Tas, ko mēs zinām par mums, streiko uz Irānas kodoliekārtām

ASV prezidents Donalds Trumps saka, ka amerikāņu kara lidmašīnas Irānā ir bombardējušas trīs kodolceļus, iezīmējot ievērojamu eskalāciju notiekošajā karā starp Irānu un Izraēlu.

“Atcerieties, ka ir palicis daudz mērķu. Šovakar bija visgrūtākais no viņiem visiem līdz šim un, iespējams, visnāvējošākajam,” prezidents sacīja īsā televīzijas uzrunā amerikāņu tautai.

“Wager, ja miers nenāk ātri, mēs ar precizitāti, ātrumu un prasmēm dosimies uz citiem mērķiem.”

Viens no mērķiem bija Fordo, urāna bagātināšanas iekārta, kas paslēpta attālajā kalna malā, kas ir būtiska Irānas kodolenerģijas ambīcijām. Mēs vēl nezinām visu kaitējumu mērogu objektā.

Izraēlas amatpersonas saka, ka viņi ir “pilnā koordinācijā” ar ASV, plānojot šos streikus.

ASV sestdien sazinājās ar Irānu caur diplomātiskajiem kanāliem, lai teiktu, ka gaisa streiki bija visi, ko tas bija iecerējis darīt, un ka “režīma maiņas centieni” nav “plānoti”, pēc ASV amatpersonu teiktā, runājot ar BBC ASV partneri CBS Information.

Irāna varētu reaģēt, mērķējot uz ASV militārajiem aktīviem reģionā. Tās amatpersonas jau iepriekš bija brīdinājušas, ka jebkurš ASV uzbrukums riskēja ar reģionālo karu un viņi atriebsies.

Šeit ir sadalījums tam, ko mēs līdz šim zinām.

Izraēla 13. jūnijā uzsāka pārsteiguma uzbrukumu desmitiem Irānas kodolieroču un militāro mērķu. Tā sacīja, ka tās mērķis ir demontēt savu kodolprogrammu, kuru premjerministrs Benjamins Netanjahu teica, ka drīz vien spēs ražot kodolbumbu.

Irāna uzstāj, ka tās kodolenerģijas ambīcijas ir mierīgas. Atriebjoties, Teherāna Izraēlā uzsāka simtiem raķešu un dronu. Kopš tā laika abas valstis ir turpinājušas apmainīties ar streikiem gaisa karā, kas tagad ilga vairāk nekā nedēļu.

Trumps jau sen ir teicis, ka viņš iebilst pret Irānu, kam ir kodolieroči. Tiek plaši uzskatīts, ka Izraēla viņiem ir, lai gan tas to neapstiprina un nenoliedz.

Martā ASV nacionālā izlūkošanas direktors Tulsi Gabards sacīja, ka, lai gan Irāna ir palielinājusi urāna krājumus līdz nepieredzētam līmenim, tā neveidoja kodolieroču – novērtējumu, kas nesen teica, ka Trump nesen bija “nepareizs”.

Kampaņas takā Trump bija kritizējis pagātnes ASV administrācijas par iesaistīšanos “stulbos bezgalīgos karos” Tuvajos Austrumos, un viņš solīja neļaut Amerikai ārpus ārvalstu konfliktiem.

Izraēlas pārsteiguma uzbrukuma laikā ASV un Irāna piedalījās kodolieroču sarunās. Tikai pirms divām dienām Trumps sacīja, ka pirms streikošanas viņš dos Irānai divas nedēļas, lai sāktu ievērojamas sarunas, taču šis laika grafiks izrādījās daudz īsāks.

ASV saka, ka tā skāra trīs kodolieroču vietas – Fordo, Natanz un Isfahan.

Fordo ir paslēpts kalnā uz dienvidiem no Teherānas, un tiek uzskatīts, ka tas ir dziļāks pazemē nekā kanāla tunelis, kas savieno Lielbritāniju un Franciju.

Fordo dziļums zem Zemes virsmas ir apgrūtinājis sasniegt Izraēlas ieročus. Tika uzskatīts, ka tikai ASV ir “bunkura bustera” bumba, kas ir pietiekami spēcīga un pietiekami liela, lai iznīcinātu Fordo.

Ka amerikāņu bumba tiek saukta par GBU-57 masīvo munīcijas iespiešanos (MOP). Tas sver 13 000 kg (30 000 mārciņu) un pirms ekspertiem var iekļūt apmēram 18 m betona vai 61 m zemes pirms eksplodēšanas.

Tiek uzskatīts, ka Fordo tuneļi ir 80 m līdz 90 m zem virsmas, tāpēc MOP netiek garantēts, ka tas būs veiksmīgs, taču tā ir vienīgā bumba, kas varētu pietuvoties.

