Entonijs Albānietis vairāk ir darba kaukāza būtne nekā pasaules skatuve.
Guess, ieejot otrajā premjerministra amatā, ir skaidras pazīmes, ka trīs gadus pēc tam viņš atrod kājas.
Privātajos brīžos viņš atzīs, cik lielā mērā viņa izcelsme darba kustībā ir veidojusi viņa diplomātijas doktrīnu.
Tās pamatā tas ir par mierīgu attiecību veidošanu, vienprātības atrašanu jautājumos un kad ir pienācis laiks izteikties, to darot līdzīgi domājošiem sabiedrotajiem.
Divu Izraēlas ministru sankcijas nakšņošana piedāvā vēl vienu viņa pieejas piemēru darbībā.
Stāvot līdzās Apvienotajai Karalistei, Kanādai, Jaunzēlandei un Norvēģijai, Austrālijā izdeva sankcijas pret diviem pretrunīgi vērtētajiem Izraēlas valdības locekļiem, drošības ministru Itamar Ben-Gvir un finanšu ministru Bezalel Smotrich.
Sauja tautu, ieskaitot Austrāliju, uzliek sankcijas Itamar Ben-Gvir (pa kreisi) un Bezalel Smotrich. (Reuters: Abir Sultan)
Ārlietu ministrs Penijs Vongs Rietumkrastā raksturoja vīriešus kā “ekstrēmākos nelikumīgā un vardarbīgā Izraēlas apmetnes uzņēmuma atbalstītājus”.
Viņa sacīja, ka viņi ir ignorējuši starptautiskos zvanus un “pamudinājusi uz ekstrēmistu vardarbību un nopietnām palestīniešu cilvēktiesību ļaunprātīgu izmantošanu”.
Viņi tagad saskaras ar ceļojuma aizliegumiem un ar aktīviem sasaldētiem, taču maz ticams, ka Austrālijas iesaistīšanai būs nekāda ietekme, kas nav skaidra signāla nosūtīšana Izraēlai.
Izkāpšana ar sabiedrotajiem
Pirms divām nedēļām šņabja albāņa šķita kaitināta, kad jautāja, vai Austrālija apsver sankcijas pret Izraēlu.
“Nu, kādas ir sankcijas, kuras jūs ierosināt,” viņš atkāpās pie žurnālista.
Jautājums radās pēc viņa izmestā kabineta ministra Eda Husika, mudinot Austrāliju sekot līdzīgajiem Apvienotajai Karalistei, Francijai un Kanādai, meklējot Izraēlu par humānās palīdzības bloķēšanu Gazā.
Eds Husiks pagājušajā mēnesī aicināja Austrāliju apsvērt sankcijas pret Izraēlu. (ABC ziņas: Ians Cutmore)
Albānieši sākotnēji centās noraidīt jautājumu, sakot, ka Austrālija nenodrošina militārus aktīvus Izraēlai vai reģionam.
Nospiežot, viņš skaidri norādīja, ka ir koncentrējies uz vielu retorikā.
Tas, ko mēs kopš tā laika uzzinājām, ir tas, ka vairākus mēnešus gājieni ir bijuši aizkulisēs, lai izveidotu koalīciju.
Valdības avoti Norvēģiju uzskata par svarīgu balsi koalīcijā, ņemot vērā tās vēsturi ar Oslo vienošanos. Viņi arī domā, ka ir nozīmīgi, ka visi locekļi ir vieni no piecu acu drošības alianses, kas ir koalīcijas partija.
Ņemiet vērā, ka nav nekā maza par trūkstošo piecu acu valsti, Amerikas Savienotajām Valstīm, lai gan gan albāņi, gan Wong ir teikuši, ka Amerikas kritika par sankcijām ir paredzama.
Simbolismai ir nozīme sarežģītā konfliktā
Kopš kļūšanas par premjerministru, Albāņi ir izveidojuši krājumus attiecībās ar vadītājiem aiz slēgtām durvīm.
Viņš uzskata, ka pasaules līderu samitu un sanāksmju apmeklēšana ir veids, kā izveidot attiecības, un salīdzina to ar savām pirmajām dienām darba kustībā, viņam ir jāpiesaka vienprātība ar vienaudžiem.
Katru reizi, kad viņš ir mēģinājis ienākt Tuvo Austrumu konfliktā, viņš to vēlas darīt līdzās sabiedrotajiem, proti, Kanādai un Jaunzēlandei. Ievērojami, ka viņš pagājušajā mēnesī nolēma neizmantot Lielbritāniju, Franciju un Kanādu.
Tajā laikā Albānieši to aizstāvēja, sakot, ka Austrālija nav G7 locekle. Šodien valdība labprāt atzīmēja, ka divas no G7 valstīm atradās koalīcijā ar Austrālijas sankcijām Izraēlu.
Austrālija saprot, ka tai trūkst ietekmes Tuvajos Austrumos, it īpaši, lai rīkotos vienpusēji.
