ASV prezidents Donalds Trumps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierodas uz preses konferenci Apvienotajā bāzē Elmendorf-Richardson 2025. gada 15. augustā Ankoridžā, Aļaskā.
Endrjū Harniks | Getty Photos
Krievijas drona iebrukums Polijā tagad rada skābes pārbaudi NATO un Eiropas Savienībai.
Pirmajā šādā gadījumā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Varšava sacīja, ka tā sašāva savu un NATO lidmašīnu, lai noņemtu dažus no 19 krievu droniem, kas trešdienas rīta agrā stundā ienāca tās gaisa telpā.
Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien paziņoja, ka neplāno uzbrukt nevienam mērķim Polijā, savukārt Varšavas Rietumu sabiedrotie ātri nosodīja to, ko viņi raksturoja kā apzinātu un nepieredzētu provokāciju.
Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajani sacīja, ka var būt nepieciešami jauni ekonomiskie pasākumi pret Maskavu, lai mēģinātu piespiest Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vienoties par konflikta izbeigšanu, vēsta Reuters.
Viņa komentāri nāk, jo tiek saprasts, ka Eiropas Savienības amatpersonas izlīdzina 19. sankciju paketi pret Krieviju.
Savā ikgadējā arodbiedrības uzrunā trešdien Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leyen sacīja, ka bloks ir paredzēts paātrināt centienus pārtraukt visus Krievijas fosilā kurināmā pirkumus un apspiest Maskavas ēnu naftas kuģniecības floti.
Policija un armija pārbauda kaitējumu mājai, kuru iznīcināja gruži no nošauta Krievijas drona Wyryki-Wola ciematā, Polijas austrumos, 2025. gada 10. septembrī.
Wojtek Radwanski | AFP | Getty Photos
Tikmēr ASV prezidents Donalds Trumps piedāvāja neskaidru reakciju uz aizdomās turamo dronu uzbrukumu.
“Kas ir ar Krieviju, pārkāpjot Polijas gaisa telpu ar droniem? Šeit mēs ejam!” Trumpot minētais Trešdienas vakarā sociālo mediju ierakstā, sīkāk neizstrādājot.
Trumps jau iepriekš ir lūdzis ES trāpīt Ķīnai un Indijai ar tarifiem līdz 100% salīdzinājumā ar valstu Krievijas naftas pirkumiem, cenšoties samazināt lielu ieņēmumu avotu, finansējot Putina kara mašīnu.
Drona siena
Guntrams Volfs, Briselē bāzētās ideju laboratorijas Bruegel vecākais kolēģis, sacīja, ka Krievijas drona iebrukums Polijā atkārtoti apstiprina nepieciešamību Eiropas vadītājiem finansēt tā saukto “dronu sienu”. Tas attiecas uz zvaniem, lai izveidotu slāņainu gaisa aizsardzības vairogu, izmantojot un nesaistītos transportlīdzekļus, lai aizsargātu bloka gaisa telpu no Krievijas.
Lietuvas Andrius Kubilius, Eiropas aizsardzības komisārs, minētais Trešdien blokam “steidzami jāattīsta” drona siena gar visu ES visu austrumu flangu, to šobrīd nosaucot par “vissvarīgāko kopējo flagmaņu projektu”.
Volfs sacīja, ka ieguldīšana gaisa aizsardzībā ir vēl svarīgāka, kā ASV kā ziņots Sagriež dažus drošības līdzekļus Eiropas armijām gar Krievijas robežu.
“Krievija apzināti pārbauda Eiropas spējas atteikties no Krievijas droniem. Tā nosūtīja 19 dronus, un tā ir daudz iemācījusies. Un viena no lielajām lietām, ko Krievija ir iemācījusies, ir tā, ka Eiropa nav gatava,” Wolff ceturtdien sacīja CNBC “Eiropas agrīnajam izdevumam”.
“Viņus notrieca patiešām augstas vērtības aprīkojums, tāpēc bija nepieciešams sagraut F-35 iznīcinātāju strūklu, kas ir simtiem miljonu ASV dolāru vērts, lai nošautu dronu, kas, iespējams, ir [worth] 100 000 USD, “sacīja Volfs.
