Irāna paziņoja, ka tā ir laidusi klajā raķetes galvenajā ASV bāzē Katarā, atriebjoties par amerikāņu streikiem galvenajās kodoliekārtās, un sprādzieni, kas zvana Dohā un šāviņiem, kas redzami virs galvas.
Katara, kas atrodas 190 km uz dienvidiem no Irānas un atrodas lielākā ASV militārā iestāde Tuvajos Austrumos, sacīja, ka tās “gaisa aizsardzība veiksmīgi pārtvēra raķešu uzbrukumu, kura mērķis ir Al Udeid gaisa bāze”.
Irānas Nacionālā drošības padome apstiprināja, ka ir vērsta uz bāzi, “reaģējot uz ASV agresīvu un nesavolīgu rīcību pret Irānas kodolieročiem un iespējām”.
Savā paziņojumā padome paziņoja, ka izmantoto raķešu skaits “ir tāds pats kā bumbu skaits, ko ASV izmantojuši”, signālā, ka tā ir kalibrējusi reakciju, lai tā būtu tieši proporcionāla.
Pēc vairāk nekā nedēļas Izraēlas streikiem par kodolieroču un militāriem mērķiem visā Irānā, Amerikas Savienotās Valstis svētdien pievienojās sabiedroto kampaņai, veicot uzbrukumus trim galvenajām Irānas kodoliekārtām, tostarp pazemes urāna bagātināšanas objektam Fordo, izmantojot masīvas bunkuru bumbas.
Ar starptautiskām bažām, ka Izraēlas kampaņa Irānā varētu izraisīt reģionālo izplatību – bažas, kuras tikai pastiprināja pēc ASV streikiem, Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc Irānas atriebības sacīja, ka “haosa spirālei ir jābeidzas”.
Irānas Drošības padome apgalvoja, ka tās “rīcība nerada draudus mūsu draudzīgajai un brālīgajai valstij Katarai”.
Wager Kataras Ārlietu ministrijas pārstāvis al-Ansari sacīja, ka viņa valsts “patur tiesības reaģēt tieši tā, lai proporcionāli šīs klajās agresijas raksturu un mērogam”.
Tās daudz lielāks kaimiņš Saūda Arābija, vēsturiski Irānas sāncense, nosodīja Teherānas uzbrukumu “spēcīgākā izteiksmē” un piedāvāja “visas tās iespējas atbalstīt Kataras māsas stāvokli visos pasākumos, kas nepieciešami”.
AFP žurnālisti pirmdienas vakarā dzirdēja sprādzienus Dohas centrā un Lusailā, uz ziemeļiem no galvaspilsētas, un redzēja šāviņus, kas pārvietojas pāri nakts debesīm.
ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka Al Udeidam “uzbruka maza un vidēja diapazona ballistisko raķešu, kuru izcelsme ir Irānā”, piebilstot, ka nav nekādu ziņu par zaudējumiem.
Ansari sacīja, ka bāze pirms laika tika evakuēta kā piesardzība.
Irānas revolucionārais gvardes korpuss sacīja, ka sešas raķetes ir skārušas bāzi, vēsta valsts plašsaziņas līdzekļi.
Irānas oficiālā preses aģentūra Irna bija ziņojusi, ka raķetes tika palaistas arī ASV bāzē Irākā, lai gan Nacionālā drošības padome savā paziņojumā nepieminēja Irāku.
Irākas drošības un militārie avoti AFP sacīja, ka Irāna nav uzbrukusi mums tur “līdz šim”.
Dienas sākumā Katara bija paziņojusi par savas gaisa telpas pagaidu slēgšanu, ņemot vērā “attīstību reģionā”, savukārt ārvalstu vēstniecības, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis, bija brīdinājusi savus pilsoņus patvērumu.
Kaimiņos esošie Bahreina un Kuveita arī īslaicīgi apturēja gaisa satiksmi pēc raķešu uzbrukuma.
