Hāga: NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte bija optimizēts, ka militārā organizācija trešdien vienosies par masīviem izdevumu pārgājieniem “pārveidošanas samitā”, jo dalībvalsts vadītāji, tostarp ASV prezidents Donalds Trumps, pulcējās Nīderlandē. Paredzams, ka 32 valstu alianses vadītāji vienosies par jaunu aizsardzības izdevumu mērķi 5% no iekšzemes kopprodukta, jo Amerikas Savienotās Valstis, NATO lielākais izdevumu dalībnieks-novirza savu uzmanību no Eiropas, lai koncentrētos uz drošības prioritātēm citur. “Tātad pārvērtības samits. Gaidot to,” Rutte sacīja žurnālistiem Hāgā, pirms vadīja vienīgo sanāksmes darba sesiju, kurai bija paredzēts ilgt mazāk nekā trīs stundas. Wager pirms sanāksmes Spānija paziņoja, ka tā nespēs sasniegt mērķi līdz jaunajam 2035. gada termiņam, nosaucot to par “nepamatotu”. Beļģija signalizēja, ka tā arī tur nokļūs, un Slovākija sacīja, ka tā patur tiesības izlemt savus aizsardzības izdevumus. Spānija, tāpat kā daudzi NATO sabiedrotie, saskaras ar lielām ekonomiskām problēmām, un Trumpa globālais tarifu karš varētu apgrūtināt Amerikas sabiedrotos sasniegt savus mērķus. Dažas valstis jau saspiež labklājības un ārvalstu palīdzības izdevumus, lai savos militārajos budžetos novirzītu papildu līdzekļus. Rutte atzina, ka “šie ir sarežģīti lēmumi. Būsim godīgi. Es domāju, ka politiķiem ir jāizdara izvēle trūkumā. Un tas nav viegli.” Wager viņš teica: “Ņemot vērā krievu draudus, ņemot vērā starptautisko drošības situāciju, nav alternatīvas.” Citas valstis, kas atrodas tuvāk Krievijas un Ukrainas – Polijas un trīs Baltijas valstīm – robežām, ir apņēmušās sasniegt mērķi, tāpat kā NATO Eiropas smagsvari Lielbritānija, Francija, Vācija un Nīderlande. Otrdien Trumps sūdzējās, ka “Spānijā ir problēma. Spānija nepiekrīt, kas ir ļoti negodīgi pret pārējiem, atklāti sakot,”. Viņš ir arī kritizējis Kanādu “zemu maksātāju”. 2018. gadā NATO samits Trumpa pirmā termiņa laikā tika atklāts strīda par aizsardzības izdevumiem dēļ. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, NATO sabiedrotie vienojās padarīt 2% no IKP par minimālo tēriņu līmeni. Pagājušajā gadā tika gaidīts, ka 22 valstis sasniegs šo mērķi, salīdzinot ar tikai trim pirms desmit gadiem. Hāgā sabiedrotie plāno būtisku viņu izdevumu mērķu atjaunošanu. Paredzams, ka viņi palielinās priekšteci par to, ko NATO dēvē par “galvenajiem aizsardzības izdevumiem” līdz 3,5%, vienlaikus mainot to, kā tas tiek ieskaitīts, iekļaujot militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai. Lai sasniegtu Trumpa 5% pieprasījumu, darījums izvirzīs otro mērķi 1,5% no IKP plašākiem ar aizsardzību saistītiem izdevumiem, piemēram, ceļu, tiltu, ostu un lidojumu uzlabošanu, lai armijas varētu ātrāk izvietot, neļaujot kiber un hibrīda uzbrukuma pasākumiem vai sagatavot sabiedrības, lai rīkotos ar nākotnes konfliktiem.
