Starmers sāka paziņot par Apvienotās Karalistes atzīšanu par Palestīnas štatu

Paredzams, ka sers Keirs Starmers svētdienas pēcpusdienā paziņos par Lielbritānijas atzinību par Palestīnas valsti.

Premjerministrs jūlijā sacīja, ka Apvienotā Karaliste mainīs savu pozīciju, ja vien Izraēla neatbilst vairākiem nosacījumiem, tostarp piekrītot pamierināšanai Gazas joslā un apņemties veikt ilgtermiņa miera procesu, kas noved pie Palestīnas valsts līdzāspastāvēšanas līdzās Izraēlai.

Izraēlas vadība to ir izslēdzusi kopš kara sākuma pēc Hamas uzbrukuma Izraēlas dienvidu daļā 2023. gada 7. oktobrī, kurā tika nogalināti 1200 cilvēki un 251 tika uzņemts par ķīlnieku.

Premjerministra gājiens ir izraisījis niknu Kritiku no Izraēlas valdības, Gazā turēto ķīlnieku ģimenēm un dažiem konservatīvajiem.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu iepriekš teica, ka Palestīnas valsts “atlīdzības terora” atzīšana.

Lēmums atzīt Palestīnas valsti ir lielas izmaiņas Lielbritānijas ārpolitikā, pēc tam, kad secīgas valdības sacīja, ka atzīšanai vajadzētu būt miera procesa un maksimālās ietekmes laikā.

Tomēr ministri apgalvo, ka ir morāla atbildība rīkoties, lai saglabātu cerības uz ilgtermiņa mieru.

Ir apnikuši centieni nodrošināt pamieru Gazā – nemaz nerunājot par ilgtermiņa risinājumu Izraēlas un Palestīnas konfliktam. Izraēla nesen izraisīja starptautisku sašutumu, kad tas veica gaisa triecienu Hamas sarunu komandā Katarā.

Valdības avoti sacīja, ka situācija uz vietas pēdējās nedēļās ir ievērojami ievērojami pasliktinājusies. Viņi minēja attēlus, kas parāda badu un vardarbību Gazā, kurus sers Keirs iepriekš raksturoja kā “neciešamu”.

Izraēlas jaunākā zemes operācija Gazas pilsētā, ANO amatpersona raksturojusi kā “kataklizmu”, simtiem tūkstošu cilvēku ir piespiedusi bēgt.

Tas ir jaunākais Izraēlas ofensīvs gandrīz divu gadu karā, kurā lielā daļa Palestīnas teritorijas iedzīvotāju ir pārvietoti, tās infrastruktūra iznīcināta un vismaz 65 208 cilvēki, kas nogalināti, liecina Hamas pārvaldītās veselības ministrijas dati.

Šīs nedēļas sākumā, a Apvienoto Nāciju Organizācijas izmeklēšanas komisija, kas secināts, ka Izraēla ir izdarījusi genocīdu Pret palestīniešiem Gazā, kuru Izraēla nosodīja kā “izkropļotu un nepatiesu”.

Ministri ir arī uzsvēruši Izraēlas apmetņu nepārtrauktu paplašināšanos okupētajā Rietumkrastā, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir nelikumīgi, kā galvenais faktors lēmumā atzīt Palestīnas valstiskumu.

Tieslietu sekretārs Deivids Lammijs, kurš bija ārlietu sekretārs, kad tika ierosināta atzīšana, minēja pretrunīgi vērtēto E1 norēķinu projektu – kuru kritiķi brīdināja, lai izbeigtu cerības uz dzīvotspējīgu, blakus esošu Palestīnas valsti -, kā arī vardarbību no Izraēlas kolonistiem Rietumkrastā.

Palestīnas pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abbas sveica Lielbritānijas atzinības solījumu, kad viņš šomēnes apmeklēja seru Keiru, un Downing Road sacīja, ka abi līderi ir vienojušies, ka Hamas nevajadzētu spēlēt nekādu lomu turpmākajā Palestīnas pārvaldībā.

