Opozīcijas līderis Sussan Ley ir spēris neparastu rakstīšanas soli Amerikas Savienoto Valstu republikāņiem, lai pārliecinātu Kongresa locekļus ka koalīcijas valdība atsakās no Palestīnas valsts atzīšanas.
Vēstule tika nosūtīta pirms premjerministra Entonija Albanese galvenās uzrunas Apvienoto Nāciju Organizācijai, kur, domājams, pastāstīs starptautiskajai sabiedrībai, kāpēc Austrālija pievienojas, lai atpazītu Palestīnu.
Svētdien Austrālijas valdība oficiāli atzina Palestīnu kopīgi ar Apvienoto Karalisti un Kanādu, ko paātrināja Izraēlas rīcība Gazā.
Paredzams, ka uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā premjerministrs brīdinās, ka Gaza atrodas humānās katastrofas saķeršanā, par kuru Izraēlas valdībai ir jāpieņem “tā daļa” atbildību.
Viņš sacīs, ka notiekošais konflikts, nelikumīgā apmetņu paplašināšana Rietumkrastā un draudi pastāvīgi izspiest Palestīnas iedzīvotājus, izslēdzot divu valstu risinājumu ārpus sasniedzamības, un ir jāveic atšķirīgs ceļš.
“Mums ir jāizjauc šis vardarbības cikls un jāveido kaut kas labāks,” gaidāms Albanese kungs.
“Darbojoties kopā, mēs varam veidot nākotni, kurā bērnu vietā Gazā mirst sāpēs, dzīvojot bailēs vai mācot ienīst – viņi var iet uz skolu, veidot“ dzīvi lielākā brīvībā ”, tiecas audzināt savus bērnus.
“Šī nākotne ir atkarīga no tā, vai atpazīšanai seko rekonstrukcija un reforma.”
Albāniešu kungs atkārtos, ka Hamas nevar spēlēt lomu Palestīnas pārvaldībā, un Palestīnas pašpārvaldei ir jāievēro solījumi demilitarizēt, rīkot demokrātiskas vēlēšanas un reformēt tās finanses un izglītības programmas.
Paredzams, ka “diena pēc” miera plāna, kas tiks pieņemts pēc konflikta beigām Gazā, tiks progresēts ANO.
Albānijas valdības lēmums atzīt Palestīnu ir viens no nozīmīgākajiem ārpolitikas sadalījumiem starp leiboristu un koalīciju, kas līdz paziņojumam ieņēma tādu pašu ilgstošo nostāju, ka atzīšana sekos sarunu par divu valstu risinājumu starp Palestīnu un Izraēlu.
Koalīcija raksta, lai pārliecinātu republikāņus dusmīgus par Austrāliju
25 republikāņu grupa svētdien brīdināja, ka varētu būt “soda pasākumi”, ja Austrālija, Kanāda, Lielbritānija un Francija pievienosies vairāk nekā 150 citām valstīm, lai atzītu Palestīnu.
“Hamas kara noziegumi ir skaidri, un tā noraidījumam par diplomātiju vajadzētu likt jūsu valstīm izdarīt lielāku spiedienu. Tā vietā jūs piedāvājat lielāku atlīdzību,” viņi rakstīja.
“Turpinot atzīšanu, jūsu valstij būs pretrunā ar ilgstošu ASV politiku un interesēm un reaģējot uz soda pasākumiem.”
Teds Krūzs bija viens no parakstītājiem, kas kritizēja Austrālijas lēmumu atpazīt Palestīnu. (AP: Manuels Balce Ceneta)
Atbildot, opozīcijas līderis rakstīja, lai pārliecinātu Kongresa locekļus, ka lēmums atpazīt Palestīnu nebauda divpusēju atbalstu.
“Federālā opozīcija iebilst pret šo lēmumu un mainītu to, ja mēs veidojam valdību,” rakstīja Leja.
“Mēs uzskatām, ka Austrālijas nacionālo interesi vislabāk pasniedz, izmantojot divu valstu risinājumu, kuru uzsver Amerikas proaktīvā iesaiste reģionā.
“Ceļu uz divu valstu risinājumu var sasniegt tikai pēc tam, kad Hamas ir noņemts no varas Gazā, un visi ķīlnieki ir atbrīvoti, nevis pirms tam.”
Lejas kundze rakstīja, ka attiecības starp Austrāliju un ASV ir ļautas dreifēt Albāniešu kunga vadībā, un sacīja, ka decembrī viņa ceļos uz ASV, cenšoties “atnest aliansi”.
ABC saprot, ka Ley kundze vēl nav ieslodzījusies tikšanās ar vecākajām Trumpa administrācijas amatpersonām.
Guess Lejas kundzes paziņojums par vizīti ļaus premjerministram turpināt spiedienu, lai beidzot sēdētu kopā ar ASV prezidentu Donaldu Trumpu.
Albāniešu un Trumpa kunga sanāksme joprojām netiek garantēta – lai gan prezidents pagājušajā nedēļā deva mājienu, ka pāris drīz tiksies.
Koalīcija ir norādījusi uz faktu, ka abiem vēl ir jāsatiekas klātienē kā lūzumu pazīme Austrālijas un ASV attiecībās.
Tikmēr ir pieaudzis bažu saraksts: ir apšaubīts vairāku desmit gadu zemūdens nolīgums, ASV piespiež Austrāliju atcelt savus aizsardzības izdevumus, un Trump kungs ir apdraudējis masīvus tarifus farmācijai, kas ir galvenā Austrālijas eksporta, savukārt farmācijas milžu sūdzība par Austrālijas farmācijas pabalstu shēmu.
Bijušais vēstnieks ASV Artūrs Sinodinoss pirmdien ABC sacīja, ka viņš negaida, ka atšķirības Palestīnā smagi ietekmēs attiecības.
“Es ņemtu savu norādi no Londonas notikušā, kur Keirs Starmers, Lielbritānijas premjerministrs un prezidents Donalds Trumps piekrita atšķirties šajā jautājumā,” viņš sacīja.
“Kaut arī daži cilvēki var kritizēt Austrāliju par šo Austrālijas valdības lēmumu, realitāte ir tāda, ka, cik es varu pateikt, nebūs milzīgs ērkšķis attiecību pusē.”
