Putinā, gan Zelensky, jo cīņa iziet cauri ceturtajam kursam, bez redzesloka.
Guess viņš ir atteicies no jaunu ekonomisko sodu uzlikšanas Maskavai.
Publicēts – 2025. gada 4. jūnijs
