Finanšu ministrs Fransuā Filips Šampaņs (François-Philippe Champagne) saka, ka jaunais Starptautiskā Valūtas fonda ziņojums liecina, ka, lai gan globālā ekonomika izrāda noturību pret ASV tarifiem, tirdzniecības nenoteiktība to kavē.
Šonedēļ Šampanietis atrodas Vašingtonā, lai piedalītos G7 un G20 finanšu ministru rudens sanāksmēs un Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas grupas ikgadējā sanāksmē.
“Pasaule meklē stabilitāti un paredzamību, un Kanāda noteikti nāk prātā, kad uz to raugāties,” intervijā laikrakstam The Canadian Press SVF galvenajā mītnē Vašingtonā sacīja Šampaņs.
“Acīmredzot pasaules ekonomikā ir daudz izaicinājumu, taču cilvēki šobrīd meklē, kā kopā kā G7… kā mēs varam samazināt nenoteiktības līmeni.”
SVF paziņoja, ka otrdien globālā izaugsme ir bijusi gausa, taču tā nav tik slikta, kā prognozēts iepriekš. Aģentūra brīdināja, ka ASV lielie tarifi joprojām rada riskus un kopējā ekonomiskā vide ir nestabila.
Tiek prognozēts, ka globālā izaugsme palēnināsies no 3,3 procentiem 2024. gadā līdz 3,2 procentiem 2025. gadā un 3,1 procentam 2026. gadā.
Saņemiet ikdienas nacionālās ziņas
Saņemiet dienas populārākās ziņas, politikas, ekonomikas un aktuālo notikumu virsrakstus, kas tiek piegādāti jūsu iesūtnē reizi dienā.
“Riski ir vērsti uz negatīvo pusi,” teikts SVF ziņojumā. “Ilgstoša nenoteiktība, lielāks protekcionisms un darbaspēka piedāvājuma satricinājumi varētu samazināt izaugsmi. Fiskālā ievainojamība, iespējamās finanšu tirgus korekcijas un iestāžu erozija varētu apdraudēt stabilitāti.”
Kanādu smagi skāruši daudzi ASV prezidenta Donalda Trampa tarifi, un SVF prognozēja, ka tās izaugsme šogad palēnināsies līdz 1,2 procentiem.
SVF prognozēja, ka Kanāda nākamgad atkal varētu kļūt par otro visstraujāk augošo G7 ekonomiku — apsteidzot Apvienoto Karalisti un aiz ASV — par 1,5 procentiem.
Taču šī prognoze ir ievērojami zemāka nekā SVF pagājušajā gadā publicētajā pirmstarifu ziņojumā, kurā Kanādai tika prognozēts 2,4 procentu pieaugums 2025. gadā.
Tirdzniecības nenoteiktība joprojām met ēnu uz Kanādas ekonomiku, neraugoties uz premjerministra Marka Kārnija un Kanādas amatpersonu pastāvīgajiem centieniem atrast Trampa tarifu atkāpi.
Prezidents palielināja nodevas Kanādai līdz 35 procentiem precēm, kas neatbilst Kanādas, ASV un Meksikas nolīgumam par tirdzniecību. Kanādas rūpniecību apgrūtina arī atsevišķi ASV tarifi tēraudam, alumīnijam, automašīnām, vara un zāģmateriāliem.
Tramps ir ieviesis vairākus citus tarifus, ko viņš vēlas uzlikt, tostarp nodevas farmācijas un kosmosa produktiem.
Kārnijs tikās ar Trampu Baltajā namā 7. oktobrī. Lai gan šīs tikšanās rezultātā netika panākta vienošanās, Kanādas un ASV tirdzniecības ministrs Dominiks Leblāns šonedēļ ir atgriezies Vašingtonā, lai turpinātu sarunas ar augstajām ASV amatpersonām, sacīja viņa pārstāvis Žans Sebastjens Komo.
Pasaules ekonomika pielāgojas jaunai un neparedzamai tirdzniecības kārtībai, sacīja Šampaņs, un visi G7 partneri, pielāgojoties, saskaras ar fiskāliem ierobežojumiem. Viņš teica, ka pārejas ātrums, apjoms un mērogs ir bijis bezprecedenta.
Šampaņs sacīja, ka SVF ziņojums “mudina” valdības ievērot fiskālo disciplīnu, vienlaikus veicot kapitālieguldījumus ekonomikas izaugsmē.
“Un tas ir tieši tas, ko mēs darām Kanādā, lai nodrošinātu ilgtermiņa labklājību,” viņš teica.
Kārnija vadībā esošie liberāļi, kuri pavasara vēlēšanās aģitēja ar savām fiskālajām prasmēm un spēju orientēties Trampa administrācijā, gatavojas iesniegt savu pirmo budžetu 4. novembrī.
Šampanietis solīja, ka gaidāmais budžets piedāvās “paaudžu investīcijas” Kanādas celtniecībā.
Otava ir piedāvājusi tikai dažus piemērus par to, kas gaidāms budžetā: iepriekš aizpildītas nodokļu deklarācijas lielākam skaitam cilvēku ar zemiem ienākumiem, pastāvīgs finansējums valsts skolu ēdināšanas programmai un “Canada Sturdy” caurlaides atgriešana parkiem un muzejiem.
Kārnijs arī plāno sadalīt federālo budžetu kapitāla un darbības izdevumu plūsmās, lai līdz 2028.-2029.gadam līdzsvarotu darbības budžetu.
Premjerministrs ir apsolījis samazināt valsts dienestu, jo Otava plāno samazināt šos darbības izdevumus. Lai gan Šampaņs nesniedza nekādus mājienus par to, kur šie samazinājumi varētu notikt, viņš sacīja, ka kanādieši saprot nepieciešamību tērēt mazāk un ieguldīt vairāk.
Kanādas ekonomikai ir jāpagriežas no atkarības uz noturību, sacīja Šampaņs. Viņš teica, ka tai ir spēcīga bāze, norādot uz vairākiem tirdzniecības nolīgumiem, kritiskajiem minerāliem, enerģijas resursiem un kvalificētu darbaspēku.
“Īstermiņā ir satricinājumi,” viņš teica. “Taču es esmu ļoti pārliecināts par Kanādas nākotni un mūsu kā nācijas turpmāko labklājību.”
&kopija 2025 The Canadian Press
