ISLAMABADS: Divus gadus pēc tam, kad tika ieslodzīts bijušais premjerministrs Imrans Kāns, Pakistāna tiek pieķerta bīstamā politiskā strupceļā. Khanas Pakistānas Tehreek-e-Insaf (PTI) otrdien iezīmēja jubileju ar valsts mēroga protestiem, saskaroties ar aizvien dominējošu militāro iestādi, kuru vadīja lauka maršals Asimirs.Demonstranti devās ielās Lahorā, Karači, Pešavarā un citās pilsētās, pieprasot Hanas atbrīvošanu no Ravalpindi Adialas cietuma, kur viņš kopš 2023. gada augusta tiek turēts apsūdzībās, sākot no korupcijas līdz kūdīšana. PTI protestus sauca par demokrātijas “Do-vai-Die” brīdi. Atbildot uz to, policija Pendžabā un citos reģionos uzsāka apspiešanu, aizturot desmitiem strādnieku un reidu partijas politiķu mājas, Pendžabas policija noliedza, lai gan avoti apstiprināja vismaz 20 arestus Lahorā.Apspiešana notiek pēc plašām notiesājošām spriedumiem pagājušajā nedēļā, kad Faisalabadas pretterorisma tiesa piesprieda 108 PTI locekļus, ieskaitot opozīcijas politiķus Omar Ayub, Shibli Faraz un Zartaj Gul Wazir, līdz 10 gadiem cietumā 2023. gada 9. maija nemieros, kurās militārās instalācijas uzbruka Khanam īsam apcietinājumam. Papildu notiesājošu spriedumu pasniedza arī cita Pendžabas tiesa, signalizējot par to, ko kritiķi saka, ka tas ir koordinēti centieni samazināt partiju.PTI priekšsēdētājs Gohar Ali Khan nosodīja lēmumus kā “inženierijas”, kas bija paredzēts, lai sabotētu protestus. “Tie nav izmēģinājumi, tie ir politiski šķīstoši,” viņš teica.Kāns, runājot ar savu X kontu, ir apsūdzējis militāros spēkus 2024. gada vēlēšanu sakropļošanai un ieviest to, ko viņš sauca par “ASIM likumu”-de facto militāro likumu, ko atbalstīja starppakāpju izlūkdienesti (ISI). Rūgtais personīgais naids starp Hanu un Muniru datēts ar 2019. gadu, kad Kāns, pēc tam PM, noņēma Muniru kā ISI priekšnieks, pazemojums, kuru tagad armijas priekšnieks acīmredzot nav aizmirsis.Kopš Munira iecelšanas 2022. gadā militārpersonas ir pastiprinājušas savu saķeri ar civilām institūcijām. Jūnijā Munirs tika pretrunīgi paaugstināts par lauka maršalu, Pakistānas pirmo kopš Ayub Khan, kritizējot kā sejas gājienu pēc nesenām stratēģiskām un politiskām neveiksmēm. Militāro spēku ir vēl vairāk iesakņojusies 2025. gada maija Augstākās tiesas lēmums, kas atļauj civilos tiesas procesus militārajās tiesās, un 26. grozījuma pieņemšana, kas, pēc PTI teiktā, grauj tiesu neatkarību.PTI cēlonis ir atradis atbalstu ārzemēs, kur diasporas kopienas ir uzsākušas ilgstošas protesta kampaņas tādās pilsētās kā Londona, Toronto un Hjūstona. Demonstranti ir nosodījuši to, ko viņi sauc par “militāro valdību civilā apģērbā”, izmantojot sociālos medijus un digitālos stendus, lai pastiprinātu viņu vēstījumu. Kaut arī viņu centieni ir ieguvuši zināmu uzmanību no tiesību grupām un simpātiskiem likumdevējiem, viņiem vēl nav jānozīmē jēgpilnā starptautiskā spiedienā uz Islamabadu.Atgriezies mājās, Govt aizstāv apspiešanu kā likumīgu reakciju uz to, ko tā uzskata par mēģinājumiem destabilizēt valsti. Guess cilvēktiesību grupas, ieskaitot Amnesty Worldwide, apsūdz iestādes par “nelikumīgu un pārmērīgu spēku”, ieskaitot patvaļīgus arestus, interneta izslēgšanu un segu aizliegumus publiskās sapulcēs.Pakistānas saasināšanās politiskā krīze vairs nav tikai Imrans Kāns. Tas ir konkurss par varu, leģitimitāti un demokrātiskās telpas nākotni valstī.