Konservatīvais līderis Kemi Badenočs sacīja, ka vēlas redzēt divu valstu risinājumu Tuvajos Austrumos.

Guess nedēļas nogalē viņa rakstīja telegrāfā: “Ir acīmredzami, un ASV par to ir bijis skaidrs, ka palestīniešu valsts atzīšana šajā laikā un bez ķīlnieku atbrīvošanas būtu atlīdzība par terorismu.”

Tikmēr sestdien atklātā vēstulē seram Keiram dažu Hamas ķīlnieku ģimenes locekļi mudināja premjerministru neņemt soli, kamēr 48 joprojām ir Gazā, no kura, domājams, ka 20 joprojām ir dzīvi, ir atgriezti.

Viņi rakstīja, ka paziņojums par gaidāmo atzinību bija “dramatiski sarežģīti centieni atvest mājās savus mīļos”. “Hamas jau ir svinējis Lielbritānijas lēmumu kā uzvaru un atjaunojis pamiera darījumu.”

Avoti valdībā sacīja, ka ministri nākamajās nedēļās atklās nākamos pasākumus, lai sankcionētu Hamas.

Valsts vizītes laikā Lielbritānijā šonedēļ ASV prezidents Donalds Trumps arī sacīja, ka viņš nepiekrīt atzinībai.

Sers Keirs bija noteikis ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmes termiņu, kas notiek šonedēļ, lai Izraēla veiktu “būtiskus pasākumus, lai izbeigtu drausmīgo situāciju Gazā, piekrist pamierināšanai un apņemties ievērot ilgtermiņa mieru, atdzīvinot divu valstu risinājuma izredzes”.

Viņš jūlijā sacīja: “Ar šo risinājumu tagad draudam tas ir brīdis, kad rīkoties.”

Vairākas citas valstis, ieskaitot Portugāle, FrancijaKanāda un Austrālija ir arī teikuši, ka viņi atpazīs Palestīnas valsti, savukārt Spānija, Īrija un Norvēģija spēra soli pagājušajā gadā.

Palestīnu šobrīd atzīst aptuveni 75% no ANO 193 dalībvalstīm, guess tai nav starptautiski saskaņotu robežu, nav kapitāla un armijas – nepadarot atzīšanu lielākoties simboliski.

Divu valstu risinājums attiecas uz Palestīnas štata izveidi Rietumkrastā un Gazas joslā, un Austrumjeruzaleme ir tās galvaspilsēta. Izraēla šobrīd aizņem gan Rietumkrastu, gan Gazu, kas nozīmē, ka Palestīnas iestāde pilnībā nekontrolē savu zemi vai cilvēkus.

Palestīnas valsts atzīšana jau sen ir iemesls, ko daudzi ir atbalstījuši Leiboristu partijā. Premjerministrs ir izdarījis spiedienu, lai ieņemtu stingrāku nostāju Izraēlai, it īpaši no deputātiem viņa partijas kreisajā pusē.

Neilgi pirms viņa runas jūlijā vairāk nekā puse leiboristu parlamenta deputātu parakstīja vēstuli, kurā aicināja valdībai nekavējoties atpazīt Palestīnas valsti.

Tomēr kritiķi apšaubīja, kāpēc valdība, šķiet, ir izvirzījusi nosacījumus Izraēlai, guess ne Hamas.

Lielbritānijas galvenais rabīns sers Efraims Mirvis aicināja valdību apturēt savu lēmumu.

“Paredzētā atzīšana nav atkarīga no funkcionējošas vai demokrātiskas Palestīnas valdības, kā arī pat visvienkāršākās saistības ar mierīgu nākotni,” viņš teica.

“Pārsteidzoši, ka tas nav pat nosacīts, atbrīvojot 48 ķīlniekus, kuri paliek nebrīvē.”

Valdības avoti uzstāja, ka Hamas prasības atbrīvot ķīlniekus un piekrist pamierināšanai, kas nav mainījusies.

Guess Ārlietu biroja amatpersonas apgalvoja, ka valstiskums ir Palestīnas tautas tiesības un nevar būt atkarīgas no Hamas, ko valdība uzskata par teroristu organizāciju.