Galēji labējais Nīderlandes līderis Geerts Vilderss pārtrauc valdību strīdā par imigrācijas un patvēruma politiku
Nīderlandes galēji labais līderis Geerts Vilderss ir izvilcis savu partiju no valsts četru pušu valdošās koalīcijas pēc kārtas pār imigrāciju un patvēruma politiku, iegrūdot valsti politiskā nenoteiktībā.
Vilderss, kura brīvības partija (PVV) bija lielākā koalīcijā, sacīja, ka šorīt viņš ir informējis premjerministru Diku Šoofu, ka visi PVV ministri pametīs valdību.
Pēc īsas sanāksmes četru partiju vadītāju parlamentā, kas veido trako administrāciju, Vilderss rakstīja amatā par x Agrāk šodien:
Nav parakstu par mūsu patvēruma plāniem. Nav izmaiņu galvenajā kontūras līgumā. PVV atstāj koalīciju.
Nav skaidrs, kas notiks tālāk. Valdība varētu mēģināt palikt pie varas kā minoritāšu pārvalde vai piezvanīt jaunām vēlēšanām vēlāk šogad. Schoof jau agrā pēcpusdienā piezvanīja uz ārkārtas kabineta sanāksmi. Palieciet pie mums, jo dienas laikā mēs sniegsim atjauninājumus par šo stāstu, kā arī citiem no visas Eiropas.
Galvenie notikumi
Tikmēr vismaz 700 000 cilvēku visā Ukrainas dienvidu daļā, ko kontrolēja Krievijas spēki, otrdien bija bez enerģijas pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem un lobīšanās izsita elektrības apakšstacijas, apgalvoja Krievijas instalētās amatpersonas.
Ukrainai nebija tūlītēju komentāru, wager gan uzbrukums, kura mērķis bija Zaporizhzhija un Khersons Reģioni, šķiet, ir viens no lielākajiem šāda veida krievu turētajā teritorijā kopš kara sākuma 2022. gada februārī.
Dronu uzbrukumi notika stundas pēc tam, kad Krievijas un Ukrainas delegācijas tikās Turcijā par miera sarunām, kurās Maskava paziņoja, ka tā piekritīs izbeigt karu tikai tad, ja Kijivs nodod lielus jaunus teritorijas gabalus un pieņems ierobežojumus tās armijas lielumam.
Kremlis saka, ka tikšanās starp Putinu, Zelenskyy un Trump ir “maz ticams” notiks drīzumā
Kremlis saka, ka tā ir “maz ticama” Krievijas prezidenta tikšanās Vladimirs Putinsviņa Ukrainas kolēģis, Volodymyr Zelenskyyun ASV prezidents Donalds Trumps drīz notiks.
“Tuvākajā nākotnē tas ir maz ticams,” Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja, kad jautāja par sanāksmes iespējām, piebilstot, ka šāds samits varētu notikt tikai pēc Krievijas un Ukrainas sarunu sarunu dalībniekiem panākt “vienošanos”.
Baltais nams vakar sacīja, ka Trump ir “atvērts” turku prezidenta ielūgumam, Recep Tayyip Erdoğan, rīkot trīsvirzienu miera sarunas Turcijā ar Krievijas un Ukrainas vadītājiem.
Zelenskyy pagājušajā mēnesī izaicināja Putinu tikties ar viņu personīgi Stambulā pēc tam, kad Krievijas prezidents noraidīja Ukrainas un Eiropas sabiedroto pieprasījumu parakstīties uz 30 dienu pamieru.
Putins neieradās. Tā vietā Krievijas delegāciju vadīja prezidenta amats Vladimirs Medinskis, kurš vadīja šodienas sarunas par Maskavu.
Čehijas opozīcijas partija saka, ka tā sauks par neuzticības balsojumu valdībā
Tagad uz kādu politisku satricinājumu Čehijas Republikā… opozīcija Ano ballīte Plāno izsaukt neuzticības balsojumu Čehijas valdībā pēc tam, kad tieslietu ministrs atkāpās no amata par 45 miljonu dolāru vērtas dāvanu ministrijai no bijušā niknuma, ANO vadītāja vietnieka Karel Havlicek teica iepriekš šodien.
