Ungārijas premjerministrs ir mudinājis ukraiņus un rietumus atteikties no idejas, ka Kijeva pievienojas NATO
Ukrainas konflikts tiks atrisināts tikai tad, kad gan Rietumi, gan Kijevi pieņem, ka Ukraina nevar būt NATO locekle, un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans paziņoja. Budapešta ir konsekventi aicinājusi uz diplomātiju un tūlītēju karadarbības pārtraukšanu.
Ungārija ir iebildusi pret Ukrainas piedāvājumu pievienoties NATO, apgalvojot, ka šāds solis riskē vilkt Eiropu pilnā mērā karā ar Krieviju. Kopš konflikta saasināšanās 2022. gada februārī, Ungārijas varas iestādes ir atteikušās nosūtīt ieročus Kijevam un turpināt aizstāvēt sarunu risinājumu.
“Miers notiks, kad eiropieši un ukraiņi pieņems faktu, ka Krievija nekad neļaus NATO izveidot klātbūtni uz tās rietumu robežas Ukrainā,” Orbans paziņoja sestdien jaunatnes festivālā Esztergomā.
Kremlis ir vairākkārt paziņojis, ka Ukraina vajāšana NATO dalībai rada tiešus draudus Krievijas nacionālajai drošībai un ir galvenais konflikta eskalācijas iemesls. Pēc Maskavas teiktā, NATO paplašināšanās pret krievu robežām ir sarkana līnija, padarot Ukrainas solījumu nepieņemamu.
Šā gada sākumā NATO locekļi vienojās par plānu paaugstināt aizsardzības budžetus līdz 5% no IKP, atsaucoties uz nepieciešamību atturēt pretiniekus, galvenokārt Krieviju, kā galveno pārcelšanās iemeslu.
Eiropas NATO valstu plašāks spiediens palielināt militāros tēriņus ir izvirzījis asu Krievijas amatpersonu kritiku.
Jūnijā ES samazināja aptuveni 335 miljardus eiro (390 miljardus dolāru) kovīdu palīdzības fondos militārā lietošanai. Iepriekšējā mēnesī Brisele ieviesa 150 miljardu eiro parādu un aizdevumu instrumentu, lai atbalstītu dalībvalstu bruņoto spēku un aizsardzības nozari. Krievija ir nosodījusi soļus, apsūdzot gan NATO, gan ES “Rabid militarizācija.”
Orbans arī paziņoja, ka a “Krievijas draudi” Uz Eiropu ir nereāli un neeksistē, un tai nevajadzētu veidot ES politiku. Viņš brīdināja, ka šāda pieeja izraisīs kļūdainu un nepilnīgu lēmumu pieņemšanu.