Guess, ieņemot nostāju un izdodot sankcijas, pat ja Austrālijas pusei, visticamāk, ir ļoti maza reāla ietekme, tā ir paredzēta, lai nosūtītu signālu par to, kā Austrālija redz situāciju Tuvajos Austrumos.
“Šī darbība ir daudzu mēnešu pūļu un koordinācijas rezultāts, un kopā šīs valstis sūta ziņojumu: jūs esat ignorējis starptautisko sabiedrību, un mēs to nepieļaujam,” sacīja Vongs.
Entonijs Albānietis ir atradis savas kājas uz pasaules skatuves. (AAP attēls: Miks Tsikas)
Tā mērķis ir arī nosūtīt signālu darba atbalstītājiem, kurus ir atņēmis Austrālijas reakcija uz konfliktu Gazā.
Opozīcijas ārlietu ministre Mihaelija Kašija sacīja, ka koalīcija ir nobažījusies, ka valdība ir vērsta uz Izraēlas valdību, nevis Hamas, un vēlas zināt, kā sankcijas veicinās ķīlnieku atgriešanu un miera ilgumu Tuvajos Austrumos.
Liberālais priekšnieks Endrjū Braggs devās tālāk un sacīja, ka valdība “kļūdaini”, nepareizi izmantojot “magnitskas stila” sankcijas demokrātiski ievēlētai valdībai.
Runājot ar žurnālistiem, Vongs sacīja, ka vēlētāji federālajās vēlēšanās ir skaidri norādījuši, ka vēlas saliedētu kopienu, kur viedokļu atšķirības risināja cieņas apliecinošas debates. Viņa atkal atkārtoja, ka Hamas nebija nākotnes neatkarīgā Palestīnas valstī.
Sankcijas par Rietumkrastu, nevis Gazas rīcību
Izraēlas-Gazas konflikts ir nesisis līdzi dažreiz vitrioliskās iekšpolitiskās debates, antisemītiski un islamofobiski uzbrukumi un sociālās kohēzijas sadursme.
Wong paziņojums, kas paziņo par sankcijām, skaidri norāda, ka tā ir reakcija uz darbībām Rietumkrastā, wager atzīmē “to nevar redzēt atsevišķi no katastrofas Gazā”.
Pat pirms Hamas 7. oktobra terora aktiem viņa jau bija pārveidojusi valdības politiku Tuvajos Austrumos.
2023. gada augustā Wong paziņoja, ka federālā valdība atkārtoti adoptēs terminu “okupētās Palestīnas teritorijas”, kas atbilst sabiedrotajiem un Apvienoto Nāciju Organizācijai, atsaukties uz Rietumkrastu un Gazu.
Valdība jau sen uzskatīja, ka Izraēlas centieni izveidot un paplašināt apmetnes Rietumkrastā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir nelikumīgi.
Valdības iekšējie pārstāvji uzstāj, ka pēdējo paplašinājumu “šausmas” Rietumkrastā bija pēdējais sankciju uzlikšanas izraisītājs.
Rietumkrasts ir Palestīnas teritorija, kuru aizņem Izraēla. (ABC ziņas)
Viņi saka, kas notiek Gazā un Rietumkrastā, ir divas viena un tā paša konflikta versijas, kas paredzētas, lai atņemtu palestīniešus un pārņemtu viņu zemi. Viņi apgalvo, ka bez Palestīnas zemes divu valsts risinājumu nav iespējams.
“Mēs uzskatām, ka divu valstu risinājums ir vienīgais veids, kā izbeigt vardarbības ciklu,” sacīja Vongs.
“Un nožēlojami ir arī skaidrs, ka Netanjahu valdība to noraida. Tas ir skaidrs no tās postošās militārās kampaņas Gazā – civiliedzīvotāji, kurus nogalina tūkstošiem, bērnu badā.
“Un ir arī skaidrs, ka no politikas, ieskaitot nikno apmetņu būvniecību un nesodāmību līdz kolonistu vardarbībai Rietumkrastā. Tāpat kā Izraēlas militārā paplašināšanās Gazā, nelikumīgas apmetnes un nesodāmība pret kolonistu vardarbību Rietumkrastā nodzēš divu valstu risinājuma izredzes.”
Albāniešu doktrīna saskaras ar Trumpa pārbaudi
Tā kā Austrālija uzlika sankcijas sabiedrotajiem, cerot galu galā panākt mieru, ASV vēstnieks Izraēlā vienlaikus piedāvāja izteiktu kontrastu.
Maiks Huckabee pastāstīja Bloomberg Information, ka tiek īstenota neatkarīga Palestīnas valsts vairs nebija ASV mērķisApvidū
Viņa komentāri nāk tikai dažas dienas pirms iespējamās Albānijas un Donalda Trumpa tikšanās G7 sanāksmes malā Kanādā.
Ja Albānijas doktrīna ir palīdzējusi viņam atrast savas kājas uz pasaules skatuves, pārliecinot Trumpu par tā nopelniem sagādāt līdz šim lielāko izaicinājumu.
Iekraušana