Reuters ir šis ziņojums:
Ministrs, Pāvels Blazekspremjerministra Petra Fialas centra labējo pilsonisko demokrātu partijas advokāts un veterānu vecākais amatpersona noliedza kaut ko nelikumīgu, lēmumā pieņemt dāvanu-kas bija daļa no Bitcoin Holdings, kas atgriezās bijušajā notiesātajā pēc tam, kad viņš izcieta cietuma sodu.
Skandāls ir vēl viena neveiksme valdībai, kas ir bijusi opozīcija, kuru vadīja populistiskā ANO partija, sabiedriskās aptaujās pirms vēlēšanām, kas paredzētas 3.-4. Oktobrī.
“Ja vien nenotiks kaut kas absolūti izņēmums, mēs izraisīsim neuzticības balsojumu,” Havlicek, kura partijai ir pietiekami daudz parlamenta locekļu, lai piespiestu neuzticības ierosinājumu, sacīja Čehijas televīzijā. “Nav citas iespējas.”
Ziedojums bija 30% no bijušā notiesātā bitcoin holdings, kas bija konfiscēts ar aparatūru un iesaldēts apmēram desmit gadus, wager bitcoin vērtība pieauga.
Tiesa lika atbrīvot aparatūru pēc tam, kad persona izcieša sodu, ziņoja Čehijas plašsaziņas līdzekļi. Nebija skaidrs, kāpēc persona piekrita dāvanai, un viņš atteicās komentēt Čehijas plašsaziņas līdzekļus.
Polijas valdības uzticības balsojums notiks 11. jūnijā – premjerministrs
Pēc labējā spārna vēsturnieka Polijā ir arī milzīga politiska nenoteiktība Karol Nawrocki tika šauri ievēlēts, lai svētdien kļūtu par jauno valsts prezidentu.
Lai arī loma lielākoties ir svinīga, Nawrocki, visticamāk, izmantos viņa prezidenta spēku Veto, lai bloķētu Polijas premjerministra pro-EU programmu, Donalds TusksApvidū
Bijušais Eiropas Padomes priekšsēdētājs Tusks atgriezās par Polijas premjerministru 2023. gadā, vadot plašu koalīciju, kas pieveica pareizās populistiskās partijas likumu un tiesiskumu (PIS).
Tusks pirmdien sacīja, ka izsauks uzticības balsojumu savai valdībai, lai mēģinātu pasniegt atbalstu savai koalīcijai pēc zilumu neveiksmes Polijas prezidenta vēlēšanās.
Tagad viņš ir apstiprinājis, ka uzticības balsojums Polijas valdībai notiks 11. jūnijā.
Kā Vildersa aiziešana no koalīcijas varētu ietekmēt Nīderlandes aizsardzības izdevumus?
Geerta Vildersa lēmums varētu aizkavēt lēmumu par aizsardzības izdevumu palielināšanu, lai sasniegtu jaunus NATO mērķus, un atstātu Nīderlandi tikai ar aprūpētāja valdību, kad tā saņems pasaules līderus par NATO samitu Hāgā vēlāk šajā mēnesī.
Koalīcijas valdība iepriekš ir apņēmusies vidējos gada tēriņus 3,5 miljardu euro apmērā (2,95 miljardus sterliņu mārciņu) par militāro atbalstu Ukrainai.
Pašreizējais NATO izdevumu mērķis aizsardzībai ir vismaz 2% no IKP, wager alianses ģenerālsekretārs Marks Rutte, kurš agrāk bija Nīderlandes premjerministrs, ir norādījis, ka drīz tiks paziņots jauns 5% etalons.
Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans Teica Euronews Aprīlī valdība tās aizsardzībai iztērēja “apmēram 2%” IKP.
