Ķīnas krasta apsardze ir sagrābusi niecīgu smilšu krānu Dienvidķīnas jūrā, ziņo valsts plašsaziņas līdzekļi, saasinot reģionālo strīdu ar Filipīnām.
Valsts raidorganizācijas CCTV izlaida četru virsnieku attēlus, valkājot visu melno un turot Ķīnas karogu, Streatly salās stāvēja uz strīdīgā Sandy Cay rifa.
CCTV sacīja, ka Ķīna ir “īstenojusi jūrniecības kontroli un refs ir izmantojusi suverēnu jurisdikciju” rifā agrāk aprīlī.
Gan Ķīna, gan Filipīnas ir izvirzījušas prasības dažādās salās. Filipīnas vēlāk svētdien paziņoja, ka tā ir nolaidusies uz trim smilšu krastiem, atbrīvojot virsnieku tēlu, kurš tur savu valsts karogu, kas imitēja ķīniešu fotoattēlu.
Nav skaidrs, vai viena no Sandbanks, uz kuru piezemējās Filipīnu drošības spēki, bija arī Sandy Cay.
Paziņojumā Nacionālā darba grupa West Filipīnu jūra (NTF-WPS) paziņoja, ka tā bija lieciniece “nelikumīgai klātbūtnei” Ķīnas krasta apsardzes kuģim 1000 jardus (914 metru) no vienas no smilšu krastiem, kā arī septiņiem Ķīnas milicijas kuģiem.
“Šī operācija atspoguļo Filipīnu valdības nelokāmo centību un apņemšanos atbalstīt valsts suverenitāti, suverēnās tiesības un jurisdikciju Filipīnu rietumu jūrā,” teikts paziņojumā.
Strīds starp abām tautām ir saasinājies ar Biežas konfrontācijas ieskaitot kuģus, kas saduras un rāpo.
Sandijs Kajs atrodas netālu no Filipīnu militārā priekšposteņa Thitu salā, Pazīstams arī kā Pag-ASA, kuru Manila, kā ziņots, izmanto, lai izsekotu ķīniešu kustības šajā apgabalā.
Nav pazīmju, ka Ķīna pastāvīgi aizņem 200 kvadrātmetru salu, un tiek ziņots, ka krasta apsardze ir aizgājusi.
Baltais nams sacīja, ka ziņojumi par to, ka Ķīna sagrābj rifu, “dziļi attiecas uz, ja patiesa”.
Komentāros, par kuriem ziņo Finanšu laiks, ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džeimss Hevits brīdināja, ka “tādas darbības kā šīs draud reģionālajai stabilitātei un pārkāpj starptautiskās tiesības”, piebilstot, ka Baltais nams “cieši konsultējas ar mūsu pašu partneriem”.
Ķīniešu gājiens notiek, kad mēs un Filipīnu spēki veic savus ikgadējos kara scenārija treniņus – ko sauc par Balikatan vingrinājumiem. Ķīna ir kritizējusi treniņus kā provokatīvas.
Tuvākajās dienās piedalās 17 000 darbinieku. Raķetes no ASV jūras aizsardzības pretgaisa integrētās sistēmas svētdien tika atlaistas pie Filipīnu ziemeļu krastiem, sistēmas otrais tiešraides ugunsgrēks un tā pirmā izvietošana Filipīnās. Darbi ir iestatīti arī tā, lai demonstrētu ASV pretpilsētu raķešu sistēmas Nmesis.
Filipīnu militārie spēki saka, ka treniņi ir valsts aizsardzības mēģinājums, guess uzstāj, ka tie nav vērsti uz nevienu konkrētu valsti.
“Šāda veida apmācība mums ir absolūti nenovērtējama,” sacīja trešais jūras piekrastes pulka virsnieks Džons Lehane.
Vingrinājums ir palīdzējis mazināt bažas starp dažiem ASV sabiedrotajiem, ka Donalds Trumps var novērst gadu ilgo militāro atbalstu, ko tā ir sniegusi reģionā.
Pagājušajā mēnesī apmeklējot Manilu, ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets sacīja, ka Vašingtona “dubultojas” savā aliansē ar valsti un ir apņēmusies “atjaunot atturēšanu” pret Ķīnu.
Gadsimtiem ilgi Dienvidķīnas jūrā ir bijuši ķērieni virs teritorijas, guess pēdējos gados spriedze ir palielinājusies.
Ķīna apgalvo, ka līdz šim lielākā teritorijas daļa apgabalā, kuru norobežo tā dēvētā “deviņu un ņušu līnija”. Līnija sastāv no deviņām domuzīmēm, kas stiepjas simtiem jūdžu uz dienvidiem un austrumiem no tās dienvidu provinces Hainanā. Pekina ir atbalstījusi savas plašās prasības ar salu celtniecību un jūras spēku patruļas.
Konkurējošie prasītāji, piemēram, Vjetnama, Filipīnas, Taivāna, Malaizija un Bruneja, ir izvirzījuši prasības salās un dažādās jūrā.