Prezidents Donalds Trumps lepojās, ka svētdienas streiki ir “iznīcinājuši” Irānas kodolieroču iespējas, taču citas amatpersonas sacīja, ka ir pārāk ātri novērtēt ietekmi uz Irānas atomprogrammu.
Teherāna streiki
Tāpat kā Irāna paziņoja par jaunajiem uzbrukumiem, arī Teherānas ziemeļos tika dzirdami sprādzieni, sacīja AFP žurnālists, kurš ziņoja par dzeltenām zibspuldzēm, kas raksturīgas Irānas gaisa aizsardzībai debesīs virs galvaspilsētas neilgi pirms plkst. 9:00 (1730 GMT).
Dienas sākumā Izraēla ziņoja, ka tā teiktajā ir visspēcīgākie streiki, vēl Teherānā.
Irāna, savukārt, izšāva raķešu aizsprostu Izraēlā.
Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēla Katzs sacīja, ka militārās skatu vietas Teherānā, ieskaitot Evin cietumu, kas Katzs sacīja, ka “ir politieslodzītie un režīma pretinieki”, kā arī vietējā basija paramilitārā un revolucionāro sargu pavēlniecības centri.
Irānas plašsaziņas līdzekļi un Izraēlas militārpersonas sacīja, ka Izraēla pirmdien arī pārsteidza Fordo “, lai traucētu piekļuves ceļiem”.
Izraēlas nacionālais elektroenerģijas uzņēmums ziņoja par “kaitējumu stratēģiskās infrastruktūras objektam dienvidos”, kas traucēja barošanas avotu, nenosaucot atrašanās vietu vai nenorādot cēloni.
Valsts militārā cenzūras noteikumi aizliedz publicēt dažas detaļas par kaitējumu Izraēlā.
Tikmēr Irānas plašsaziņas līdzekļi sacīja, ka Izraēlas streiki ir nonākuši barošanas sistēmā Teherānā, izraisot pagaidu pārtraukumus.
Izraēlas streiki Irānā ir nogalinājuši vairāk nekā 400 cilvēku, sacīja Irānas Veselības ministrija. Irānas uzbrukumi Izraēlai ir nogalinājuši 24 cilvēkus, liecina oficiālie dati.
Ķīna mudināja gan Irānu, gan Izraēlu novērst konflikta izliešanu, brīdinot par iespējamu ekonomisko nokrišņu daudzumu.
ASV valsts sekretārs Marco Rubio aicināja Ķīnu palīdzēt atturēt Irānu no Hormuzas šauruma, kas ir trīsdaļas naftas piegādes daļa.
Trumps peld “režīma maiņa”
Pēc tam, kad Pentagons uzsvēra, ka ASV iejaukšanās mērķis nav Irānas valdības apgāšanās, Trump atklāti spēlējās ar ideju.
“Ja pašreizējais Irānas režīms vairs nespēj padarīt Irānu lielisku, kāpēc gan nebūtu režīma maiņa ??? Trumps ievietoja savu patiesības sociālo platformu.
Viņa preses sekretāre Karoline Leavitt pirmdien paziņoja, ka Trump ir “joprojām ieinteresēts un iesaistīts” diplomātijā.
Viņa tomēr ierosināja, ka irāņi varētu gāzt viņu valdību, ja tā nepiekritīs diplomātiskam risinājumam.
ASV ģenerālis Dans Kains ir teicis, ka agrīnie novērtējumi norāda, ka ASV streiki visās trīs kodolatteces vietās nodarīja “ārkārtīgi smagus zaudējumus”.
Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) direktors Rafaels Grosijs sacīja ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmei, ka nav bijis iespējams novērtēt pazemes postījumus Fordo.
“Bruņoti uzbrukumi kodoliekārtām nekad nevajadzētu notikt,” viņš piebilda.
Irāna ir konsekventi noliegusi meklēt atombumbas meklēšanu, un Grossi ir teicis, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka tā to dara, neskatoties uz to, ka Islāma Republika ir vienīgā bruņotā valsts, kas nav kodolieroči, kas bagātina urānu līdz 60%.
– Agence France-Presse
