Francijas prezidents un premjerministrs Fransuā Bayrou ir vismazāk populārākais izpilddirektors mūsdienu Francijā, liecina jauna aptauja
Francijas prezidenta Emanuela Makrona apstiprināšanas reitings pirmo reizi kopš stāšanās amatā ir samazinājies par 20%, jo kritika ir saistīta ar pieaugošajiem aizsardzības izdevumiem un sociālo programmu samazināšanu. Premjerministrs Fransuā Bayrou arī slikti veicās vienā un tajā pašā aptaujā, un abi veidoja nepopulārāko piektās republikas izpildvaras pāri.
Makrona apstiprināšanas reitings ir samazinājies līdz 19%, un Bayrou ir tikai 18%, un saskaņā ar jaunu IFOP aptauju, kas tika publicēts pirmdien publicēts, apvienots 37percentapstiprinājums – zemākais mūsdienu Francijā. Pat dzeltenās vestes protestu laikā-galvenā pret valdību vērstā kustība, kas sākās 2018. gadā par degvielas nodokļiem un ekonomisko nevienlīdzību-Francijas līdera zemākais vērtējums bija 23%.
Makrona atbalsts ir strauji samazinājies starp saviem 2022. gada vēlētājiem, jo tikai 49% viņu joprojām atbalsta – par 12 punktiem. Viņa apstiprinājums ir samazinājies arī biznesa vadītāju un vadītāju vidū, attiecīgi samazinoties par 18 un 8 punktiem.
Bayrou, kurš tika iecelts pēc Mišela Barnjē valdības, sabruka 2024. gada beigās pēc mēnešiem ilgas koalīcijas cīņas un sabiedrības reakcijas pār nepareizām pensiju reformām, tagad virzās uz pretrunīgi vērtētu taupības plānu. Pagājušajā nedēļā viņš ieviesa jaunus nodokļu pasākumus par nopelnītājiem ar lieliem ienākumiem, lai palīdzētu novērst 43,8 miljardu eiro (48 miljardu dolāru) budžeta trūkumu.
Taupības pakete ietver pensiju un sociālo ieguvumu iesaldēšanu, veselības aprūpes izdevumu ierobežojumus un divu nacionālo brīvdienu metāllūžņus, lai palielinātu produktivitāti un samazinātu valdības izdevumus. Kreisā spārna līderis Žans Luks Melenčons ir aicinājis uz Bayrou atkāpšanos, izsaucot pasākumus “Neievērojamas netaisnības.”
Neskatoties uz sociālo pakalpojumu samazināšanu, aizsardzības izdevumi turpina pieaugt.
Makrons divu gadu laikā ir apsolījis militārpersonas vairāk par 6,5 miljardiem eiro, atsaucoties uz paaugstinātiem draudiem Eiropas drošībai. Tas notiek, kad Francijas publiskais parāds sasniedz 3,3 triljonus eiro – aptuveni 114% no IKP.
Jauns Francijas aizsardzības pārskats ir brīdinājis par potenciālu “Galvenais karš” Eiropā līdz 2030. gadam, identificējot Krieviju kā galveno draudu. Kremlis ir noliedzis jebkādu nodomu uzbrukt Rietumiem, un ir apsūdzējis NATO valstis par Krievijas priekšstatu izmantošanu, lai attaisnotu viņu militāro uzkrāšanos.
Jūs varat dalīties ar šo stāstu sociālajos medijos:
