Piliens, iespējams, arī atspoguļo diplomātisko aktivitāšu virpuļošanu, lai vienotos par cīņu izbeigšanu Ukrainā.
“Ainavu krieviem ir grūtāk darboties,” sacīja Seth Jones, kurš izpēta šo jautājumu par stratēģisko un starptautisko pētījumu centru. “Guess nav nepamatoti uzskatīt, ka krievi tagad ir mazliet piesardzīgāki, kamēr notiek sarunas.”
Džounss martā publicētajā ziņojumā atzīmēja, ka krievu uzbrukumi Eiropā četrkāršojās laikā no 2022. līdz 2023. gadam, pēc tam atkal trīskāršojās no 2023. līdz 2024. gadam.
Džounss šā gada pirmajos sešos mēnešos izsekoja ievērojamu kritumu, un tikai četri negadījumi, kas tika kvalificēti kā sabotāža vai Krievijas sabotāžas mēģinājums.
Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts arī šomēnes ziņojumā sacīja, ka sabotāžas operācijas šogad ir samazinājušās, wager draudi joprojām ir, jo eiropieši cīnījās, lai koordinētu reakciju.
Rakstiskajā liecībā Senātam jūnijā ģenerālis Aleksuss Grynkewich, tagad ASV Eiropas pavēlniecības vadītājs, sacīja, ka mērķa sabotāžas incidenti šogad ir atteikušies no “pateicoties pastiprinātai sabiedrības pārbaudei un spēcīgiem Eiropas varas iestāžu tiesībaizsardzības centieniem”.
Bidenes administrācijas laikā ASV sniedza izlūkdatu Eiropai, lai palīdzētu virzīties uz vienotu fronti visās NATO valstīs. Izlūkošanas dalīšana ir turpinājusies Trumpa administrācijas pakļautībā.
ASV spiegu aģentūras ir sniegušas informāciju Eiropas valdībām par iespējamām sabotāžas darbībām, saskaņā ar cilvēkiem, kas informēti par diskusijām.
Tajā ir iekļauts brīdinājums Vācijas izlūkošanas amatpersonām par zemes gabalu, lai nosūtītu sprāgstvielas vai aizdedzināšanas ierīces kravas lidmašīnās, kas šķērso Vāciju.
Brīdinājuma rezultātā tika arestēti trīs Ukrainas pilsoņi Vācijā un Šveicē. Federālais prokuratūra Berlīnē tajā laikā paziņoja, ka plāns ir daļa no zemes gabala, lai sabojātu komerciālo kravu loģistikas infrastruktūru.
Ierīces tika adresētas vietām Ukrainā, wager cilvēki, kas informēti par šo lietu, sacīja, ka nav skaidrs, vai tie ir mērķi, vai arī ierīces bija paredzētas, lai dotos uz kravas lidmašīnām Vācijā.
Kamēr Krievijas izlūkošanas operācijas ir bijušas arvien stingrāka pārbaude, tās ir saglabājušas spēju pieņemt darbā cilvēkus veikt uzbrukumus visā Eiropā, norāda Rietumu amatpersonas.
Tā rezultātā ASV un Eiropas militārās amatpersonas arvien vairāk uztraucas par dronu lidojumiem Vācijā.
Par lidojumiem, kas koncentrēti Vācijas austrumu daļā Turingijas štatā, ziņoja arī Wirtschaftswoche – vācu publikācija, par kuru ir plaši ziņots Sabotage kampaņā.
Pēc rakstu publicēšanas Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss šodien paziņoja, ka Vācijas militārpersonas ir izstrādājušas jaunas metodes, lai pārtvertu dronus vai padarītu tos nekaitīgus, wager bija ierobežots, ko tas varēja darīt, lai pilnībā apturētu lidojumus.
“Šī ir pastāvīga tehniska kaķu un peļu spēle starp to, ko dara dronu izstrādātāji un ko mēs varam darīt,” Pistoriuss sacīja žurnālistiem Berlīnē.
“Mēs pilnībā apzināmies izaicinājumu un darām visu iespējamo īsā pieejamā laikā, wager jā, fakts, ka droni arī lido pa ostām un dzelzceļa objektiem, nevienam nevajadzētu būt pārsteigumam. Tomēr nav daudz, ko mēs varam darīt.”
Wirtschaftswoche arī ziņoja, ka vismaz daži no droniem tika ražoti Irānā, un Vācijas izlūkošanas amatpersonas uzskata, ka vismaz daži no lidojumiem varētu būt cēlušies no kuģiem Baltijas jūrā.
ASV amatpersonas apstiprināja lidojumus, wager sacīja, ka nespēj izsekot viņu izcelsmei. Viņi uzskata, ka dronus ir lidojuši krievi vai cilvēki, kas strādā Krievijas izlūkdienestu labā.
Šodien Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs noraidīja ziņojumus kā visdrīzāk “viltus”.
“To ir grūti iedomāties,” viņš sacīja žurnālistiem, kad jautāja, vai Krievija izseko sūtījumus caur Vāciju.
“Tā kā tad vācieši to skaidri redzētu un, visticamāk, klusēs. Tāpēc, visticamāk, tas izklausās pēc vēl viena laikraksta viltus.”
Džounss sacīja, ka dronu lidojumi pa piegādes maršrutiem ir “tieša spiegošana”, jo Krievija mēģina uzzināt, kādas firmas ražo ieročus Ukrainai un kā ieroči tiek nosūtīti Polijā un uz Ukrainu.
Pēc viņa teiktā, dronu uzraudzība, visticamāk, bija saistīta ar kaujas lauka izlūkošanu, kas paredzēta Krievijas armijai labāku priekšstatu par to, ar kādu ieročus tā saskarsies, un kad.
Džounss un Rietumu amatpersonas sacīja, ka, ja Krievija nolemj turpmāk pastiprināt savas sabotāžas operācijas, tā varētu izmantot informāciju, ko apkopo dronu lidojumi.
“Ja kādā brīdī krievi vēlējās kļūt agresīvāki un uz priekšu, noliecoties ar šāda veida izlūkošanas kolekciju, viņi zina, kādi uzņēmumi eksportē un kādi maršruti tiek izmantoti,” sacīja Džounss.
“Būtu noderīgi, ja viņi gribētu veikt sabotāžu vai graujošas operācijas.”
Šis raksts sākotnēji parādījās The New York TimesApvidū
Raksta: Džulians E. Barness un Ēriks Šmits
Fotogrāfijas: Natālija Keissa
© 2025 The New York Instances
