Protestus, kas izcēlās sestdienā, pagājušajā nedēļā pēkšņi pastiprināja Trumpa parakstu kampaņu, lai atrastu un deportētu bez dokumentiem migrantiem, kuri, pēc viņa domām, ir izveidojuši Amerikas Savienoto Valstu “iebrukumu”.
Losandželosas mērs Karena Bass trešdien uzsvēra, ka vairums protestētāju ir bijuši mierīgi – un ka vietējie tiesībaizsardzības iestādes varētu viegli tikt galā.
“Nemieri, kas noticis [is] Daži kvartāli centra rajonā, ”viņa sacīja.
“Tas nav viss no centra, un tā nav visa pilsēta. Diemžēl vizuālie attēli liek šķist, ka visa mūsu pilsēta ir liesmās, un tas tā nav.”
Viņa arī sagrāva aktīvo dienestu karavīru izvietošanu, kas, pēc Pentagona teiktā, nodokļu maksātājiem izmaksās USD 134 miljonus (221,5 miljonus USD).
“Ko jūrnieki darīs, kad viņi šeit nokļūs? Tas ir labs jautājums. Man nav ne jausmas,” viņa sacīja.
“Uzvedies kā tirāns”
Demokrātiskais gubernators Gavins Newsoms iesniedza ārkārtas ierosinājumu, lūdzot tiesai ierobežojošu rīkojumu, lai neļautu karaspēkam trāpīt ielās.
“Apmācītu karadarbību nosūtīšana uz ielām ir nepieredzēta un apdraud mūsu demokrātijas pamatus,” viņš teica.
“Donalds Trumps uzvedas kā tirāns, nevis prezidents. Mēs lūdzam tiesu nekavējoties bloķēt šīs nelikumīgās darbības.”
Iesniegšana ASV rajona tiesā Kalifornijas ziemeļdaļā lūdz izpildrakstu līdz vietējam laikam (plkst.
Trumps LA protestētājus ir nosauks par “profesionāliem aģitatoriem un sacelšanās dalībniekiem”.
Vēlreiz vaicāts, vai viņš plāno atsaukties uz sacelšanās likumu – mehānismu, kas ļautu aktīvam militārajam dienestam izmantot nāvējošu spēku pret amerikāņiem, viņš sacīja: “Ja notiks sacelšanās, es noteikti to atsauktu. Mēs redzēsim.”
Ārkārtas gājienā Trump ir arī aicinājis uz Newsom arestu, savukārt prezidenta īpaši lojālā runātāja pārstāvju palātā republikānis Maiks Džonsons trešdien paziņoja, ka Kalifornijas gubernators “būtu jānoraida un jāatstāj”.
“Neticami reti”
Trumpa izmantošana militārpersonām ir “neticami rets” solis ASV prezidentam Rašelai Vanlandinghemai, Losandželosas dienvidrietumu juridisko skolas profesorei un bijušajam ASV gaisa spēku pulkvežleitnantam, sacīja AFP.
Nacionālo gvardu – pilnībā aprīkotu rezerves bruņoto spēku – parasti kontrolē valsts vadītāji un parasti to izmanto uz ASV augsni, reaģējot uz dabas katastrofām.
Aizsargu prezidents nav izvietojis par valsts gubernatora iebildumiem kopš 1965. gada, kas atrodas pilsoņu tiesību kustības augstumā.
Regulāru karaspēka, piemēram, jūrnieku, izvietošana ASV augsnē ir vēl neparastāka.
ASV likumi lielā mērā neļauj izmantot militārpersonas kā policijas spēku – nav sacelšanās. Pieaug spekulācijas, ka Trump varētu atsaukties uz sacelšanās likumu, dodot viņam brīvu roku, lai regulāri izmantotu karaspēku tiesībaizsardzības iestādēm visā valstī.
Trumps “mēģina izmantot ārkārtas deklarācijas, lai attaisnotu vispirms Nacionālās gvardes ievešanu un pēc tam mobilizējot jūrniekus,” AFP sacīja Misūri universitātes tiesību profesors Frenks Bowmans.
Bowmans sacīja, ka “aizdomas” ir tāda, ka Trump mērķis ir izraisīt tādu visu veidu krīzi, kas pēc tam attaisnotu ekstrēmus pasākumus.
“Šāda veida briļļi baro priekšstatu, ka pastāv patiesa ārkārtas situācija un, jūs zināt, patiesa sacelšanās pret likumīgajām varas iestādēm, un tas ļauj viņam sākt izmantot vēl lielāku spēku.”
-Agence France-Presse