Emanuels Makrons ir trāpījis Bendžaminam Netanjahu par viņa “nožēlojamo” un “kļūdaino” piezīmēm pēc tam, kad Izraēlas premjerministrs apgalvoja, ka antisemītisms Francijā ir “pieaugis” pēc valsts lēmuma atzīt Palestīnas valsti septembrī.
Paziņojumā, kas tika publicēts otrdien vēlu, Francijas prezidenta birojs atgriezās pret Netanjahu prasību. “Analīze, kas liecina, ka Francijas lēmums atpazīt Palestīnas stāvokli septembrī ir pamatojoties uz antisemītiskās vardarbības pieaugumu Francijā, ir kļūdains, nožēlojams un netiks neatbildēts,” teikts paziņojumā. “Pašreizējais durations prasa nopietnību un atbildību, nevis vispārinājumu un manipulācijas.”
Abu līderu attiecības ir saspringtas kopš jūlija, kad Makrons paziņoja, ka Francija kļūs par pirmo lielāko Rietumu varu, kas nākamā mēneša ANO Ģenerālajā asamblejā atpazīs Palestīnas valsti, cerot ienest mieru reģionā.
Tajā laikā Netanjahu, kuru Starptautiskā krimināltiesa vēlas par apgalvojumiem par kara noziegumiem Gazā, kritizēja lēmumu, sakot, ka Francija “atlīdzina teroru”. Viņš piebilda: “Palestīnas valsts šajos apstākļos būtu palaišanas spilventiņš, lai iznīcinātu Izraēlu – nedzīvot mierā blakus.”
Pārcelšanās nozīmē, ka Francija pievienosies ANO locekļu grupai-vismaz 145 no 193-, kuri tagad atzīst vai plāno atpazīt Palestīnas valsti, liecina ziņu aģentūras aģentūra Agence France-Presse.
Vēstulē, kas Makronam nosūtīta šīs nedēļas sākumā, Netanjahu apsūdzēja Francijas prezidentu par to, ka viņi nav izdarījuši pietiekami daudz, lai stātos pretī satraucošajam antisemītisma pieaugumam Francijā. “Jūsu aicinājums uz Palestīnas valsts ielej degvielu uz šī antisemītisma uguns,” rakstīja Netanjahu.
Līdzīga vēstule ar gandrīz identisku formulējumu, Tiek ziņots, ka tika nosūtīts arī uz Austrālijas premjerministru šīs nedēļas sākumā.
Atbildot uz apgalvojumiem, Makrona birojs sacīja, ka Francija “aizsargā un vienmēr aizsargā savus ebreju pilsoņus” un ka kopš 2017. gada prezidents sistemātiski pieprasīja valdībai “veikt pēc iespējas spēcīgāku rīcību pret antisemītisko aktu vainīgajiem”.
Saskaņā ar jaunākajiem Francijas Iekšlietu ministrijas datiem no šī gada janvāra līdz maijam visā valstī tika ziņots par 504 antisemītiskiem darbiem, kas liecina par iepriekšējā gada samazināšanos par 24%.
Tomēr skaitļi joprojām ir augsts, divkāršs ziņoto gadījumu skaits no tā paša laika perioda 2013. gadā. Francijas ebreju kopienas locekļi, kas ir viens no lielākajiem pasaulē, ir vairākkārt brīdinājis, ka antisemītiskas darbības ir palielinājušās kopš tā laika Izraēla uzsāka savu karu Gazā, reaģējot uz Hamas uzbrukumu 2023. gada 7. oktobrī.
Pavisam nesen olīvu koku ciršana, kas iestādīta jauna Francijas ebreju vīrieša piemiņai 2006. gadā, izraisīja sašutumu, un Makrons solīja sodīt “antisemītiska naida” aktu.
Saspīlējums starp Izraēlu un tā tradicionālajiem sabiedrotajiem pēdējās nedēļās ir palielinājies pēc Makrona solījuma atpazīt Palestīnas valsti – gājienu, kas izraisīja līdzīgus signālus no Lielbritānijas, Kanādas un Austrālijas.
Šonedēļ pēc Austrālijas premjerministra nosūtīšanas vēstules, kas viņu apsūdz par antisemītisma uzkurināšanu ar lēmumu atzīt Palestīnas valsti, Netanjahu otrdien dubultoja savu kritiku par Entoniju Albānieti, sakot, ka viņš ir “vājš politiķis, kurš bija nodevis Izraēlu”.
Albānieši noņēma pretenzijas. “Es neuzņemos šīs lietas personīgi,” viņš trešdien sacīja žurnālistiem. “Es ar cieņu izturos pret citu valstu vadītājiem. Es ar viņiem iesaistos diplomātiskā veidā.”
Pēc biļetenu veicināšanas
Stundas pēc tam, kad viņa birojs bija sparējis kopā ar Netanjahu, Makrons uzsvēra plānus līdzpriekšsēdētājā konferencē par divu valstu risinājumu ar Saūda Arābiju Ņujorkā septembrī.
Makrons sniedza paziņojumu, kritizējot Izraēlas plānus par “militāro ofensīvu Gazā”, rakstot sociālajos medijos, ka tas “var izraisīt katastrofu gan tautām, gan riskiem, kas visu reģionu iegremdē pastāvīga kara ciklā”.
Globālais spiediens ir palielinājies Izraēlā, lai risinātu situāciju Gazā, kur ir nogalināti vismaz 62 000 cilvēku, un pilnīga palīdzības blokāde, kas nonāk Palestīnas teritorijā, ir izraisījusi plaši izplatītos bada apstākļus.
Jūlijā divas no Izraēlas cienījamākajām cilvēktiesību organizācijām, B’Selem un cilvēktiesību ārsti, sacīja, ka Izraēla izdara genocīdu pret palestīniešiem Gazā un sacīja, ka valsts rietumu sabiedrotajiem ir likumīgs un morāls pienākums to apturēt. Apsūdzība atkārto iepriekšējās pozīcijas, kuras ieņemtas globālas cilvēktiesību organizācijas, piemēram, Médecins sans frontières un Amnesty InternationalApvidū
Izraēla noliedz, vai tā veic genocīdu, un saka, ka karš Gazā ir vienāda pašaizsardzība, reaģējot uz Hamas pārrobežu uzbrukumiem 2023. gada 7. oktobrī, kurā tika nogalināti apmēram 1200 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji.
