ReutersKrievijas prezidents Vladimirs Putins ir uzaicinājis Ukrainu piedalīties “tiešajās sarunās” 15. maijā, stundas pēc tam, kad Eiropas vadītāji mudināja Maskavu piekrist 30 dienu pamierināšanai.
Kremļa retā televīzijas vēlu vakara adresē Putins sacīja, ka Krievija meklē “nopietnas sarunas”, kuras mērķis ir “virzīties uz ilgstošu, spēcīgu mieru”.
Iepriekš sestdien Lielbritānijas premjerministrs sers Keirs Starmers devās uz Kijevu kopā ar kolēģiem no Francijas, Vācijas un Polijas, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju, lai apņemtu beznosacījumu pamieru, sākot no pirmdienas.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs vēlāk sacīja, ka Maskavai “tas būtu jādomā caur”, guess brīdināja, ka “mēģinājums mūs spiediens ir diezgan bezjēdzīgs”.
Savā paziņojumā Putins sacīja, ka viņš “neizslēdz” iespēju, ka sarunas var izraisīt Krieviju un Ukrainu, vienojoties par “jaunu pamieru”.
Krievijas līderis sacīja, ka ierosinātās sarunas būtu jānotiek Turcijas pilsētā Stambulā, kā tās ir bijušas iepriekš, un ka viņš svētdien runās ar Turcijas prezidentu Recep Tayyip Erdogan, lai apspriestu detaļas.
Kijevs nav atbildējis uz ielūgumu.
Ukrainas galvaspilsēta sestdien spēlēja saimnieku seram Keiram, Francijas Emanuelam Makronam, Vācijas Frīdriham Mercam un Polijas Donaldam Tuskam, kas veido daļu no “Vēlēšanās koalīcija” – valstu grupa, kas apņēmusies atbalstīt Ukrainu.
Līdztekus Ukrainas prezidentam Volodymyr Zelensky viņi piedalījās kopīgā preses konferencē.
Līderi brīdināja, ka Krievijas enerģijas un banku sektoriem tiks uzlikti “jaunas un apjomīgas” sankcijas, un Putins nepiekrīt beznosacījumu 30 dienu pamierināšanai “gaisā, jūrā un uz sauszemes”.
Getty PicturesViņi arī sacīja, ka ir pārrunājuši priekšlikumu ar Donaldu Trumpu. Sers Keirs vēlāk stāstīja BBC ASV prezidents bija “pilnīgi skaidrs”, ka viņu ierosinājums par tūlītēju pamieru bija “pieprasījums, kas jāizpilda”.
Pēc sanāksmes Zelenskis pateicās sapulcinātajiem vadītājiem par “stāvēšanu ar” Ukrainu.
“Šodien mēs koncentrēsimies uz to, kā veidot un garantēt reālu un ilgstošu drošību,” viņš teica.
Atbildot uz priekšlikumu, Kremļa Peskovs sacīja: “Tā ir jauna attīstība. Guess mēģinājums mūs spiediens ir diezgan bezjēdzīgs.”
Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļi arī citēja viņu, sakot, ka Eiropas paziņojumi ir “parasti konfrontējoši, nevis cenšamies mēģināt atdzīvināt mūsu attiecības”.
Maskava jau iepriekš ir teicis, ka pirms apsvēršanas par pamieru Rietumiem vispirms ir jāpārtrauc militārā palīdzība Ukrainai.
Putins vēlāk izteica savu paziņojumu, kad video redzami žurnālisti, kas salikti zālē Kremļa iekšpusē.
“Šis būtu pirmais solis ceļā uz ilgtermiņa, ilgstošu mieru, nevis prologu vairāk bruņoto karadarbību pēc tam, kad Ukrainas bruņotie spēki saņem jaunus bruņojuma un personāla, pēc drudžainas tranšejas rakšanas un jaunu komandu amatu izveidošanas,” viņš sacīja.
“Kam ir vajadzīgs tāds miers?”
Putins arī apsūdzēja Ukrainu par to, ka viņš vairākkārt nav reaģējis uz vairākiem Maskavas priekšlikumiem, ieskaitot 30 dienu apstāšanās uzbrukumos enerģijas infrastruktūrai Un pagājušajā mēnesī Lieldienu pamiersApvidū
Vēl viens pamiers Putins bija apzīmēts ar to, ko viņš pavēlēja aprīlī sakrist ar Otrā pasaules kara piemiņām. Tas beidzās sestdien pusnaktī vietējā laikā (21:00 GMT).
Kijevs bija noraidījis vienpusējo trīs dienu pamieru, nosaucot to par “teātra izrādi”. Tā vietā Zelenskis atkārtoja aicinājumus uz ilgāku pamieru vismaz 30 dienu laikā.
Kamēr tas redzēja cīņas samazināšanos, katra puse apsūdzēja otru par pārkāpumiem.
Ceturtdien – tajā pašā dienā domājamā pamiers stājās spēkā – Ukraina apsūdzēja Krieviju vairāk nekā 730 pārkāpumos un sacīja, ka tā reaģē “atbilstoši”.
Krievijas aizsardzības ministrija uzstāja, ka pamiers tiek novērots, pirms apsūdzēja Ukrainu par 488 pārkāpumiem.
“Neskatoties uz visu, mēs piedāvājam Kijevas varas iestādēm atsākt sarunas … atsākt tiešās sarunas, un es stresu, bez jebkādiem priekšnoteikumiem,” sestdien sacīja Putins.
Pēdējās tiešās sarunas starp Maskavu un Kijevu notika 2022. gadā, un gadā Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