“Tātad, tā ir skaidra neatbilstība un Eiropas valstu nespēja reaģēt ar pietiekami lētu aprīkojumu, lai to varētu uzturēt reālas, ilgtermiņa, milzīgas ielaušanās gadījumā,” viņš piebilda.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte runā ar žurnālistiem pēc televīzijas intervijas Baltajā namā ASV prezidenta Donalda Trumpa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodymyr Zelenskyy un Eiropas vadītājiem sarunu laikā, lai izbeigtu Krievijas karu Ukrainā, Vašingtonā, DC, ASV, 1825. gada 18. augustā.
Aleksandrs Drago | Reuters
Polija no savas puses bija nesen apdomīgs būt NATO augstākajam militārajam spenijam, ja to mēra kā savas ekonomikas daļu. Tika prognozēts, ka valstij, kurai ir robeža ar Ukrainu, 2024. gadā tā iztērēs 4,1percentno iekšzemes kopprodukta aizsardzībā, kam sekos attiecīgi Igaunija (3,4%) un ASV (3,4%).
NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte trešdien minētais Notiek pilnīgs Krievijas dronu iebrukuma novērtējums Polijā, pirms piebilst, ka viņš ir “patiesi pārsteigts” par to, kā sabiedrotie reaģēja uz trešdienas potenciālo uzbrukumu.
“Mums vienmēr ir jāpārliecinās, ka mēs esam vienu soli uz priekšu. Guess es domāju, ka pagājušajā naktī parādījās, ka mēs spējam aizstāvēt katru NATO teritorijas collu, ieskaitot, protams, tās gaisa telpu,” sacīja Rutte.
Par stingrākiem ekonomiskiem pasākumiem pret Krieviju Bruegel’s Wolff sacīja, ka ES nav jēgas ievērot Trumpa aicinājumu uzlikt 100% tarifus Ķīnai un Indijai.
“Es neesmu pārliecināts, ka tā ir laba ideja, ja Indijai, kā arī Ķīnai ir 100% tarifu, jo Indija, protams, ir sabiedrotā pret Ķīnu un pret autokrātijas asi. Tā ir liela Āzijas demokrātija, tāpēc es domāju, ka mums jāstrādā ar Indiju,” sacīja Volfs.
Divkāršs stratēģisks trāpījums
Runājot ar likumdevējiem trešdien, Polijas premjerministrs Donalds Tusks sacīja, ka valsts ir vistuvāk atklātajam konfliktam nekā jebkurā brīdī kopš Otrā pasaules kara.
“Fakts, ka šie droni, kas tieši apdraudēja mūsu drošību, tika pazemināti, protams, ir panākumi mūsējiem un NATO militārajiem spēkiem. Guess tas maina arī situāciju, politisko situāciju,” sacīja Tusks, saskaņā ar CNBC tulkojumu.
“Šī ir konfrontācija, ko Krievija ir paziņojusi visā brīvajā pasaulē. Un tas beidzot ir jāsaprot visiem, bez izņēmuma,” viņš piebilda.
Varšava, kas jau sen ir bijusi spēcīga Ukrainas atbalstītāja, kopš tā laika sacīja, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ceturtdien rīkos ārkārtas sanāksmi, lai pārrunātu tās gaisa telpas pārkāpumu.
Policija un armija pārbauda kaitējumu mājai, kuru iznīcināja gruži no nošauta Krievijas drona Wyryki-Wola ciematā, Polijas austrumos, 2025. gada 10. septembrī.
Wojtek Radwanski | AFP | Getty Photos
Ians Brzezinski, bijušais ASV Aizsardzības sekretāra vietnieks Eiropā un NATO politika, minētais Krievijas drona iebrukums Polijā bija “tīša aizsprosts, kas bija paredzēts, lai provocētu Poliju un pārbaudītu NATO alianses solidaritāti”.
Ja Rietumi uz uzbrukumu nereaģē piespiedu kārtā, Brzezinski sacīja, ka Putins būs guvis dubultu stratēģisku triecienu.
“Ir ļoti svarīgi, lai alianse izlēmīgi reaģētu, lai liegtu šādus panākumus, izmantojot savu dubulto trāpījumu – tādu, kas pastiprina savu preventīvo pozu un Ukrainas aizstāvēšanu. NATO sabiedrotajiem un tā partneriem vajadzētu uzlikt bargu sankciju kopumu, kas paredzēts Krievijas ekonomikas stāvēšanai,” sacīja Brzezinski.
Kopš Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO, aizsardzības alianse, jau sen ir pretojusies tiešam konfliktam ar Krieviju.
