Moldovas pro-Eiropas valdošā partija pēc svētdienas galvenajām vēlēšanām turējās pie tās parlamenta vairākuma, stiprinot 2,4 miljonu mēģinājumu virzīties uz ES un promenade no Maskavas.
Prezidenta Maia Sandu pro-Rietumu un Solidaritātes partijai (PAS) bija vairāk nekā 99,9% vēlēšanu zīmju, bija 50,03% balsu, liekot tā uz ceļa, lai uzvarētu 55 no 101 vietām parlamentā. Salīdzinot ar 24,26% Maskavas noskaņojošajai padomju-nostalģisko partiju aliansei, kuru vadīja bijušais prezidents Igors Dodons, liecina rezultāti, kas publicēti vēlēšanu komisijas vietnē.
Sandu PAS partija pārspēja pirmsvēlēšanu aptaujas, kas paredzēja, ka tā paliks lielākā partija, wager riskēs zaudēt savu vairākumu-rezultāts, kas varētu būt ierobežojis viņas centienu nodrošināt dalību ES desmit gadu laikā.
Rezultāts iezīmē ievērojamu uzvaru Sandu, kura ir izveidojusi savu prezidentūru uz Eiropas kursu un apsūdzējusi Krieviju par nepieredzētas nepietiekamas taktikas izvietošanu, lai virzītu vēlētājus nabadzīgajā valstī, kas izspiež starp Ukrainu un Rumāniju.
Moldovā, kas paredzēts par Parlamenta ieceltu par Parlamenta ieceltu PARE, tiek dalīta vara ar PAS vadītāju un tuvu Sandu sabiedroto Igoru Grosu, kurš, domājams, ieņems šo amatu.
Rezultāti tiks sagaidīti ar atvieglojumu nopūtiem Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās, kur bija bailes, ka Maskava varētu atgūt pēdas stratēģiski svarīgā reģionā, jo tas palielina savu hibrīda kampaņu visā kontinentā.
Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leyen uz X rakstīja: “Moldova, jūs to esat izdarījis vēlreiz. Nekāds mēģinājums sēt bailes vai dalīšanu nevarētu pārkāpt jūsu apņēmību.”
Viņa piebilda: “Jūs padarījāt savu izvēli skaidru: Eiropa. Demokrātija. Brīvība. Mūsu durvis ir atvērtas. Un mēs stāvēsim ar jums ik uz soļa.”
Kaut arī svētdienas vēlēšanas ir liels stimuls tiem, kas cer, ka Moldova pievienojas ES, ceļš uz dalību joprojām nav skaidrs. Valstij joprojām ir jāpiespiež virkne reformu un jārisina neatrisinātais Transnistria, kas ir pārtraukšanas reģions, kur atrodas 1500 krievu karaspēka izvietošana.
Citi Eiropas vadītāji pārsteidza līdzīgu apsveikuma toni. Francijas prezidents Emanuels Makrons X rakstīja: “Neskatoties uz mēģinājumiem pēc iejaukšanās un spiediena, Moldovas Republikas iedzīvotāju izvēle ir sevi apgalvojusi ar spēku.
“Francija stāv pie Moldovas savā Eiropas projektā un brīvības un suverenitātes impulsā.”
Šī gada parlamenta kampaņu aizēnoja pieaugošie apgalvojumi par Krievijas iejaukšanos. Moldovas varas iestādes apsūdz Maskavu par miljardu dolāru piesaistīšanu prokrieviskajām partijām, balsu pirkšanas shēmām un propagandas kampaņām, kuru mērķis ir izraisīt pretštelpu noskaņojumu.
Divām prokrieviskajām partijām piektdien tika liegta vēlēšanas par pārkāpumiem, kas finansēja pārkāpumus, un tas bija gājiens, kas sadusmoja opozīciju un izraisīja asu Maskavas kritiku.
Aptaujas stacijas svētdien tika slēgtas pēc nemierīgās dienas, ko iezīmēja amatpersonas, kas ziņo par mēģinājumiem izjaukt balsojumu, ieskaitot kiberuzbrukumus vēlēšanu sistēmās un viltus bumbas draudiem vēlēšanu vietās ārzemēs.
Sandu nacionālais padomnieks Sandislav Secriera rakstīja X, ka Moldovans balso par “milzīgu Krievijas un tās pilnvarnieku spiedienu”.
Pēc biļetenu veicināšanas
Secrieru sacīja, ka bumbas draudi ir izsaukti balsošanas stacijās Briselē, Romā un ASV. Paredzams, ka Moldovas ievērojamās diasporas balsošanas zīmes, kurām ir tendence atgriezties ciešākām saitēm ar Eiropu, būs izšķiroša loma iznākumā.
Tikmēr Kremlis apsūdzēja Moldovu par savu pilsoņu balsstiesību ierobežošanu Krievijā, tur nodrošinot tikai trīs vēlēšanu stacijas, salīdzinot ar daudz vairāk Eiropā un ASV.
Dodons, kurš vada patriotisko bloku, iebilst pret Sandu pro-Eiropas kursu, noraidīja rezultātus, sakot, ka viņa sabiedrotie ir dokumentējuši vēlēšanu pārkāpumus un apkopo pierādījumus. Viņš aicināja opozīcijas partijas pievienoties mierīgam protestam ārpus Parlamenta 29. septembrī.
Maskava ir konsekventi noraidījusi apgalvojumus par traucējumiem Moldovā, marķējot tos “pretkrieviskos” un “nepamatotus”. Tomēr iznākums būs Kremļa neveiksme, kuru Moldovas amatpersonas apgalvo, ka ir ieguldīti vēl nepieredzēts laiks un resursi prokrievisko partiju atbalstīšanai.
Rietumu izlūkošanas amatpersona laikrakstam The Guardian sacīja, ka pēdējos mēnešos Maskava ir padarījusi Moldovu par “galveno ārpolitikas prioritāti pēc Ukrainas”, atzīmējot, ka Kremlis ir pārveidojis komandu, kas šā gada sākumā vadīja Moldovu, lai īstenotu agresīvāku stratēģiju.
Kopš neatkarības iegūšanas no Padomju Savienības 1991. gadā, Moldova ir svārstījusies starp ciešākas saites ar Briseli un pieķeršanos padomju laikmeta attiecībām ar Maskavu.
Sandu ir bijusī Pasaules bankas amatpersona, kuru 2020. gadā ievēlēja par prezidentu uz pretkorupcijas noskaņojuma vilni. Viņas valdība pagājušā gada oktobrī pārraudzīja referendumu, kurā Moldovans šauri nobalsoja par ES dalību kā konstitucionālu mērķi. Tajā pašā dienā Sandu tika atkārtoti ievēlēts par prezidentu uz četru gadu termiņu.
Tagad viņa cerēs novērst savas administrācijas galveno neaizsargātību: ekonomiku. Inflācija joprojām ir spītīgi augsta, emigrācija neliecina par palēnināšanās pazīmēm, un IKP augšana ir bijusi neliela.
Viņas atbalstītāji apgalvo, ka šīs problēmas galvenokārt izriet no ārējiem satricinājumiem, jo Krievijas karš Ukrainā izjauc tirdzniecības ceļus, izraisīja enerģijas krīzi un piespiež Moldovu uzņemties desmitiem tūkstošu bēgļu.
