“Daudzām valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem no tā izrietošais šoks būtu salīdzināms ar globālu pandēmiju vai lielu bruņotu konfliktu,” viņš teica paziņojumā.
Atskatoties uz 133 valstu datiem, Starptautiskā pētnieku komanda lēš, ka USAID finansējums ir novērsis 91 miljonu nāves gadījumu jaunattīstības valstīs no 2001. līdz 2021. gadam.
Pētnieki arī izmantoja modelēšanu, lai projicētu, kā finansējums tiek samazināts par 83% – šī gada sākumā ASV valdība paziņoja skaitlis – varētu ietekmēt mirstības līmeni.
Samazinājumi līdz 2030. gadam varētu izraisīt vairāk nekā 14 miljonus, no kuriem var izvairīties nāves gadījumu, tika atklāti prognozes. Šajā skaitā bija vairāk nekā 4,5 miljoni bērnu, kas jaunāki par 5 vai aptuveni 700 000 bērnu nāves gadījumu gadā.
Salīdzinājumam, tiek lēsts, ka aptuveni 10 miljoni karavīru ir nogalināti I pasaules kara laikā.
Pētnieki atklāja, ka programmas, kuras atbalstīja USAID, bija saistītas ar nāves gadījumu samazināšanos par 15% no visiem cēloņiem. Bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem, nāves kritums bija divreiz lielāks par 32%.
Tika konstatēts, ka USAID finansējums ir īpaši efektīvs, lai novērstu novēršamus nāves gadījumus no slimībām.
No HIV/AIDS bija par 65% mazāk nāves gadījumu valstīs, kuras saņēma augstu atbalsta līmeni, salīdzinot ar tiem, kuriem ir mazs USAID finansējums, atklāts pētījums.
Malārijas un novārtā atstāto tropisko slimību nāves gadījumi līdzīgi tika samazināti uz pusēm.
“Laiks palielināt”
Pēc USAID izķidāšanas, vairāki citi lielākie donori, tostarp Vācija, Lielbritānija un Francija, sekoja šim piemēram, paziņojot par plāniem samazināt ārvalstu palīdzības budžetus.
Šie palīdzības samazinājumi, jo īpaši Eiropas Savienībā, varētu izraisīt “vēl vairāk papildu nāves gadījumu nākamajos gados”, sacīja Isglobalas līdzautore Caterina Monti.
Dīvainas prognozes par nāves gadījumiem tika balstītas uz pašreizējo solītā palīdzības daudzumu, tāpēc varētu ātri samazināties, ja situācija mainīsies, uzsvēra pētnieki.
Desmitiem pasaules līderu šonedēļ tiekas Spānijas pilsētā Seviljā uz lielāko palīdzības konferenci desmit gadu laikā. Tomēr ASV to neapmeklēs.
“Tagad ir pienācis laiks palielināt mērogu, nevis samazināt atpakaļ,” sacīja Rasella.
Pirms tā finansējuma samazināšanas USAID veidoja 0,3% no visiem ASV federālajiem izdevumiem.
“ASV pilsoņi dod ieguldījumu aptuveni 17 centus dienā USAID, apmēram USD 64 (105 USD) gadā,” sacīja pētījuma līdzautors Džeimss Makinko no Kalifornijas Universitātes Losandželosas.
“Es domāju, ka lielākā daļa cilvēku atbalstītu turpinātu USAID finansējumu, ja viņi zinātu, cik efektīvs tik mazs ieguldījums var būt miljonu dzīvību glābšana.”
-Agence France-Presse
