Pirmais kara ievainotais Gazan bērns ierodas Lielbritānijā ārstēšanai

Majids Šaghnobi nevar ēst vai runāt tā, kā viņš bija pieradis. Viņš nevar pasmaidīt.

Wager ar savainoto muti, kuru pārklāja ķirurģiska maska, viņa acis staroja, kad viņš ieradās Londonas Hītrovas lidostā lidojumā no Kairas kopā ar māti, brāli un mazo māsu.

“Es priecājos atrasties Anglijā un saņemt ārstēšanu,” man teica 15 gadus vecais jaunietis.

Viņš mēģināja saņemt humāno palīdzību Kuveitas apgabalā Gazas ziemeļdaļā pagājušā gada februārī, kad tuvumā eksplodēja Izraēlas tvertnes apvalks, satricinot viņa žokļa kaulu un ievainojot kāju.

“Viens no maniem draugiem man palīdzēja un aizveda uz slimnīcu,” viņš saka. “Viņi domāja, ka esmu miris. Man bija jāpārvieto ar roku, lai parādītu viņiem, ka esmu dzīvs.”

Ārsti Gazā izglāba dzīvību, un Majids vairākus mēnešus pavadīja slimnīcā, elpojot caur traheostomijas cauruli, pirms viņš tika evakuēts uz Ēģipti šī gada februārī – ar Izraēlas atļauju – turpmākai ārstēšanai.

Tagad viņš darbojas Lielbritānijā, lai operētu Lielā Ormond Road Bērnu slimnīcu Londonā, lai atjaunotu sejas funkciju.

Viņš ir pirmais Gazan bērns, kurš ieradās Lielbritānijā, lai ārstētu kara ievainojumus, gandrīz divus gadus konfliktā, kurā, kā ziņots, ir nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 50 000 bērnu, Saskaņā ar ANO bērnu labdarības organizāciju, UNICEFApvidū

Viņa ierašanās seko mēnešiem ilgi brīvprātīgo medicīnas speciālistu grupas, kuri 2023. gada novembrī sanāca kopā, lai izveidotu projektu Pure Hope, kas palīdz ievainotajiem un slimiem Gazan bērniem nokļūt Lielbritānijā ārstēšanai. To finansē privāti ziedojumi.

“Apvienotajā Karalistē atrodas dažas no labākajām pediatrijas iespējām pasaulē, tomēr, kamēr tādas valstis kā ASV, Beļģija, Itālija, Šveice un daudzas citas ir pastiprinājušās, lai palīdzētu, Lielbritānijai vēl nav jādara tas pats,” saka Challenge Pure Hope.

Majidas ierašanās Lielbritānijā notiek mazāk nekā nedēļu pēc premjerministra sera Keira Starmera apsolīja evakuēt Vairāk smagi ievainoti bērni, lai gan valdība ir publiskojusi dažas detaļas par plānu.

Majidas medicīnas komanda – visi strādā bez maksas – ietvers galvaskausa, plastmasas un ortodontiskos ķirurgus ar slimnīcu rēķiniem, kas apmaksāti ar privātiem ziedojumiem.

“Ja mēs spējam viņam dot seju un žokli, kuru viņš var izmantot, tad tas nebūs pilnīgi normāli, wager, cerams, ka viņš varēs sevi pabarot un runāt, un viņa sejas izteiksmes būs labākas,” saka vadošais ķirurgs Noor Ul Owase Jeelani, pediatriskās neiroķirurģijas profesors Lielā Ormonda ielā.

“Cerams, ka tas ļoti ietekmēs to, kā viņš dzīvo, un uz savu nākotni.

“Mēs ceram, ka nākamajos mēnešos mēs varēsim palīdzēt vēl daudziem bērniem, piemēram, viņam. Tā ir mūsu kolektīvā morālā atbildība.”

Ārsti no slimnīcas iepriekš ir ārstējuši pacientus no Ukrainas, un pagājušajā gadā palīdzēja atdalīt dvīņus Izraēlā.

Profesors Jeelani ir vīlies, ka ir pagājis tik ilgs laiks, lai pirmais bērns no Gazas tiktu ārstēts no kara ievainojumiem Lielbritānijā.

“Kā ārsts un kā cilvēks es īsti nesaprotu, kāpēc mums ir nepieciešami vairāk nekā 20 mēneši, lai nokļūtu šajā posmā,” viņš saka.

Projekts Pure Hope ir identificējis 30 kritiski ievainotus bērnus Gazā, kuri cer palīdzēt nogādāt Lielbritānijā. Tajā teikts, ka valdības paziņojums ir “būtisks un ilgstošs”, wager laiks ir būtisks.

“Katru kavēšanās dienu riskē ar bērnu dzīvi un nākotni, kuri ir pelnījuši iespēju dzīvot, atgūties un atjaunot dzīvi,” sacīja tā līdzdibinātāja Omars Dins.

Aprīlī brīvprātīgo grupa nodrošināja vīzas divām meitenēm -13 gadus vecajai Rāmai un piecgadīgajai Ghenai-ar mūža medicīniskajiem apstākļiem arī privāti finansēja operācijas Lielbritānijā.

Viņi bija atvests uz Londonu Pēc evakuācijas uz Ēģipti no Gazas, kur, iznīcinot tur esošo veselības aprūpes sistēmu, viņi nesaņēma nepieciešamo ārstēšanu.

Kopš es viņus satiku maija sākumā, Rāma ir uzlicis svaru, un Ghena, kas bija dziļi traumēta un atsaukta, ir manāmi rotaļīgāka.

Ghenai ir bijusi lāzera operācija, lai mazinātu spiedienu viņas kreisajā acī, kuru viņai bija dangers zaudēt. Un Rāma ir veikusi izpētes operāciju nopietnam zarnu stāvoklim.

Abām meitenēm klājas labi, saka viņu mātes.

Wager viņi ir slimi ar satraukumu – to ir grūti ēst un gulēt – par ģimenes locekļiem, kas palikuši Gazā, kuri tagad cenšas sevi pabarot.

“Šeit ir labāk nekā Gaza,” man saka Rama. “Nav bumbu un nav bailes.”

Wager draugi viņai ziņo no Gazas, sakot, ka viņi nav atraduši maizi 10 dienas, un viņa saka, ka viņas vecākais brālis guļ uz ielas pēc pirmās viņa mājas un pēc tam viņa telts, tika bombardēti.

“Viņi ir izsalkuši. Tāpēc es arī negribu ēst. Es jūtu, ka joprojām esmu tur kopā ar viņiem,” sacīja Rāma.

Neatbalstītie eksperti sacīja, ka šonedēļ ir pieaugoši pierādījumi, ka plaši izplatīta bada, nepietiekams uzturs un slimības palielina ar badu saistīto nāvi starp 2,1 miljonu palestīniešu Gazā.

Majids, kurš guva dzīves mainīgus ievainojumus, mēģinot iegūt ēdienu savai ģimenei, ir noraizējies arī par diviem brāļiem, kas joprojām atrodas Gazā.

“Man ir bail, ka viņi mirs, vai kaut kas ar viņiem notiks,” viņš saka. “Es tikai gribu, lai viņi būtu droši.”