NATO samits ir piešķīris paaugstinātu nozīmi, jo Eiropas valstis cenšas palielināt drošību, turpinot Krievijas agresiju un tradicionālās Amerikas drošības segu atsaukšanu Trumpa administrācijas pakļautībā.
Paredzams, ka diskusijas 24.-25. Jūnija samitā koncentrēsies uz aizsardzības izdevumiem un aizsardzības rūpniecības bāzes stiprināšanai.
Aizbildņa Eiropas korespondentam Jonam Henlijam ir sīkāka informācija par Geerta Vildersa (tagad bijušā) koalīcijas partneru reakciju uz viņu, atstājot valdību – solis, kas, iespējams, izraisīs īslaicīgas vēlēšanas. Šeit ir izraksts no viņa pierakstīšanas:
Vilderss sacīja, ka partneri atteicās pieņemt savu 10 punktu plānu apturēt imigrāciju, lai meklētu patvērumu, kā viņš bija pieprasījis pagājušajā nedēļā. Juridiskie eksperti ir teikuši, ka vairāki no priekšlikumiem pārkāpj Eiropas cilvēktiesību likumus vai ANO bēgļu konvenciju, kurai Nīderlande ir paraksta.
Liberāli konservatīvās VVD partijas vadītājs Dilan Yeşilgöz, koalīcijas loceklis, sacīja, ka premjerministrs Diks Šofs ir mudinājis vadītājus rīkoties atbildīgi pirms otrdienas sanāksmes.
“Premjerministrs, kurš šorīt vērsās pie mums, sacīja, ka mēs saskaramies ar milzīgiem starptautiskiem izaicinājumiem, mums ir karš mūsu kontinentā, un mūsu ceļā var nākt ekonomiska krīze,” sacīja Yeşilgöz. Viņa sacīja, ka viņu “šokēja” par Vildersa lēmumu, kuru viņa raksturoja kā “tremendous aizstāvību”.
Vēl viena koalīcijas partijas vadītāja Karolīna Van der Plasa no populistiskās lauksaimnieka-Citizen kustības (BBB) sacīja, ka viņa ir ļoti dusmīga un arī Wilders sauc par “bezatbildīgu”. Nicolien Van Vroonhoven no jaunā sociālā līguma (NSC) sacīja, ka tas ir “nesaprotams”.
Vildersa plāns ietver armijas iesaistīšanu, lai nodrošinātu un patrulētu robežas, bēgļu izmitināšanas vietu slēgšana, visu Sīrijas bēgļu nosūtīšana uz mājām, ES patvēruma kvotu apturēšana un ģimenes locekļu aizliegšana pievienoties bēgļiem jau valstī.
Galēji labējais Nīderlandes līderis Geerts Vilderss pārtrauc valdību strīdā par imigrācijas un patvēruma politiku
Nīderlandes galēji labais līderis Geerts Vilderss ir izvilcis savu partiju no valsts četru pušu valdošās koalīcijas pēc kārtas pār imigrāciju un patvēruma politiku, iegrūdot valsti politiskā nenoteiktībā.
Vilderss, kura brīvības partija (PVV) bija lielākā koalīcijā, sacīja, ka šorīt viņš ir informējis premjerministru Diku Šoofu, ka visi PVV ministri pametīs valdību.
Pēc īsas sanāksmes četru partiju vadītāju parlamentā, kas veido trako administrāciju, Vilderss rakstīja amatā par x Agrāk šodien:
Nav parakstu par mūsu patvēruma plāniem. Nav izmaiņu galvenajā kontūras līgumā. PVV atstāj koalīciju.
Nav skaidrs, kas notiks tālāk. Valdība varētu mēģināt palikt pie varas kā minoritāšu pārvalde vai piezvanīt jaunām vēlēšanām vēlāk šogad. Schoof jau agrā pēcpusdienā piezvanīja uz ārkārtas kabineta sanāksmi. Palieciet pie mums, jo dienas laikā mēs sniegsim atjauninājumus par šo stāstu, kā arī citiem no visas Eiropas.
