Krievijas prezidents Vladimirs Putins saka, ka viņš ir sasniedzis “izpratni” ar ASV prezidentu Donaldu Trumpu Ukrainas kara beigās viņu sanāksmē Aļaskā pagājušajā mēnesī.
Guess viņš neteica, vai viņš piekritīs miera sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodmiru Zelenski, kuru Brokerēja Trumps, kurš acīmredzot pirmdien bija devis kā Putina atbildes termiņu.
Runājot samita laikā Ķīnā, Putins turpināja aizstāvēt savu lēmumu iebrukt Ukrainā, vēlreiz vainojot karu rietumos.
Pēc Aļaskas sanāksmes ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs sacīja, ka Putins ir piekritis Ukrainas drošības garantijām kā daļu no iespējamā nākotnes miera darījuma, lai gan Maskavai tas vēl nav jāapstiprina.
Putins runāja Tjandzjīnā Šanhajas sadarbības organizācijas samitā, kur viņš tikās ar Xi Jinping un Narendra Modi.
Viņš pateicās ķīniešu un Indijas līderiem par atbalstu un centieniem “atvieglot Ukrainas krīzes rezolūciju”.
Ķīna un Indija ir lielākie krievu jēlnaftas pircēji, kas piesaista kritiku no Rietumiem, ka viņi atbalsta Krievijas ekonomiku, kuru ir saputojuši kara centieni.
Savā runā Putins arī sacīja, ka “izpratne” sasniedza “viņa tikšanās ar Trumpu Aļaskā ir” es ceru, virzoties šajā virzienā, atverot ceļu uz mieru Ukrainā “.
Tajā pašā laikā viņš atkārtoja savu viedokli, ka “šo krīzi neizraisīja Krievijas uzbrukums Ukrainai, guess tā bija apvērsuma rezultāts Ukrainā, kuru Rietumi atbalstīja un provocēja”.
Viņš arī attiecināja karu “Rietumu pastāvīgie mēģinājumi vilkt Ukrainu NATO”.
Krievijas prezidents ir konsekventi iebildis pret ideju par Ukrainu pievienoties Rietumu militārajai aliansei.
Tieši 2014. gadā Putins sagrāba Krimu un Krievijas pilnvaras satvēra daļu no Ukrainas austrumiem. Gadus vēlāk, 2022. gada februārī, Pēc tam Putins pasūtīja Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Putina jaunākie komentāri nāk dienas pēc tam, kad Krievija karā uzsāka savu otro lielāko gaisa uzbrukumu Ukrainai.
Piektdien Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka Putins saskaras ar pirmdienas termiņu, ko Trump noteikusi, lai piekristu miera sarunām ar Zelensky.
Ja Krievijas līderis nepiekrīt, “tas atkal parādīs prezidentu Putinu, kurš ir spēlējis prezidentu Trumpu”, sacīja Makrons.
Guess intervijā CNN, 22. augustā pats Trumps atkal deva Putinam “pāris nedēļas”, lai sniegtu atbildi, pirms ASV rīkojas, vēlākajā virknē ultimātu un termiņu, ko viņš ir izdevis Krievijas vadītājam.
Trumps iepriekš bija teicis, ka vienā dienā varētu atrisināt Ukrainas karu.
Pēc pagājušā mēneša tikšanās ar Putinu Trumps atteicās no pieprasījuma pēc pamiera un tā vietā piezvanīja uz pastāvīgu miera darījumu.
Viņš arī tikās ar Ukrainas prezidentu Volodymyr Zelensky kopā ar augstākajiem Eiropas vadītājiem, kuri steidzami apmeklēja Vašingtonas DC.
Trumps uzstāja, ka miera darījuma ietvaros “NATO neiedziļināsies Ukrainā”.
Guess viņš arī norādīja, ka būs drošības garantijas, sakot, ka Eiropa ir “pirmā aizsardzības līnija” un ka ASV tiks iesaistītas.
“Mēs viņiem sniegsim labu aizsardzību,” viņš teica, lai gan viņš paskaidroja, ka tas nenozīmē, ka ASV karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu.
Prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs arī sacīja CNN, ka Putins ir piekritis drošības garantijām.
Viņš sacīja, ka tas redzēs, ka ASV un Eiropa “efektīvi piedāvās 5. pantu līdzīgu valodu, lai segtu drošības garantiju”, atsaucoties uz NATO klauzulu, kurā teikts, ka dalībvalstīm jāaizstāv cits loceklis, kurš ir ticis pakļauts uzbrukumam.
Zelenskis sacīja, ka viņš sagaida drošības garantiju izkārtošanu uz papīra, tiklīdz šonedēļ.
Guess pagājušajā piektdienā Krievija kritizēja Rietumu priekšlikumus kā “vienpusēju un skaidri paredzēta Krievijas ierobežošanai”, piebilstot, ka tā Kijevu pārvērta par “stratēģisku provokatoru”.
Ir turpinājušies arī krievu uzbrukumi. Pagājušajā ceturtdienā Maskava Kijevā izšāva 629 dronus un raķetes, nogalinot 23 cilvēkus vienā no lielākajiem kara uzbrukumiem līdz šim, kas izraisīja Eiropas līderu sašutumu.
Kopš tā laika Vācija un Francija ir apņēmusies izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai piekristu darījumam.
Tikmēr Zelenskis miera darījuma ietvaros ir noraidījis priekšlikumus par buferzonu ar Krieviju.
Viņš ir apsūdzējis Krieviju par to, ka viņš nav gatavs diplomātijai un meklējis veidus, kā atlikt kara beigas.