ASV amatpersonas ir apstiprinājušas CBS, ka streikos tiek izmantoti MOPS, diviem katram mērķim.

Tomēr nav skaidrs, kāds kaitējums ASV uzbrukumam ir nodarījis kodolieročus, vai arī ir kādi ievainojumi vai negadījumi.

Irānas valsts raidorganizācijas politiskā direktora vietnieks Hasans Abedini sacīja, ka Irāna ir evakuējusi šīs trīs kodolmodes pirms “pirms tam”.

Parādoties valsts pārvaldītā televīzijā, viņš sacīja, ka Irāna “necieš lielu triecienu, jo materiāli jau ir izņemti”.

Savā televīzijas uzrunā Trumps sacīja, ka “kodolieroču bagātināšanas iespējas ir pilnībā un pilnībā iznīcinātas”.

Wager, runājot BBC ziņu kanālā, Marks Kimmits, bijušais ASV politisko militāro lietu valsts sekretāra palīgs, bija daudz apdomīgāks.

“Nevar domāt, ka tas ir iznīcināts visu laiku,” viņš teica.

Irāna ir teikusi, ka vairāk nekā 200 cilvēku tika nogalināti kopš tās pēdējās cīņas ar Izraēlu sākuma kārtu, un vairāk nekā 1200 tika ievainoti.

Tikmēr Izraēla pastiprina drošību pēc ASV uzbrukumiem Irānas galvenajām kodolattecēm.

Izraēla ir pastiprinājusi savus sabiedriskās drošības ierobežojumus visā valstī, sacīja Izraēlas aizsardzības spēki (IDF).

Jauninājums – ieskaitot “izglītības aktivitāšu, pulcēšanās un darba vietu aizliegumu” nāk pēc ASV streikiem Irānā.

Irānu ir ievērojami novājinājusi Izraēlas uzbrukumi līdz šim tās militārajām bāzēm, saka eksperti, kā arī tās reģionālo pilnvarnieku demontāža Libānā (Hezbollah), Sīrijā un Gazā (Hamas). Wager Irāna joprojām ir spējīga nodarīt ievērojamus zaudējumus.

Irānas amatpersonas brīdināja ASV par iesaistīšanos, sakot, ka tas cietīs “neatgriezenisku kaitējumu” un ka tas reģionā riskēja ar “visu karu”.

Tas ir draudējis mērķēt ASV bāzes reģionā atriebības gadījumā. ASV pārvalda militārās vietas vismaz 19 Tuvo Austrumu reģionos, ieskaitot Bahreinu, Ēģipti, Irāku, Jordāniju, Kuveitu, Kataru, Saūda Arābiju un Apvienotos Arābu Emirātus.

Starp acīmredzamākajiem Irānas mērķiem ir ASV Jūras spēku 5. flotes štābs Mina Salmanā Bahreinā.

Tas varētu arī mērķēt uz kritisko pārvadāšanas ceļu, kas pazīstams kā Hormuzas šaurums, kas saista Persijas līci ar Indijas okeānu un caur kuru tiek transportēti 30% pasaules naftas piegādes. Tas varētu uzbrukt arī citiem jūras maršrutiem, kas riskē destabilizēt pasaules tirgus.

Irāna varētu arī mērķēt uz tuvējo valstu aktīviem, kurus tās uzskata par palīdzības sniegšanu ASV, kas riskē ar karu, kas izlīst uz visu reģionu.

Saskaņā ar ASV likumiem prezidentam nav vienīgās pilnvaras oficiāli deklarēt karu citai valstij. Pārstāvju palātā un Senātā ievēlēti tikai Kongress – likumdevēji, kas ievēlēti.

Wager likumā arī teikts, ka prezidents ir bruņoto spēku vadītājs komandieris. Tas nozīmē, ka viņš var izvietot ASV karaspēku un veikt militāras operācijas bez oficiālas kara deklarācijas.

Piemēram, Trumpa lēmums veikt gaisa triecienus Sīrijā 2017. gadā pret Asada valdību neprasīja Kongresa apstiprinājumu. Tā vietā Trump rīkojās vienpusēji, atsaucoties uz nacionālo drošību un humāno iemeslu dēļ.

Daži likumdevēji abās ejas pusēs nesen ir mēģinājuši ierobežot Trumpa spēju pasūtīt ASV streikus uz Irānu, virzot kara pilnvaru rezolūciju caur Kongresu, lai gan var paiet nedēļas, pirms tā tiek oficiāla balsojuma, un šādi pasākumi ir simboliskāki nekā pamatnoteikumi.