Ķīnas prezidents Xi Jinping un viņa krievu kolēģis Vladimirs Putins ir sākuši divpusējas sarunas Pekinā, masveida militārās parādes priekšvakarā Ķīnas galvaspilsētā.
Putins pasludināja attiecības starp valstīm, sakot, ka tās atrodas “nepieredzētā līmenī”.
“Dārgais draugs, gan es, gan visa krievu delegācija ar prieku atkal satikties ar mūsu ķīniešu draugiem un kolēģiem,” Putins stāstīja Xi, teikts videoklipā, kas publicēts Kremļa oficiālajā telegrammas ziņojumapmaiņas lietotnē.
“Mūsu ciešā komunikācija atspoguļo Krievijas un Ķīnas attiecību stratēģisko raksturu, kas ir nepieredzēti augstā līmenī,” viņš piebilda.
“Tad mēs vienmēr bijām kopā, un tagad paliekam kopā.”
Sji pastāstīja Putinam, ka “Ķīnas un Krievijas attiecības ir izturējušas starptautisko izmaiņu pārbaudi” – piebilstot, ka Pekina ir gatava sadarboties ar Maskavu, lai “veicinātu taisnīgākas un saprātīgākas globālās pārvaldības sistēmas uzbūvi”.
XI ir paredzēts rīkot Ķīnas visu laiku lielāko militāro parādi trešdien, kas otrā pasaules kara beigās atzīmēs Japānas nodošanas 80. gadadienu Ķīnā.
Maijā Xi līdzīgi apmeklēja Maskavu Krievijas svinībās, lai atzīmētu nacistu sakāvi.
Šīs nedēļas sanāksmes notiek laikā, kad XI cenšas projicēt Pekinas varu uz starptautiskās skatuves – ne tikai kā otrā lielākā ekonomika, guess arī kā diplomātiskais smagsvars.
Sji ir uzsvēris Ķīnas kā stabila tirdzniecības partnera lomu, kamēr ASV prezidenta Donalda Trumpa tarifi ir veidojuši ekonomiskās attiecības visā pasaulē.
Tagad, kamēr vienošanās ar Krievijas vadītāju izbeigt karu Ukrainā turpina izvairīties no Trumpa, Xi sveiciens Putinam Pekinā demonstrē viņu ciešās saites.
Pāris iepriekš ir atzīmējuši savas valstis kā “draudzību bez ierobežojumiem”.
XI un Putins pirmdienas samita laikā kritizēja Rietumu valdības, XI, kas no dažām valstīm slaucīja “iebiedēšanu” – acīmredzamu plīvuru atsauci uz ASV -, kamēr Putins aizstāvēja Krievijas Ukrainas ofensīvu un vainoja Rietumus par konflikta izraisīšanu.
Abi līderi otrdien tikās Lielajā Pekinas tautas zālē, ziņoja Ķīnas štata raidorganizācijas CCTV.
Sarunas sekoja Šanhajas sadarbības organizācijas (SCO) samitam, kuru Sji svētdien un pirmdien rīkoja netālajā Tjandzjinā, kur viņš mudināja biedrus “iebilst pret aukstā kara domām, bloku konfrontāciju un iebiedēšanas izturēšanos”.
Putins sacīja, ka samits, kurā piedalījās arī pasaules līderi no Indijas, Irānas un Pakistānas, ir uzlicis pamatus jaunai sistēmai, lai aizstātu “novecojušus eirocentriskus un eiroatlantijas modeļus”.
Ziemeļkorejas līderis Kims Jong Un arī trešdien apmeklēs militāro parādi, kas būs nozīmīga vizīte, pēc tam, kad otrdien agri agri šķērsos robežu Ķīnā savā īpašajā vilcienā.
Tā ir Kima pirmā daudzpusējā starptautiskā sanāksme. Tā ir arī pirmā reize gadu desmitos, kad Ziemeļkorejas līderis apmeklēs Ķīnas militāro parādi – pēdējā reize notika, kad 1959. gadā piedalījās Ziemeļkorejas Kim Il -sung dibinātājs Kima vectēvs.
Nav paredzēts, ka vairums rietumu vadītāju parādīsies parādē, pateicoties viņu iebildumiem pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ir virzījusi sankcijas pret Putina režīmu.
Pekina tomēr nav kritizējusi Putina karu. ASV un tās sabiedrotie to ir apsūdzējuši par Krievijas kara centieniem, kurus Pekina noliedz, piegādājot divkāršu materiālus un iegādājoties krievu naftu.
Kims ir piegādājis gan ieročus, gan karaspēku Krievijas iebrukumam.
