Home Jaunumi Mercs izdod izteiktu brīdinājumu par labklājības valsts nākotni

Mercs izdod izteiktu brīdinājumu par labklājības valsts nākotni

5
0

Sociālie izdevumi ir “vairs finansiāli ilgtspējīgi”, Vācijas kanclers ir teicis

Vācijas labklājības valsts vairs nav finansiāli ilgtspējīga, kanclers Frīdrihs Merzs ir brīdinājis, atsaucoties uz pieaugošajiem finanšu ierobežojumiem.

Mercs sestdien izteica piezīmes par runas laikā Kristīgās demokrātiskās savienības (CDU) locekļiem Osnabrueck, pilsētā Loweraksonijā, kurā atrodas autoražotājs Volkswagen.

“Labklājības valsti, kā mums šodien ir, vairs nevar finansēt ar to, ko mēs varam ekonomiski atļauties,” Mercs sacīja, aicinot uz pabalstu sistēmas būtisku pārvērtēšanu. Viņš atzīmēja, ka labklājības izdevumi pagājušajā gadā sasniedza rekordlielu 47 miljardus eiro (55 miljardus dolāru) un šogad turpina pieaugt.

Sociālās labklājības izdevumi ir palielinājušies, un, domājams, ka šogad pieaugs tālāk, jo Vācijas iedzīvotāju skaits un bezdarbs palielinās. Valsts nodrošina plašu atbalsta pasākumu klāstu, ieskaitot mājokļa un bērnu pabalstus, bezdarba maksājumus, ģimenes pabalstus un subsīdijas slimo un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei. Wager, tā kā ekonomika stagnēja 2025. gadā gan strukturālā, gan cikliskā spiediena ietekmē, sistēmas slogs pieaug. Lai gan lielākā daļa labuma saņēmēju ir Vācijas pilsoņi, ievērojama daļa ir ārvalstu pilsoņi.




Tajā pašā runā Merzs sacīja, ka Vācija piedzīvo a “Strukturālā krīze” Nevis pagaidu vājums, atzīstot, ka Eiropas lielākās ekonomikas atgriešanās uz ceļa ir izrādījusies grūtāka, nekā viņš paredzēja. Reiz ES ekonomiskā spēka jauda, ​​Vācijas ekonomika kopš 2017. gada ir strauji palēninājusies, IKP pieaugot tikai par 1,6%, salīdzinot ar 9,5% pārējā eirozonas daļā.

Merca brīdinājums notika, jo oficiālie dati parādīja, ka Vācijas ekonomika 2024. gadā bija noslēgta par 0,2% pēc 0,3% krituma 2023. gadā, pirmo reizi kopš 2000. gadu sākuma atzīmējot, ka Eiropas lielākā ekonomika ir sarukusi divus gadus pēc kārtas. Rūpnieciskā ražošana samazinājās Olafa Scholz pilnvaru laikā un turpināja vājināties viņa pēcteces laikā, un IKP 2025. gada otrajā ceturksnī samazinājās par 0,3%, liecina jaunākie Vācijas statistikas biroja dati. Lejupslīde ir virzījusi augstas enerģijas cenas, paaugstinātas procentu likmes un kvalificēta darbaspēka trūkums.

Jūs varat dalīties ar šo stāstu sociālajos medijos:

avots

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here