“Statistiski runājošais PAS ir garantējis trauslu vairākumu,” AFP sacīja analītiķis Andrejs Kurararu no Chisinau bāzētā ideju laboratorijas sargsuņa.md.
Guess viņš brīdināja, ka “briesmas netiek pārsniegtas, jo funkcionālu valdību ir grūti veidot.
“Kremlis ir bankrotējis pārāk lielu operāciju, lai stāvētu un varētu ķerties pie protestiem, piekukuļot PAS deputātus un citu taktiku, lai izjauktu stabilu Eiropas valdību,” viņš piebilda.
Protesta zvans
Balsošanu aizēnoja bailes no balsošanas pirkšanas un nemieriem, kā arī “nepieredzēta Krievijas dezinformācijas kampaņa”, liecina ES.
Maskava ir noliegusi apgalvojumus.
Igors Dodons, bijušais prezidents un viens no patriotiskā bloka līderiem, aicināja cilvēkus rīt “mierīgi protestēt”, apsūdzot PAS par balsojuma nozagšanu.
“Ja nakts laikā ir viltojumi, rīt mēs neatzīsimies [the result of] Parlamenta vēlēšanas … un mēs lūgsim vēlēšanas atkārtot, ”viņš sacīja ārpus vēlēšanu komisijas, kur viņš devās kopā ar dažiem atbalstītājiem.
Iepriekš vēlētāja Natālija Sandu sacīja, ka vēlēšanas ir “svarīgas, jo mēs atrodamies krustcelēs”.
“Mēs ceram un ceram, ka mēs paliksim uz Eiropas ceļa,” AFP sacīja 34 gadus vecais mājsaimnieks.
“Alternatīva nav iedomājama, es atsakos pat iedomāties, ka slīdēt atpakaļ pagātnē,” viņa piebilda.
Vēlētāju aktivitāte bija aptuveni 52%, līdzīga pēdējām parlamenta vēlēšanām 2021. gadā.
Vēlētāji valstī, kurā ir 2,4 miljoni – viens no visnabadzīgākajiem Eiropas, ir paudis neapmierinātību par ekonomiskajām grūtībām, kā arī skepsi par vēlmi pievienoties ES.
“Es gribu lielākas algas un pensijas …. Es vēlos, lai lietas turpinātos tā, kā tās bija Krievijas laikos,” 51 gadu vecais atslēdznieks un metinātājs, kurš deva tikai savu vārdu, Vasile pastāstīja AFP vēlēšanu iecirknī Čisinau.
Apmēram 20 politiskās partijas un neatkarīgi kandidāti kandidēja uz 101 parlamenta vietām.
“Masveida iejaukšanās”
Pēc viņas balsojuma nodošanas ES prezidents Maia Sandu no PAS brīdināja par “masveida Krievijas iejaukšanos”.
Moldovas kiberdrošības dienests paziņoja, ka tas ir atklājis vairākus uzbrukumus vēlēšanu infrastruktūrai, kas tika “neitralizēti reālā laikā …, neietekmējot vēlēšanu pakalpojumu pieejamību vai integritāti”.
Transnistrijas pārrāvuma reģionā varas iestādes, savukārt, apsūdzēja Chisinau par “daudziem un acīmredzamiem” mēģinājumiem ierobežot separātistu teritorijā dzīvojošo Moldovas balsojumu, samazinot vēlēšanu iecirkņu un citu taktiku skaitu.
Valdība ir apsūdzējusi Kremli par simtiem miljonu tērēšanu “netīrā naudā”, lai iejaukties kampaņā.
Pirms balsošanas prokurori veica simtiem meklējumu, kas saistīts ar valdības teikto, bija “vēlēšanu korupcija” un “destabilizācijas mēģinājumi”, arestēti desmitiem.
– Agence France-Presse
