Home Jaunumi Netanjahu neizslēdz turpmākus streikus Hamas vadītājiem

Netanjahu neizslēdz turpmākus streikus Hamas vadītājiem

8
0

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu nav izslēdzis turpmākus streikus Hamas vadītājiem pēc pagājušās nedēļas uzbrukuma Katarā, sakot, ka viņiem nebūs imunitātes “kur vien viņi ir”.

Runājot kopīgā preses konferencē ar ASV valsts sekretāru Marco Rubio Jeruzalemē, Netanjahu sacīja, ka katrai valstij ir tiesības “aizstāvēties ārpus tās robežām”.

Izraēlas lēmums mērķēt uz vecākajiem Hamas līderiem Katarā – tuvu ASV sabiedroto – izraisīja ASV prezidenta Donalda Trumpa starptautisko sašutumu un kritiku. Hamas sacīja, ka seši cilvēki tika nogalināti, wager tā vadītāji izdzīvoja.

Nospiežot, vai ASV ir iesaistījušās streikā, Netanjahu žurnālistiem sacīja: “Mēs to izdarījām paši.”

Rubio un Netanjahu tikšanās notiek, jo arābu vadītāji rīko samitu Kataras atbalstam. Tās premjerministrs mudināja starptautisko sabiedrību pārtraukt piemērot “dubultos standartus” un sodīt Izraēlu.

Atbildot uz BBC jautājumu par to, vai Izraēlas streiks ir sabojājis ASV attiecības reģionā, Rubio sacīja, ka Vašingtona uztur “spēcīgas attiecības ar mūsu Persijas sabiedrotajiem”.

Katara rīko galveno ASV gaisa bāzi un ir spēlējis galveno lomu diplomātisko centienu starpā, lai izbeigtu karu Gazā, kalpojot par netiešo sarunu starpnieku starp Hamas un Izraēlu.

Svētdien Netanjahu žurnālistiem sacīja, ka ASV un Izraēlas attiecības ir tikpat “izturīgas kā akmeņi rietumu sienā”, kamēr viņš un Rubio īsi apmeklēja svēto vietu Jeruzalemes vecpilsētā.

Ceļojuma laikā – kurā viņus pavadīja ASV vēstnieks Izraēlā Maiks Huckabee – Rubio uzrakstīja piezīmi un ievietoja to sienā – tradicionālajā rituālā, ko veica apmeklētāji. Vīrieši ignorēja žurnālistu jautājumus, kas koncentrējas uz Izraēlas streikiem Katarā.

Arī Netanjahu, un Rubio, domājams, ir diskutēts par Izraēlas militāriem plāniem sagrābt Gazas pilsētu un Izraēlas pastāvīgo apmetņu paplašināšanu okupētajā Rietumkrastā.

Nedēļas nogalē Izraēlas militārpersonas uzrunāja dzīvojamo ēku nojaukšanu Gazas pilsētā, un, pēc vietējo plašsaziņas līdzekļu domām, tagad ir gatavs sākt zemes operācijas pilsētas rietumu apkaimēs.

Tas ir pieprasījis, lai Gazas pilsētas iedzīvotāji aizbrauktu un dotos uz dienvidiem uz sloksnes centrālo teritoriju. Izraēlas aizsardzības spēku (IDF) lēš, ka aptuveni 250 000 palestīniešu ir aizbēguši, lai gan tiek uzskatīts, ka simtiem tūkstošu cilvēku paliek šajā apgabalā.

Daži saka, ka viņi nevar atļauties doties uz dienvidiem, wager citi saka, ka Gazas dienvidu daļa nav droša, jo arī Izraēla ir veikusi gaisa triecienus. Daži ir teikuši, ka viņi mēģināja doties uz dienvidiem, wager nespēja novietot savas teltis, tāpēc atgriezās Gazas pilsētā.

Netanjahu un Rubio sanāksme notiek pirms ANO Ģenerālās asamblejas sesijas nākamnedēļ, kurā sagaidāms, ka daži vadošie ASV sabiedrotie – ieskaitot Lielbritāniju, Franciju, Kanādu, Austrāliju un Beļģiju – atzīs Palestīnas štatu.

Šī gaidāmā atzinība ir pastiprinājusi debates Izraēlā ap Rietumkrasta nākotni, un valdības vairāk stingri elementi uzstāj, ka aneksija ir vienīgais veids, kā novērst Palestīnas valsti.

Izraēlas valdība augusta beigās sniedza galīgo apstiprinājumu E1 norēķinu projektam uz austrumiem no Jeruzalemes, kas faktiski sadalītu Rietumkrastu divos – dalot Palestīnas iedzīvotājus ziemeļos un dienvidos.

Parakstot vienošanos, lai nospiestu uz priekšu ar E1 pagājušajā ceturtdienā, Netanjahu sacīja: “Mēs gatavojamies izpildīt solījumu, ka nebūs Palestīnas valsts. Šī vieta pieder mums.”

Šā mēneša sākumā Izraēlas galēji labējie finanšu ministrs Bezalels Smotrihs atklāja savu priekšlikumu par aptuveni četrām piektdaļām Rietumkrasta aneksiju.

Izraēla ir uzbūvējusi apmēram 160 apmetnes, kas izmitināja 700 000 ebreju, kopš tā okupēja Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi – zemes palestīniešus, kā arī Gazu, par nākotnes valsti – 1967. gada Tuvo Austrumu kara laikā. Tiek lēsts, ka līdzās viņiem dzīvo 3,3 miljoni palestīniešu.

Izliekumi ir nelikumīgi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Pirmdienas vakarā Rubio ir paredzēts apmeklēt Dāvida pilsētas arheoloģijas parku, kuru izveidoja kolonistu organizācija Palestīnas apkārtnē Silwan, okupētajā Austrumjeruzalemē.

Viņš apmeklēs “svētceļojumu ceļa” inaugurāciju-zem palestīniešu māju tunelis, kas, domājams, atzīmē Romas laikmeta ielas ceļu, ko svētceļnieki aizveda uz Bībeles templi, kas savulaik stāvēja uz vietas, kas ebrejiem pazīstama kā tempļa kalns un musulmaņi kā al-haram al-sharif (Noble svētnīca).

Kritiķi saka, ka Deivida parka pilsēta ir mēģinājums politizēt arheoloģiju uz Palestīnas iedzīvotāju rēķina.

avots

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here